Foto: Unsplash

Darbnespējas lapu apmaksas nosacījumi un apmērs ir sociālā atbalsta jautājums nodarbinātajiem, kas netieši skar arī veselības aprūpes jomu. Veselības ministrijas (VM) skatījumā, rosinot pazemināt nodarbinātajiem sociālo atbalstu darbnespējas gadījumā, nepieciešams izvērtēt arī šāda lēmuma ietekmi uz epidemioloģiskās situācijas potenciālu pasliktināšanos, infekcioziem darbiniekiem dodoties uz darbu un palielinot risku inficēt apkārtējos cilvēkus, portālam "Delfi" nostāju skaidroja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Tāpat viņš norāda, ka tas var novest pie savlaicīgas nevēršanās pēc medicīniskās palīdzības, kas var rezultēties sarežģītākās veselības problēmās ilgtermiņā.

Jāatgādina, ka diskusiju par darbnespējas lapām izraisīja Ekonomikas un Labklājības ministrijas piedāvājums samazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam. Arodbiedrības pret to kategoriski iebilst.

Jautājumu par izmaiņām darbnespējas lapu regulējumā šā gada aprīļa sākumā rosināja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Darba devēji par šo jautājumu rosināja diskutēt aprīļa sākumā notikušajā valdību un sociālo partneru veidojošās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusēja apakšpadomes sēdē.

Galvenie slimošanas iemesli

Kā biežākos darbnespēju lapu cēloņus VM izceļ asinsrites, elpceļu, endokrīnās saslimšanas, kā arī skeleta un muskuļu saslimšanas. 2022. gadā vēl būtisku daļu darbnespējas lapu cēloņos ieņem Covid-19 un tā radītās sekas. Pieaug arī psihisko saslimšanu īpatsvars.

B darbnespējas lapas gadījumā izsniegtajām lapām novērojama dažādu dienu izsniegšanas tendence, visvairāk B slimības lapas izsniedzot uz 4-6 dienām un 7-9 dienām, arī pārējām saslimšanas dienām daloties pa samērā vienlīdzīgām tendencēm, norāda Šneiders.

Slimības lapas nav domātas tikai, lai ārstētos mājās

VM uzsver, ka slimības lapu izsniegšana saistās ne tikai ar iedzīvotāju saslimstību, bet arī ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību – uzlabojoties pieejamībai, pacienti var saņemt vairāk ārstniecisku procedūru, tajā laikā saņemot arī darbnespējas lapu.

Tāpat tas saistās arī ar notikumiem un izmaiņām citos sektoros, piemēram: pensijas vecuma noteikšanu (pacienti virs 60 un 65 gadiem biežāk apmeklē ārstu, novērojamas hroniskas saslimšanas ar zāļu lietošanu, kas ietekmē nepieciešamību pēc darbnespējas lapas), prasības izglītojamo izolācijai izglītības iestādēs pie akūtiem saaukstēšanās simptomiem, kā arī darba devēju atsaucību, iespējām strādāt attālināti u.tml.

Tāpat Šneiders atgādina, ka slimības lapu visbiežāk izsniedz ne tikai ģimenes ārsts un pediatrs, bet arī arodslimību un arodveselības ārsts, parādot to saistību tieši ar darba vidi.

Likums Par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredz sociālo atbalstu, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus šādu iemeslu dēļ:

  • darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību vai traumu;

  • nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību;

  • nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu;

  • ārstēšanās ārstniecības iestādē atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas, ja šāda ārstēšanās nepieciešama darbspēju atjaunošanai;

  • nepieciešamība kopt slimu bērnu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu vai atsevišķos gadījumos — 18 gadu vecumu;

  • protezēšana vai ortozēšana stacionārā.

Tādējādi ir paredzēts gana plašs gadījumu skaits, kad veselības iemeslu dēļ pacientam var izsniegt darbnespējas lapu, ne tikai darba devēju izpratnē gadījumos, kad cilvēks nespēj pārvietoties un ārstējas mājās, uzsver Šneiders.

"Veselības aprūpe ir valsts rokās"

Savukārt pēc trešdienas, 3. jūlija, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sēdes, kurā piedalījās arī LDDK, konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka "veselības aprūpe ir valsts rokās".

"Virzot izmaiņas darbnespējas regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem, jo būtu tieši ieinteresēta uzlabot veselības aprūpes sistēmu, tās pieejamību un pārvaldību, domāt par preventīviem pasākumiem iedzīvotāju labklājības uzlabošanā. Neizdarības gadījumā rastos negatīva ietekme uz sociālo budžetu," norāda Gorkšs.

Jau ziņots, ka valdības un sociālo partneru diskusijā par izmaiņām darbnespējas lapu kompensācijas mehānismā joprojām nav iznākuma, tomēr puses vienojušās šo jautājumu skatīt plānoto nodokļu izmaiņu kontekstā, kā arī nav iecerēts veikt izmaiņas B lapu piešķiršanas kārtībā, tādējādi neietekmējot bērnu intereses.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!