Foto: Shutterstock

Lai arī Ministru kabinets iepriekš vienojās, ka 2025. gada budžetā ministrijas varēs prasīt papildu līdzekļus vien pasākumiem, kas saistīti ar valsts iekšējo un ārējo drošību, Labklājības ministrija (LM) nākamā gada budžetā prasa papildu 184 miljonus eiro nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai.

Pēc Finanšu ministrija (FM) aplēsēm, 2025. gadā fiskālā telpa jeb papildu pieejamie līdzekļi tiek prognozēta negatīva 0,6% apmērā no iekžemes kopprodukta (IKP) jeb 279,5 miljoni eiro. Vienlaikus ministrija atgādina par grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no IKP uz 1% no IKP, šādā gadījumā uzlabojot fiskālo telpu, bet tā joprojām būtu negatīva – 56,8 miljoni eiro.

Ņemot vērā plānoto negatīvo fiskālo telpu, valdība atbalstīja FM priekšlikumu, ka, gatavojot 2025. gada budžetu, kā vienīgais vidēja termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens būs valsts drošība. Valdība vienojās, ka ministrijām šie priekšlikumi jāiesniedz līdz šā gada 28. jūnijam.

LM izplatītajā paziņojumā medijiem norāda, ka tās prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā nepieciešami 184 miljoni eiro.

Ministrija ir iesniegusi izskatīšanai FM labklājības nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. gada līdz 2028. gadam, atsaucoties uz Nacionālās drošības koncepcijā teikto, ka "iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte".

LM atsaucas uz Eiropas Komisijas (EK) pausto, ka Latvijai nepieciešams rast papildu finansējumu veselībai un sociālajai aizsardzībai, jo Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem.

"Sociālai aizsardzībai Latvijā atvēlētais izdevumu īpatsvars būtiski zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir piektais augstākais starp ES dalībvalstīm, bet nabadzības risks personām vecuma grupā 65 gadi un vairāk – otrais augstākais starp ES dalībvalstīm," norāda LM.

Ministrija ir pārliecināta, ka papildus līdzekļi ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā.

Ģimeņu materiālajam atbalstam nepieciešami 98,4 miljoni eiro. Minētā finansējuma ietvaros paredzēts no 1. aprīļa paaugstināt bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam līdz 377 eiro, no 2025. gada 1. februāra pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru par 72%, proti, tā apmērs plānots 724 eiro, paaugstināt bērna ar invaliditāti īpašas kopšanas pabalstu līdz 413,43 eiro, paaugstināt ģimenes valsts pabalstu par vienu bērnu no 25 eiro uz 50 eiro, kā arī īstenot vēl virkni citu pasākumu ģimeņu ar bērniem atbalstam..

10 miljoni eiro nepieciešami ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalstam, pārskatot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu (pabalsta apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 350 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 420 eiro mēnesī), bērna adopcijas pabalstu (līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 175 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 210 eiro mēnesī), atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par bērna adopciju.

Tāpat plānots pilnveidot ārpusģimenes aprūpes pakalpojums, nodrošinot specializētajām audžuģimenēm atbalsta pakalpojumu kopumu, piemēram, civiltiesisko apdrošināšanu, atelpas brīža pakalpojumu, atbalsta personas pakalpojumu, un līdzsvarojot pieejamo pakalpojumu kopumu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros, neatkarīgi no tā, vai bērns ir audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī ir adoptēts. Finansējums pieprasīts arī specializēto audžuģimeņu atlīdzības palielināšanai.

Lai pilnveidotu atbalsta pakalpojumus vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām, papildu nepieciešams 521 000 eiro. Finansējums paredzēts, lai izveidotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nepilngadīgām vardarbību veikušām personām (analogi kā pilngadīgām personām), apmācībām bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem par intervences iespējām, lai novērstu un reaģētu uz bērnu agresiju, ieviestu diennakts bezmaksas atbalsta tālruni vardarbībā cietušām sievietēm 116016, kā arī citiem pasākumiem.

Sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai pieprasīts 42,1 miljons eiro. LM skaidroja, ka sociālo pakalpojumu jomā liels uzsvars ir uz to, lai varētu nodrošināt esošo pakalpojumu apjomu, kā arī turpināt iesāktās iniciatīvas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī, lai veicinātu minimālā sociālo pakalpojuma groza ieviešanu pašvaldībās. Šī mērķa sasniegšanai tiek plānots valsts līdzfinansējums atelpas brīža pakalpojuma nodrošināšanai ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un ģimenes asistenta pakalpojumam (ģimenes asistenta pakalpojums tiek piešķirts personām un ģimenēm, īpaši ģimenēm ar bērniem un bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes, kurām trūkst sociālās, finanšu pratības un bērnu aprūpes prasmes).

Starpnozaru iniciatīvām LM pieprasīja finansējumu pensiju indeksācijas pilnveidei, izmaiņām minimālo ienākumu zemākajam slieksnim, invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidei bērniem, speciālistu zināšanu pilnveidei bērnu tiesību aizsardzības jomā, atbalstam brīvprātīgā darba projektu īstenošanai un meiteņu higiēnas preču brīvas pieejamības nodrošināšanai izglītības iestādēs.

Pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošanai nākamgad nepieciešami 5,5 miljoni eiro, kas ļautu no 2025. gada pārskatīt visu pensijas apmēru.

Papildus ir nepieciešamas izmaiņas minimālo ienākumu sistēmā, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2023. gada 5. oktobra sprieduma izpildi, palielinot garantētā minimālā ienākuma līmeni, kā arī atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Papildu nepieciešamais finansējums tiek lēsts gandrīz 23 miljonu eiro apmērā.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norāda, ka ministrijas sniegtie priekšlikumi starpnozaru prioritārajiem pasākumiem un nozares prioritārajiem pasākumiem ir tieši vai pastarpināti vērsti uz iekšējās drošības stiprināšanas aspektu – nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanos.

"Piedāvātie nozares prioritārie pasākumi valsts materiālā atbalsta pilnveidošanai ietekmē nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu ienākumu līmeni. Jāņem vērā, ka nepietiekama atbalsta gadījumā var pasliktināties šo iedzīvotāju grupu dzīves līmenis, kā arī pieaugt sociālās problēmas, radot pastiprinātu sociālo spriedzi. Prioritārajos pasākumos iekļauto sociālo pakalpojumu uzlabošana nodrošina personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, kā arī ir vērsti uz vardarbības mazināšanu un prevenciju, atkarību mazināšanu un profilaksi," norāda Augulis.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!