Lai arī cik mierīgs un apgarots cilvēks vienā brīdī šķiet, viņa garstāvoklis var ļoti strauji mainīties. Kāpēc mūziķis Artūrs Duboks baidās no sieviešu garastāvokļa maiņām, viņš atklāj raidījumā "Sieviete. Personīgi".
"Es nevaru saprast, kā var būt tā, ka tu runā pulksten 10 no rīta pa telefonu, viss ir okey no viņas puses un no tavas puses. Domā – cik forši! Tulīt aizbraukšu, nopirkšu ziedus viņai. Nopērc ziedus, brauc mājās, un viņa sagaida tevi ar kaut kādām vispār pārvērstām emocijām, drūmumu un dusmām," stāsta Duboks. "Es nezinu, no kā viņas rodas, es neesmu nekādu pamatu devis!
Es baidos no šīm sieviešu viļņu apmplitūdām, viņas ir tik milzīgas. Es neesmu iemācījies to visu "norīt", es ļoti emocionāli to pieņemu un pārdzīvoju." Viņš arī piebilst, ka reizēm paiet trīs, četras dienas domājot, kas īsti bija noticis. "Un tad uz koncertu braucu kaut kāds "saskābis". Briesmīgi tas ir, jo īstenībā sieviete ir tā, kas rada atmosfēru ģimenē."
Duboks atceras, ka piecus gadus pirms "A-Europas" viņam bija šerpa meitene, kas gribēja ļoti daudz. "Sakrāju pēdējās kapeikas, nesu viņai un dāvināju zelta ķēdes, kas bija modē. Viņai bija tur daudz to zemtekstu." Viņš arī stāsta, ka stāvējis pie durvīm, kad bijusi satikšanās ar citu. "Pēc tam es padomāju pie sevis, ka nav vērts cīnīties, ja cilvēks tevi neciena, tu viņam neesi nekas. Bet dīvaini notiek pēc tam – bija zvans no viņas pēc kādiem četriem gadiem: "Artūr, es visu sapratu." Man praksē nav, ka es piedodu un atgriežos. Grūti ir to visu pārsāpēt, bet tas kaut kā pāriet."
