Eiropas valstu prakse parāda, ka ir iespējami dažādi modeļi pārejai uz digitālu televīziju, bet Latvijā tas noticis sabiedrībai pašā neizdevīgākajā veidā, sacīja Duļevska-Cālīte, piebilstot, ka esošās NEPLP darbības izsmeļoša analīze iespējama, tikai rūpīgi pārskatot tās pieņemtos lēmumus, to atbilstību likumam, kā arī sabiedrības interesēm, kuras NEPLP pārstāv.
Viņasprāt, digitalizācijas lielākā neveiksme ir tā, ka Latvijā visiem cilvēkiem bezmaksas apraidē esošie TV kanāli vairs nav pieejami, un tas ir pretrunā ar pastāvošajiem likumiem, kā arī ar valsts interesēm un tās pienākumu pret saviem iedzīvotājiem.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kura pamatu izstrādāja NEPLP, bet tālāk - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, jau patlaban ir ne tikai tehniski, bet arī juridiski novecojis, sacīja Duļevska-Cālīte.
Neraugoties uz to, ka NEPLP jau pirms vairākiem gadiem Latvijas elektronisko mediju attīstības koncepcijā apgalvoja, ka tiks izveidots "Likums par sabiedriskajiem medijiem", šis darbs pat netika sākts, uzsvēra Duļevska-Cālīte.
Neapmierinoša bijusi līdzšinējā NEPLP apraides licenču izsniegšanas politika, kuras rezultātā radio raidījumos dominē krievu valoda un lokalizēti Krievijas radio kanāli. Savukārt reklāmas tirgū nevienlīdzīgos apstākļos nostādīti Latvijas nacionālās apraides TV komerckanāli, kas raida savu produkciju, un retranslācijas kanāli.
Izklāstot savas prioritātes un mērķus darbā NEPLP, Duļevska-Cālīte skaidroja, ka mediju tehnoloģiju straujajā attīstībā NEPLP savā pilnvaru periodā esot jāizstrādā kvalitatīvi jauns tiesiskais ietvars mediju darba tiesisko aspektu regulēšanai. Zūdot robežām starp drukātajiem, interneta un audiovizuālajiem medijiem, jāpārstrukturē pati likumu sistēma.
Būtu jāpievērš uzmanība arī sabiedriskā pasūtījuma un tā īstenošanas principu maiņai, orientējoties uz konkrētu, definētu rezultātu, nevis turpinot ar esošo finansējuma sistēmu uzturēt tikai jau pastāvošo raidījumu struktūru Latvijas Televīzijā (LTV).
Komentējot "Modern Times Group" un telekompānijas LNT apvienošanos, Duļevska-Cālīte sacīja, ka mediju ekspertu vidū pastāv viedoklis, ka Latvijas elektronisko mediju vidē šāda apvienošanās nestu vairāk labuma nekā ļaunuma, tostarp varētu uzlaboties žurnālistikas kvalitāte. Žurnālisti, kas šajā vidē darbojas, gan par to nav tik pārliecināti, jo, samazinoties pieprasījumam pēc žurnālistiem, pastāv reāla iespēja "nenoīsinātajiem" štatiem samazināt atalgojumu, sacīja Duļevska-Cālīte.
"LNT un "TV5" bija ieguvušas slavu kā "krievu bojeviku" sēriju rādītājas, tādēļ izskanējusi cerība, ka zviedri izvēlēsies kvalitatīvus seriālus un šovus. Taču jau tagad, papētot "TV3" repertuāru, nerunājot par citiem MTG Latvijas īpašumiem, jāsecina, ka apmēram divas trešdaļas sastāv no viduvējiem amerikāņu un dažu citu valstu seriāliem un filmām, bet trešdaļa - no Krievijā veidotajiem," sacīja Duļevska-Cālīte.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 26.janvārī nobalsoja par pieciem NEPLP locekļu kandidātiem, kurus virzīt uz balsojumu Saeimā.
Deputāti balsojumam Saeimā izvirzīja filmu un raidījumu studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, "Turības" Komunikācijas zinātņu katedras vadītāju Aināru Dimantu, "Latvijas Vēstneša" portāla nozares redaktori Aiju Duļevsku-Cālīti, SIA "Vesta LK" mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Daini Mjartānu un Anša Epnera filmu studijas "AVE" producentu, operatoru un režisoru Ivaru Zviedri.
Saeima par izvirzītajiem kandidātiem balsos 2.februārī.