Neredzamie draudi veselībai: gaiss sporta zālē

Neredzamie draudi veselībai: gaiss sporta zālē
Foto: Scott Webb / ccv

Piezogoties drēgnajam laikam, sportošanu pārceļam uz fitnesa zāli. Taču tur mūs gaida kāds neredzams faktors, kas mūsu centieniem uzlabot veselību var būt gan draugs, gan ienaidnieks, – gaisa kvalitāte.

Gaiss – visa pamats

Nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, paātrinās pulss, vielmaiņa sāk strādāt intensīvāk un tiek dedzināta liekā enerģija jeb kalorijas. Ja sporta zālē esošais gaiss ir nekvalitatīvs, sirdij rodas lielāka slodze un pastiprinās svīšana, kas var novest pie dehidrēšanās jeb pārlieku lielas un neveselīgas šķidruma izvades no organisma. Svīšanas rezultātā no organisma tiek izvadītas minerālvielas, kas ne tikai padarīs treniņu mokošāku, bet arī būs drauds veselībai. Zudīs koncentrēšanās spēja, pasliktināsies garastāvoklis, un ātrāk iestāsies nogurums. Nervu impulsi tiek vadīti caur ūdeni šūnās, taču tā trūkuma gadījumā impulsu padeve ir apgrūtināta. Par to paldies neteiks muskuļi, kā arī tauku šūnas atvadīsies nelabprāt, jo nekvalitatīva gaisa dēļ ķermenis atradīsies stresa stāvoklī un noslēgs visas rezerves – tātad neatdos liekās kalorijas.

Slikta gaisa cirkulācija

Galvaspilsētas centrā esošās sporta zāles nereti ieblīvētas mazās un tam neparedzētās telpās, tādēļ ekspertus māc bažas par piemērotas gaisa padeves esamību šādās vietās. Lai veselīgi sportotu, cilvēkam jāelpo. Izelpā ir aptuveni 100 reižu lielāka CO2 koncentrācija nekā gaisā, ko parasti ieelpojam. Tādēļ telpu uzturētājiem vajadzētu gādāt, lai izelpotais gaiss tiktu aizvadīts, bet tā vietā nāktu cits, kvalitatīvāks. Būtiska loma ir gaisa cirkulācijai telpā. Lai gan parasti tiek uzskatīts, ka CO2 nav indīgs, tomēr lielā koncentrācijā tas ir salīdzinoši toksisks un var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.

Fitnesa studijai jāgādā, lai telpā regulāri tiktu nodrošināta mitrā tīrīšana, jo sausas lupatas vicināšana putekļus tikai sacels gaisā.

Lai gan teju vienmēr var atvērt logu, sporta zālē būtiska loma ir ventilācijas sistēmai, kas nereti neatbilst vēlamajiem standartiem. Tādēļ, pirms izdari izvēli, rūpīgi izpēti ēku un aplūko ventilācijas šahtas. Padomju laikā cēla mājas ar daudz šaurākām šahtām, jo uzskatīja, ka cilvēkam pietiek ar 15 m3 svaiga gaisa stundā, taču jaunākie pētījumi liecina, ka sporta zālēs vajadzētu būt ne mazāk kā 50 m3. Vairākas sporta zāles rūpējas par apmeklētāju veselību un nodrošina ar pietiekami labu gaisa padevi, taču atrodamas arī tādas, kas tam nepievērš pārlieku lielu uzmanību, jo šobrīd spēkā esošās likuma normas to detalizēti neatrunā.

Treniņu palīgrīki

Lai sporta zālē veselību uzlabotu, nevis tai kaitētu, nepieciešama nemitīga svaiga gaisa padeve. Tas nozīmē, ka telpa laikus jāatbrīvo no putekļiem, jo uz tiem mēdz nosēsties dažādi organiskie savienojumi. Fitnesa studijai jāgādā, lai telpā regulāri tiktu nodrošināta mitrā tīrīšana, jo sausas lupatas vicināšana putekļus tikai sacels gaisā. Tāpat eksperti atzīst, ka metāliski putekļi nelielā daudzumā varētu rasties arī no aktīvas trenažieru lietošanas, taču uzsver, ka tas veselību ietekmē līdzīgi kā pastaigāšanās blakus ielai, pa kuru brauc automašīnas. Lielāku ietekmi uz veselību varētu atstāt dažādi trenažieru apkopes līdzekļi, piemēram, speciālās eļļas. Ja sporta zāles saimnieki tās lieto pēc norādījumiem, draudus veselībai tās nerada, taču izkontrolēt to ir grūti.

Bīstamās mēbeles

Draudi sporta zāles gaisa kvalitātei paslēpušies arī tik ikdienišķās lietās kā tikko no rūpnīcas nākušās skaidu plātņu vai finiera mēbelēs. Speciālisti norāda, ka bieži netiek ievēroti standarti un no šādām mēbelēm pirmā gada laikā izdalās bīstami daudz formaldehīda, kas atstāj ietekmi uz cilvēka veselību. Gaisā pieļaujama tikai 0,1 miligrama koncentrācija uz kubikmetru. Ja tā pārsniegta, tiek kaitēts cilvēka elpošanas sistēmai un organismam kopumā, jo netiek nodrošināta svaiga gaisa saņemšana. Formaldehīds starptautiski atzīts par kancerogēnu vielu un pārmērīgi lielā koncentrācijā paaugstina dažādu ļaundabīgo audzēju risku.

Pagātnes elpa

Vēl viens padomju laikā celto ēku slēptais kaitnieks ir azbesta materiāls, kas izmantots, piemēram, centrālās apkures iekārtu siltināšanai – cauruļu posmu izolēšanai. To daļas saglabājušās vairākās ēkās, taču demontāža prasa ievērojamus līdzekļus, tādēļ bieži vien to neveic. Azbesta daļiņas var nosēsties uz telpā esošajiem putekļiem – tātad arī atrasties gaisā, kuru sporta zāļu apmeklētāji ieelpo. Tas var novest pie nopietnām veselības problēmām, jo azbests ir kancerogēns, turklāt spēj izraisīt dažādas elpceļu saslimšanas. Tāpēc pirms došanās uz sporta zāli, kas izbūvēta senā ēkā, jānoskaidro, vai veikti visi nepieciešamie remontdarbi.

Vairākas sporta zāles rūpējas par apmeklētāju veselību un nodrošina ar pietiekami labu gaisa padevi, taču atrodamas arī tādas, kas tam nepievērš pārlieku lielu uzmanību, jo šobrīd spēkā esošās likuma normas to detalizēti neatrunā.


Nemanāmi sīkumi

Veselībai kaitīgi ķīmiski savienojumi, kas būtiski ietekmē gaisa kvalitāti, var būt atrodami arī logu blīvēs. Tas vairāk vērojams padomju gados celtās ēkās, taču nereti atrodams arī tādās, kurās logi mainīti pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Tur veselībai bīstamās silikona šķiedras aizliedza, tādēļ tās steidza pārdot ES neesošajām valstīm, tajā skaitā Latvijai. Silikona šķiedras gaisa kvalitātei izdara lāča pakalpojumu, un šādu telpu apmeklētājiem var rasties dažādas plaušu slimības.

Dezinfekcijas līdzekļi

Ierasta prakse fitnesa zālēs ir pēc lietošanas trenažieri notīrīt ar dezinficējošu šķīdumu, kas parasti atrodas labi pārredzamā vietā. Likuma normas nosaka, ka ēkā jāglabājas drošības datu lapām, kurās norādīts katra līdzekļa sastāvs, kaitīgums un lietošanas noteikumi. Speciālisti uzsver, ka tām jābūt labi sakārtotām, jo praksē bijuši gadījumi, kad neprecīza tulkojuma dēļ lietoti līdzekļi ar veselībai kaitīgām vielām. Žurnāls "Veselība" nolēma piezvanīt uz piecām Rīgas fitnesa zālēm un pajautāt par drošības datu lapas esamību. Pat pēc plaša skaidrojuma četru klubu pārstāvji nespēja apstiprināt, ka šāda lapa ir viņu rīcībā, taču viena kluba pārstāvis paziņoja, ka ar papīriem viss esot kārtībā, sīkākus komentārus nesniedzot.

Konsultējis SIA "Insalvo" tehniskais direktors, vecākais darba aizsardzības speciālists Māris Dambis un fitnesa treneris Pāvels Fjodorovs.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Veselība". Lasi jaunāko numuru!

Source info

žurnāls "Veselība"


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl