Foto: Shutterstock

Reglamentētajās profesijās strādājošie vecāki nevienlīdzīgo prasību dēļ tiek nostādīti izvēles priekšā – izpildīt profesijas noteiktos kritērijus vai rūpēties par bērniem, secinājis tiesībsargs. Viņš aicina atbildīgās ministrijas sakārtot šo jautājumu.

Latvijā ir 56 reglamentētās profesijas, kas aptver dažādas jomas – arhitektūru un būvniecību, izglītību un sportu, jūrniecību, veselības aprūpi un citas. Teju katrai no tām ir atšķirīgas prasības, lai speciālists tajā varētu strādāt. Strādājošajiem jārēķinās ar zināmiem apgrūtinājumiem, piemēram, resertifikāciju vai regulāru profesionālo pilnveidi.

Tiesībsargs 2022. gadā konstatēja sistēmiskās diskriminācijas pārkāpumu vienā no reglamentētajām profesijām, līdz ar to tika izstrādāts pētījums, lai salīdzinātu, vai un kā, ja ģimenē ienāk mazulis vai vairāki mazuļi pēctecīgi, ietekmē vecāka tiesības strādāt šādās profesijās.

Mazu bērnu vecāku tiesības – jāievieš skaidri kritēriji

Papildu prasības un kritēriji attiecas uz ikvienu reglamentētajās profesijās nodarbināto, tai skaitā mazu bērnu vecākiem. Tajā pašā laikā – jebkuram nodarbinātajam ir tiesības uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, kas ietver vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā. Vienlīdzīgas tiesības darba tirgū saistītas ne tikai ar vecāku tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, bet arī tiesībām izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, saglabājot tā laikā darba tiesiskās attiecības un nezaudējot darba ņēmēja statusu, skaidrots pētījumā.

Darba likums noteic: "Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem." Neraugoties uz to, ka reglamentētajām profesijām ir paredzēts speciālais regulējums, tomēr samērīguma aspektā šo Darba likuma normu ir jāņem vērā.

Latvijā visos gadījumos nav izvērtēts, kā bērna kopšanas atvaļinājums, īpaši pēctecīgu grūtniecību gadījumā, ietekmē vecāku tiesības izmantot šo atvaļinājuma veidu, ja vecāki nodarbināti reglamentētajā profesijā, kurai noteiktas sertifikācijas un resertifikācijas prasības. Proti, tās var prasīt konkrētu prakses laiku un tālākizglītību sertifikāta darbības laikā, kas nav savienojams ar vairākām pēctecīgām grūtniecībām un ar tām saistītajiem atvaļinājumiem.

Tas rada situācijas, kurās mazu bērnu vecākiem ir jāizvēlas starp bērna kopšanu un profesionālās kvalifikācijas saglabāšanu vai arī ģimenes pieaugums tiek plānots, ievērojot prasības sertifikāta uzturēšanai. Lai nodrošinātu mazu bērnu vecāku tiesību ievērošanu, nepieciešams pārskatīt reglamentēto profesiju prasības un samērot tās ar privātās dzīves līdzsvaru, secina tiesībsargs.

Papildus pētījums atklāj, ka dažādām reglamentētajām profesijām ir atšķirīgas sertifikācijas un resertifikācijas prasības, kas rada neskaidrības. Proti, sertifikācijas termiņi un prasības būtiski atšķiras, nesniedzot skaidrus kritērijus šo atšķirību pamatotībai. Pētījuma autori iesaka izveidot vienotu pieeju sertifikācijas prasību noteikšanai visām reglamentētajām profesijām, balstoties uz riska novērtējumu un profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas nepieciešamību.

Tiesībsarga ieskatā pētījuma rezultāti un rekomendācijas ir būtiskas, lai nodrošinātu efektīvu un taisnīgu tiesisko regulējumu reglamentētajām profesijām, veicinot gan profesionālo izaugsmi, gan ģimenes dzīves līdzsvaru.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!