Foto: LETA

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien, 17. jūnijā, apstiprina Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, portālu "Delfi" informēja CVK. EP vēlēšanu rezultāti, ko komisija publiskoja pēc vēlēšanām, bija provizoriskie.

No kopumā 1 541 102 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, šajās vēlēšanās piedalījušies 521 226 jeb 33,82%. Atverot vēlēšanu kastes, tajās konstatētas 520 367 derīgas vēlēšanu aploksnes un 514 585 derīgas vēlēšanu zīmes.

Lielākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 176 144 vēlētāji, bet vismazāk balsotāju uz vēlēšanu iecirkņiem devušies Latgalē – 47 030.

Atbilstoši apkopotajiem datiem, deviņas EP deputātu vietas Latvijā ieguvuši septiņi no 16 vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem.

Pēc oficiālajiem EP vēlēšanu rezultātiem, visvairāk balsu 25,09% saņēma "Jaunā Vienotība", kurai ar 22,07% seko Nacionālā apvienība, "Latvijas Attīstībai" ar 9,36%, "Apvienotais saraksts 8,18%, "Progresīvie" ar 7,45%, "Saskaņa" ar 7,13% un "Latvija pirmajā vietā" ar 6,16%.

Attiecīgi no Latvijas EP ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Roberts Zīle (NA), Rihards Kols (NA), Ivars Ījabs (LA), Reinis Pozņaks (AS), Mārtiņš Staķis (P), Nils Ušakovs (S) un Vilis Krištopans (LPV).

CVK norādīja, ka kandidātu sarakstu iesniedzējiem un pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības šo lēmumu septiņu dienu laikā no tā pieņemšanas dienas pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Komisijā informēja, ka EP vēlēšanas notikušas bez nopietniem starpgadījumiem. Šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kad jebkurš iedzīvotājs varēja nobalsot sev piemērotā iecirknī, un elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs strādāja bez būtiskas aizķeršanās. Tāpat, šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kad ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi papildus izveidotajiem iecirkņiem varēja vēlēt, izmantojot pasta balsošanas iespēju.

Iepriekš jau vēstīts, ka, atverot vēlēšanu kastes, divos gadījumos konstatētas neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes. Rīgas 81. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastē atrastas 10 vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu. Savukārt 1093. vēlēšanu iecirknī Vācijas pilsētā Minhenē atrastas 17 vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu.

Veicot izmeklēšanu, izvērtējot CVK rīcībā esošos dokumentus, kā arī abu vēlēšanu iecirkņa komisijas sniegto informāciju, CVK abos gadījumos secinājusi, ka nav konstatējama iecirkņa komisijas vai trešo personu ļaunprātīga rīcība. Tādējādi abos gadījumos neapzīmogotajās aploksnēs esošās vēlēšanu zīmes CVK uzdevusi pieskaitīt vēlēšanu iecirkņa rezultātiem.

Tāpat CVK konstatēja, ka 106 vēlētāji bija balsojuši divas reizes - vispirms, būdami kādā no ārvalstīm un izmantodami pasta balsošanas piespēju, bet vēlēšanu nedēļā ierodoties Latvijā un dodoties uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem. Šādos gadījumos katram no viņiem tika ieskaitīta tikai viena balss.

Vēlēšanu laikā Latvijā kopumā strādāja 945 vēlēšanu iecirkņi, bet vēlēšanu dienā 8. jūnijā nobalsot klātienē ārvalstīs varēja vēl 50 iecirkņos. Latvijas pilsoņi, kuri uzturas ārvalstīs, laika posmā no 4. maija līdz 31. maijam varēja nobalsot, izmantojot pasta balsošanas iespēju.

EP vēlēšanas notiek reizi piecos gados pavasarī vai vasaras sākumā. Vēlēšanu periodu nosaka Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar EP.

Šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura EP jāievēlē deviņi deputāti. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Balsstiesīgo vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās lieto vēlētāju reģistru.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!