Foto: Shutterstock

Saeima ceturtdien, 12. septembrī, lēma vērtēt Nacionālās apvienības (NA) rosinātos grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem paredzēts neatzīt izglītības dokumentus, kuri ir iegūti Krievijā pēc 2022. gada 24. februāra.

Minētos likuma grozījumus vērtēs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā, būtiski ir auguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski. Krievija mērķtiecīgi īsteno aktivitātes, lai piesaistītu Latvijas un citu Eiropas valstu jauniešus savās augstākās izglītības iestādēs, kuri pēc tam atgriežas savā pilsonības valstī un īsteno Krievijas ietekmes aktivitātes.

Anotācijā teikts, ka 2022. gada Valsts drošības dienesta (VDD) gada pārskatā tika norādīts, ka Krievija neatteicās no mēģinājumiem piesaistīt Latvijas jauniešus studijām agresorvalsts augstākās izglītības iestādēs, jo tas deva iespēju Kremlim turpināt meklēt nākamos "viedokļa līderus" pret Latviju vērstām ietekmes aktivitātēm.

Jau iepriekš dienests vairākkārt ir akcentējis, ka studijas Krievijā ir saistītas ar paaugstinātiem izlūkošanas riskiem. Jāatzīmē, ka vairāki no aizvadītajā gadā VDD aizturētajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir studējuši vai turpina studēt Krievijā.

Anotācijā teikts, ka Krievijas augstākās izglītības iestādes atrodas ciešā Krievijas specdienestu uzraudzībā, un tajās studējošie ārvalstnieki ir viens no primārajiem specdienestu interešu objektiem. Tāpēc Krievijā studējošu vai izglītību ieguvušu Latvijas valstspiederīgo nodarbinātība valsts vai pašvaldību iestādēs, kritiskajā infrastruktūrā vai nacionālajai drošībai nozīmīgos sektoros, VDD vērtējumā ir saistīta ar paaugstinātiem riskiem.

Krievijas ietekmes aktivitātēs arvien lielāka nozīme būs atsevišķiem indivīdiem, tostarp ārpus mūsu valsts esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Šajā kontekstā izceļamas ir Krievijā izglītību ieguvušas vai joprojām studējošas personas, kuru vidū tiek meklēti nākamie Kremļa ietekmes pasākumu īstenotāji.

VDD ir aicinājis atturēties no šādām studijām, kā arī norādījis, ka Krievija ārvalstniekiem piedāvā bezmaksas studiju iespējas nolūkā studiju procesa ietvaros ideoloģiski apstrādāt un izaudzināt nākamos Krievijas interešu virzītājus citās valstīs.

Anotācijā teikts, ka, neskatoties uz šiem aicinājumiem, atsevišķi Latvijas valstspiederīgie izvēlas studijas Krievijas augstskolās. Ņemot vērā riskus, kuri ir saistīti ar nacionālo drošību attiecībā uz personām, kuras studiju laikā ir tikušas savervētas Krievijā un pēc atgriešanās Latvijā izmanto iegūto izglītības dokumentu, lai iegūtu darbu nozarē par kuru ir interese Krievijas specdienestiem, apsverams ir vispārējs regulējums, kas aptur Krievijā iegūtu izglītības dokumentu atzīšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!