Cistas krūtīs – vai ir pamats uztraukumam?

Cistas krūtīs – vai ir pamats uztraukumam?
Foto: Kira Ikonnikova / cc

Cistas krūtīs ir ļoti izplatīts veidojums, ar tām sastopas gandrīz 75% sieviešu. Tās var būt pa vienai, vairākas vienā krūtī vai abās, turklāt tās skar dažāda vecuma sievietes. Lielākās bažas sievietēm rada jautājums, vai no cistas krūtī var veidoties vēzis.

Kāpēc neuztraukties?

Cistas krūtīs ir normāls audu novecošanās process pēc 35 gadu vecuma.

Kāpēc uztraukties?

Pēc 35 gadiem nevienu veidojumu krūtīs nevar atstāt bez ievērības, jo pēc šī vecuma pieaug risks saslimt ar krūts vēzi.

Kāpēc veidojas cistas?

Pēc uzbūves cista krūtīs ir tāds pats veidojums, kāds var izveidoties jebkurā ķermeņa daļā, – tas ir ar šķidrumu pildīts audu maisiņš. Cistu veidošanos krūtīs galvenokārt nosaka hormonālās izmaiņas sievietes organismā, un pie vainas ir galvenie sieviešu hormoni – estrogēns, progesterons un prolaktīns.

Dažkārt cista var parādīties ļoti ātri, pat dažu dienu laikā. No rīta pamosties un sajūti krūtī cistu, kas ir palielinājusies, mainoties hormonu līmenim organismā. Tomēr satraukties nevajadzētu, bet pārbaudīties gan.

Lai gan cistas sievietes krūtīs var parādīties jebkurā vecumā, tomēr nereti tās ir vecumā no 30 līdz 50 gadiem, bet visbiežāk – 40–49 gadu vecumā, kad organismā notiek būtiskas hormonālās izmaiņas. Šajā laikā mainās arī sievietes krūts audu struktūra – tā kļūst blīvāka, veidojas tā saucamās cistiskās izmaiņas. Ja menopauzes vecumā sieviete lieto hormonaizvietojošo terapiju, cistas krūtīs var būt sastopamas arī postmenopauzes vecumā, kaut gan tradicionāli šajā vecumā tās nav raksturīgas.

Var veicināt

Cistu veidošanos var ietekmēt arī, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi un hormonaizvietojošas terapijas lietošana.

Vari sataustīt arī pati

Cistas izmēri var būt dažādi – sākot no 2 mm līdz pat 6 cm diametrā. Cistas izmērs var mainīties menstruālā cikla robežās – pirms mēnešreizēm cistas var būt lielākas, bet, sākoties jaunam ciklam, tās var kļūt mazākas. Izmēros lielākas cistas sieviete var konstatēt pati krūšu pašpārbaudes laikā, piemēram, cistu var pamanīt kā nesāpīgu, gludu, norobežotu, mīkstu veidojumu. Ja cista atrodas dziļi, to ir grūti sataustīt.

Tomēr dažkārt cistas var būt arī sāpīgas, iekaisušas, tad krūts ādai var būt vērojams lokāls apsārtums. Ja cista ir liela izmēra, tā var traucēt guļot. Jāņem vērā, ka dažkārt cista var parādīties ļoti ātri, pat dažu dienu laikā. No rīta pamosties un sajūti krūtī cistu, kas ir palielinājusies, mainoties hormonu līmenim organismā. Tomēr satraukties nevajadzētu, bet pārbaudīties gan.

Ar kuru metodi izmeklēt?

Lai precizētu, kas ir konkrētais veidojums krūtī, tiek veikta ultrasonogrāfija vai mamogrāfija. Sievietēm, kurām ir 35 gadi un jaunākām, vispirms veic ultrasonogrāfiju, bet sievietēm pēc 35 gadu vecuma kā primāro izmeklēšanas metodi izvēlas mamogrāfiju, ar kuras palīdzību var noteikt, vai krūtī ir veidojums.

Lai pateiktu, kas konkrēti tas ir par veidojumu, nepieciešams veikt ultrasonogrāfiju. Dažkārt tiek uzdots jautājums, kura no izmeklēšanas metodēm ir labāka. Tomēr nav iespējams pateikt, ka viena vai otra metode ir labāka, katra no tām sniedz savu informāciju, viena otru papildinot, un katra no tām ir labāk piemērota noteiktam vecumam.

Labās un sliktās cistas

Sataustot veidojumu krūtī, sievietes sabīstas un bieži vien iedomājas ļaunāko, proti, ka tas varētu būt vēzis. Statistika rāda, ka lielākā daļa sataustīto veidojumu izrādās labdabīgi – vidēji labdabīgo veidojumu ir 10–14 reižu vairāk nekā ļaundabīgo. Turklāt kāda draudzene pastāsta stāstu par paziņu, kura piedzīvojusi gadījumu, kad "nevainīga cista" pārtapusi par ļaundabīgu audzēju, bet cita kategoriski noliedz, sakot, ka viņas daktere teikusi – kādas muļķības, cista nekad nevar pārvērsties par vēzi!

Novērošanu ieteicams veikt specializētajos krūts slimību centros, kur konsultē speciālisti, kas ikdienā nodarbojas ar krūts saslimšanām.

Kā ir patiesībā? Problēmas atslēga – jāpārbaudās, lai noteiktu, kāda veida cista ir tieši tev. Tomēr, lai kāda veida cista tā būtu, vēzim ļoti retos gadījumos ir saistība ar cistām. Ir noteikti kritēriji, pēc kuriem speciālists ultrasonogrāfijā nosaka, vai cista ir tipiska vai komplicēta. Ja cista ir tipiska, var dzīvot ar mierīgu sirdi, jo šādas cistas nekad par vēzi nevar pārveidoties. Savukārt, ja cista ir komplicēta – tai ir biezas sieniņas, redzami izgulsnējumi, tās iekšpusē redzams kāds veidojums –, iespējams, nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, tievās adatas aspirācija, kad ultrasonogrāfijas laikā ar tievas adatas palīdzību tiek paņemts šūnu paraugs no veidojuma citoloģiskai izmeklēšanai. Arī komplicētai cistai varbūtība, ka varētu atklāties vai veidoties vēža šūnas, ir neliela – tikai 0,3%.

Regulāri – pie ārsta!

Cistas noteikti vajag novērot, turklāt vērot nepieciešams gan tipiskas, gan komplicētas cistas. Parasti cistas iesaka novērot ik pēc trim, sešiem mēnešiem vai ik pēc gada. Var rasties jautājums, kāpēc nepieciešams novērot tipiskas cistas, ja no tām nekas ļauns nevar veidoties. Kā jau minēts, vienā krūtī var būt vairākas cistas – gan tipiskas, gan komplicētas, turklāt starp šiem labdabīgajiem veidojumiem kādā brīdī var rasties arī nevēlams veidojums, tāpēc novērošanai ir būtiska nozīme.

Dažkārt sievietes vaicā, vai novērošana jāuztic vienam speciālistam vai labāk katru reizi doties pie cita. Varbūt ir labāk, ka uz problēmu paskatās cita "acs"? Novērošanu ieteicams veikt specializētajos krūts slimību centros, kur konsultē speciālisti, kas ikdienā nodarbojas ar krūts saslimšanām. Tās ir saslimšanas, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas un pieredze, tieši tāpēc ir izveidotas specializētās iestādes. Vēl labāk, ja kontroli veic pie viena un tā paša speciālista, jo speciālists atceras savus pacientus un var veiksmīgāk uzraudzīt dinamiku un attīstību.

Kad vajag ārstēt?

Cistas krūtīs ir pašlimitējoša saslimšana, proti, cistas ne tikai var kļūt lielākas, tās mēdz arī uzsūkties un izzust. Pētījumi rāda, ka 47% no visām cistām izzūd pēc gada, bet 69% pēc pieciem gadiem. Tādējādi sievietēm pēc menopauzes iestāšanās, mazinoties hormonālajai slodzei, lielākoties cistas izzūd, tomēr daļai tās paliek.

Ja cistas netraucē, nav nepieciešama nekāda īpašā ārstēšana. Tomēr ir gadījumi, kad cista var traucēt, piemēram, tā var būt liela izmēra, naktī guļot uz sāna būt sāpīga. Tad cistu var atsūkt. Šķidrums tiek atsūkts ar nelielu adatiņu, procedūras laikā tiek lietota atsāpināšana. Iespējams, ārsts uzskatīs, ka šķidrumu nepieciešams nosūtīt laboratoriskai pārbaudei, tad arī to darīs. Pēc četrām vai sešām nedēļām būs jāierodas uz kontroles ultrasonogrāfiju, lai pārliecinātos, vai cista nav atjaunojusies.

Cistas satura atsūkšanu nepieciešams veikt arī tad, ja tā ir iekaisusi – ir sāpes, ādas apsārtums un, iespējams, arī neliela temperatūra. Šajā gadījumā, visticamāk, būs nepieciešama antibakteriāla terapija. Iekaisums var attīstīties gan tipiskām, gan komplicētām cistām.

Dažkārt nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās, bet tikai komplicētajām cistām, ja ir aizdomas par ļaundabīgu procesu veidošanos cistas iekšpusē, bet dažkārt veidojums ir labdabīgs, taču rada diskomfortu.

Ņem vērā!

Krūšu pārbaudes vislabāk veikt cikla pirmajā nedēļā pēc mēnešreizēm vai menopauzē katra mēneša vienā noteiktā dienā.

Sievietēm ar cistām krūtīs:

  • Iesaka uzturā samazināt sāls un kafijas daudzumu.
  • Situācijas uzlabošanai var izmantot A, C un E vitamīnu, selēnu un cinku saturošus preparātus.

Konsultējusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra ķirurģe mamoloģe, medicīnas zinātņu doktore Jeļena Maksimenko.
Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Veselība". Lasi jaunāko numuru!

Source info

žurnāls "Veselība"


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl