Depresija, zaudēts bizness un draugi, pārvēršanās dīvāna ekspertā – tās ir lietas, ka mudināja "Stirnubuks.lv" organizatoru un kādreizējo ierakstu biznesa darboni Rimantu Liepiņu pievērsties skriešanai. Raidījumā "Starp mums runājot" viņš stāsta ne tikai par savu pievēršanos sportam, bet arī par to, kā aktīvā dzīvesveidā cenšas ieinteresēt savus dēlus.
"Sāku skriet, jo es pazaudēju savus draugus Rīgā," atklāts ir Liepiņš, "es pārcēlos uz laukiem, jaunu draugu man tur nebija, ar svešiem večiem basketbolu spēlēt es negribēju un nekas cits neatlika – bija jāsāk skriet." Pirms sešiem gadiem, uzsākot skriet, aktīvā dzīvesveida entuziasts esot svēris par 15 kilogramiem vairāk nekā pašlaik. Viņš esot piedzīvojis vieglu depresiju pazaudētā ierakstu biznesa dēļ. "Nesapratu īsti, ko darīt dzīvē, biju apvēlies dīvāna eksperts. Sēžot pufā, zināju visu par "Dinamo Rīga". Tajā brīdī tu saproti, ka ir kaut kas jāsāk ar sevi darīt."
Liepiņš stāsta, ka savus dēlus ar sportu nespiež nodarboties, jo tā varot panākt pilnīgi pretēju efektu cerētajam. Viņš izdomājis nedaudz viltīgāku plānu: "Kāpēc es sāku censties ievilināt gan skriešanā, gan sportiskajās aktivitātēs sava ciema jauniešu un skolas jauniešus… Ja sportos kaimiņu džeki, visticamāk, volejbolu spēlēs arī tavi dēli. Ja kaimiņu džeki sēdēs pie kioskiņa un neko nedarīs, visticamāk, tavi dēli darīs to pašu. Tas bija tāds savtīgs plāns – iekustināt Engures skolēnus, cerot, ka mani bērni pavilksies līdzi."
