Ārlietu ministra amata kandidātei, diplomātei Baibai Bražei ir Saeimas vairākuma atbalsts, liecina koalīcijas partiju paustais atbalsts pēc šodienas tikšanās ar amata pretendenti.
Bražei atbalstu paudušas "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas. Uz visu koalīcijas partiju atbalstu šodien pēc tikšanos noslēguma uzmanību vērsa arī JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Šodienas tikšanās ar koalīcijas un vienu opozīcijas frakciju apliecināja, ka Braže ir ļoti spēcīga kandidāte, kura spēja atbildēt uz visiem jautājumiem un skaidri iezīmēja savas prioritātes, akcentēja Jurēvics.
Politiķis pozitīvi novērtēja, ka opozīcijas partijām arī ir iespēja šajās dienās uzklausīt kandidāti.
"Progresīvie" atbalstīs Bražes kandidatūru ārlietu ministres amatam, šodien pēc frakcijas un Bražes tikšanās pauda frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa.
Frakcijas deputāti uzklausīja topošās ārlietu ministres prioritātes, kas "Progresīvo" vērtējumā bija "ļoti izsmeļošas". Pēc Ņenaševas sacītā, frakcijai ļoti interesēja jautājumi par sankciju paplašināšanu, piemēram, kāds ir progress ar mangāna rūdas iekļaušanu Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
Braže var rēķināties ar nedalītu ZZS atbalstu, šodien pēc Bražes tikšanās ar frakciju sacīja tās priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
Rokpelnis skaidroja, ka ZZS deputāti uzklausīja kandidātes redzējumu, ko novērtēja ļoti pozitīvi. Tāpat parlamentārieši iepazīstinājuši kandidāti ar savu skatījumu par paveicamo ārlietās. Saruna vērtējama kā abpusēji produktīva, piebilda ZZS frakcijas vadītājs.
Kā ziņots, vairākas parlamenta frakcijas šajās dienās tiekas ar ārlietu ministra amata kandidāti Braži.
Saeima par diplomātes Bražes apstiprināšanu ārlietu ministres amatā plāno lemt piektdien, 19. aprīlī.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām JV iekšienē ārlietu ministra amatam nolēma virzīt diplomāti Braži.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023. gada vasarā, viņa kopš 2020. gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV). Ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Kariņš.
Koalīcijas partijas konceptuāli ir izteikušas atbalstu diplomātes Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam.
Braže pašlaik ir bezpartejiska, bet "Vienotība" ir uzaicinājusi viņu iestāties partijā.
