Foto: LETA

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) cenšas atjaunot sankcijām pakļautā Krievijas "minerālmēslu karaļa" Dmitrija Mazepina kontrolēto ostu termināļu darbību, vēsta žurnāls "Ir". 2022. gadā toreizējās ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) vadītā Ekonomikas ministrija (EM) aicināja Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju, nepārkāpjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, rast risinājumu sankcijām pakļauto uzņēmumu darbības turpināšanai, tostarp ar Mazepinam piederošajiem uzņēmumiem.

Žurnāls "Ir" vēsta, ka 18. jūnijā bijušais ASV vēstnieks Latvijā, tagadējais "Rietumu bankas" padomes loceklis Čārlzs Larsons ieradās uz konfidenciālu tikšanos ar Valaini, lai pārrunātu jautājumu par tūlītēju "Riga Fertilizer Terminal" darbības atjaunošana Rīgas ostā, tādējādi glābjoties no maksātnespējas.

Patlaban minerālmēslu termināļa darbība ir bloķēta, jo tā galvenais īpašnieks ir sankcijām pakļautais Krievijas miljardieris Dmitrijs Mazepins, bet 49% pieder deputāta Aināra Šlesera (LPV) un Andra Šķēles ģimeņu biznesam.

"Ir" vēsta, ka Larsons piedāvā investēt summu, kas ļautu pārņemt kontroli no Mazepina, tādējādi izsprūkot no sankciju tvēriena. Atjaunojot minerālmēslu plūsmu no Kazahstānas un Uzbekistānas, varētu izvairīties no bankrota. Uzņēmums, kas pirms tam deviņos gados bija nopelnījis gandrīz 48 miljonus eiro, pēc sankciju ieviešanas zaudē aptuveni četrus miljonus gadā.

"Ir" raksta, ka tikšanās Larsonu iepriecināja. Vēstulē, kas nonākusi žurnāla rīcībā, viņš nākamajā dienā rakstiski pateicās ministram par atbalstu. "Paldies par jūsu sapratni un solījumu mēģināt atrast risinājumu pēc iespējas ātrāk, lai apstiprinātu plānotās investīcijas, kas nodrošinātu RFT ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu Rīgas ostā," rakstīja Larsons.

Tāpat "Ir" raksta, ka pērn decembrī Larsons nosūtīja iesniegumu Ministru kabinetam, lūdzot atļauju investēt sankcijām pakļautajā terminālī. Uz "Ir" jautājumu, kas ierosinājis veikt šādu investīciju, Larsons tiešu atbildi nesniedz, bet norāda, ka daudzus gadus pazīst "Riga Port Group" vadītāju Miķeli Lapši.

Maijā raidījumam "Nekā personīga" Larsons skaidroja, ka Mazepins no darījuma nesaņemtu nevienu eiro. Tomēr nekādu atbildi uz savu piedāvājumu no valdības Larsons līdz šim nebija saņēmis.

Valainis "Ir" apstiprina, ka tiek vērtēts potenciālā investora biznesa plāns, tiesiskais regulējums un citu valstu pieredze, lai rastu risinājumus. Bet ministrs noliedz, ka būtu solījis Larsonam pozitīvu atbildi. "Jums ir kļūdaini avoti. Mēs nesolījām, ka dosim pozitīvu atbildi. Mēs runājām, ka atbildei, vienalga kādai, jābūt pēc iespējas ātrāk," ministrs liedzas. Arī Larsons rakstiskā atbildē uz "Ir" jautājumiem laipo: ministrs esot tikai skaidri paudis "stingru atbalstu ASV investīcijām Latvijas ekonomikā".

Valainis "Ir" norāda, ka nav iespējams pateikt, kad Larsons varētu saņemt atbildi. Uzskats, ka šai atbildei jābūt pēc iespējas ātrāk, esot tikai viņa paša, nevis Zaļo un zemnieku savienības vai visas valdības nostāja. "Šeit ir investors, kurš vērsies jau labu laiku atpakaļ ar savu piedāvājumu. Manuprāt, normāli, ka saprātīgā laikā ir atbilde," pauž ekonomikas ministrs.

Premjerministrei Evikai Siliņai (JV) ir zināms par Larsona lūgumu, taču viņas preses sekretārs Aleksis Zoldners līdz žurnāla nodošanai tipogrāfijā nevarēja atbildēt, vai valdības vadītāja zina arī par ekonomikas ministra solījumiem investoram un tos atbalsta. "Ir bijis iesniegums, kas ar rezolūciju pārvirzīts atbildīgajām iestādēm" — Ārlietu ministrijai, Finanšu izlūkošanas dienestam un Ekonomikas ministrijai, saka Zoldners, piebilstot, ka iestādes domā, ko ar to darīt.

Žurnāls raksta, ka gadījumā, ja Larsona investīcijas atbalstītu, jābūt skaidrībai, ka Mazepins neturpina saņemt labumu no ostas termināļa un kompānija nesāk strādāt "citu uzņēmumu interesēs", norāda Valainis. Kā izkontrolēt, ka uzņēmums, kas visu pastāvēšanas laiku pelnījis ar Krievijas oligarham piederošo minerālmēslu kravu apkalpošanu, vairs nestrādātu šī oligarha interesēs, Valainis sīkāk skaidrot atsakās, bet uzsver: "Mēs netaisāmies atjaunot uzņēmuma darbību, lai viņi turpinātu sadarboties ar Krievijas ražotājiem."

Ministrs žurnālam apliecina, ka vairākkārt risinājuma meklēšanas gaitā ticies ar "Riga Port" pārstāvjiem. Ar Šleseru vai Šķēli gan ne, jo "tur ir menedžeri". "Ir" lūdza komentāru Šleseram, taču viņš neatsaucās.

"Ir" raksta, ka "Riga Fertilizer Terminal" nav vienīgais terminālis, kura kontrolpakete ir Mazepina firmas rokās. Tāds ir arī "Ventamonjaks", kura līdzīpašnieku vidū pastarpināti ir Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš. Ministrs Valainis žurnālam neslēpj, ka tiek diskutēts arī par "Ventamonjaka" darbības atjaunošanu. Esot redzējums, kā to izdarīt, bet par to Valainis pagaidām nevēlas stāstīt.

2022. gada rudenī TV3 raidījums "Nekā Personīga" vēstīja, ka EM aicinājusi Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju, nepārkāpjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, rast risinājumu sankcijām pakļauto uzņēmumu darbības turpināšanai. Toreizējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka ir svarīgi izvērtēt, vai attiecīgo uzņēmumu infrastruktūra ir nepieciešama tautsaimniecībai un saglabājama.

Pēc raidījumā vēstītā, vēstulē EM tostarp min, ka SIA "Ventamonjaks", kuras patiesais labuma guvējs ir Mazepins, ir unikāla infrastruktūra - lielākais Baltijas jūras šķidrā amonjaka eksporta un importa terminālis. Tādējādi Latvijā izveidotajai infrastruktūrai minerālmēslojuma pārkraušanai un uzglabāšanai, ir nozīme arī ārpus Baltijas.

"Ņemot vērā, ka Latvijā šāda infrastruktūra jau ir pieejama, būtu nesaimnieciski apturēt "Ventamonjaks" terminālu," vēsta raidījums, citējot vēstulē minēto. Tāpat vēstulē skaidrots, ka tehnoloģiskā sašķidrināta amonjaka izvešana no termināla nozīmē termināla slēgšanu uz visiem laikiem, jo tā palaišana prasīs lielus kapitālos ieguldījumus un vismaz gadu.

Indriksone raidījumam skaidroja, ka vēstulē EM vēlējās norādīt uz citu valstu piemēriem. "Protams, ņemot vērā izaicinājumus arī minerālmēslu nozarē un sagaidāmo nākamo sezonu, kas vēl nekādas labas ziņas nenesīs, ir svarīgi saprast, ko darīsim, kā darīsim, vai varam pārorganizēties, izmantojot esošo infrastruktūru," sacīja Indriksone.

Toreizējā ministre arī atzīmējusi, ka viens no variantiem esot arī uzņēmumu aktīvu konfiskācija, taču, pēc raidījumā minētā, miljardieru biznesa aizstāvības vēstulē par to nav nekas minēts.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!