Lai atzīmētu Latvijas valsts dibināšanas 50. gadadienu un protestētu pret Baltijas valstu okupāciju, trimdas jaunatnes apvienības 1968. gadā vasarā Rietumberlīnē sasauca 1. Vispasaules Latviešu jaunatnes kongresu.

Pret kongresa sasaukšanu un tā mērķiem protestēja PSRS vēstnieks Austrumberlīnē, un trim Rietumberlīnes komandantūrām (Lielbritānija, ASV un Francija) pieprasīja kongresu aizliegt. Rietumi padevās PSRS spiedienam, un dienu pirms kongresa atklāšanas Berlīnes komandantūra to aizliedza ar bezprecedenta militāru pavēli. Rezultātā kongresa norises vieta tika pārcelta uz Hannoveri Rietumvācijā.

Vispasaules latviešu jaunatnes kongresam bija definēti šādi mērķi: vienot latviešu jaunatni visā pasaulē, analizēt pašreizējo latviešu jaunatnes un tautas stāvokli, izstrādāt mērķus un ieteikumus turpmākai darbībai un demonstrēt savu nostāju latviešu sabiedrībai, komunistu varai un pasaulei. Kopumā kongresam bija pieteikušies 456 jaunieši no dažādām rietumu valstīm.

Kongresa aizliegšana 1968. gadā izraisīja lielu starptautisko mediju interesi, sekoja protesti un demonstrācijas ne tikai Berlīnē un Bonnā, bet arī ASV un citās valstīs. Aizlieguma un protestu rezultātā Rietumberlīne izpelnījās asu sabiedrības nosodījumu, tā arī aktualizējot jautājumu par Baltijas valstu okupāciju.

"Pēc Otrā pasaules kara tā bija pirmā reize, kad Latvijas jautājums tik plašā mērā parādījās pasaules ziņās. Kongresa rīkotāji, izvēloties Berlīni par sava sarīkojuma vietu, bija gan cerējuši gūt ievērību — ja ne plašākā mērogā, tad vismaz pašā Berlīnē, pulcējoties šai komunistu ielenktajā "brīvības salā" un reizē "paužot latviešu tautas prasības pēc cilvēktiesībām un pašnoteikšanās", bet par to, ka kongress varētu nonākt "lielajā politikā", neviens nebija uzdrošinājies pat sapņot," raksta vēsturnieks Kārlis Kangeris.

Lai atskatītos uz notikumiem pirms 50 gadiem, biedrība "ELJA50" sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu 9. maijā Gaismas pilī rīko dokumentāli–vēsturisku forumu par aizliegto kongresu. Pasākumā uzstāsies politologi un vēsturnieki, tostarp kongresa rīkotāji un dalībnieki (Ivars Ījabs, Rasma Kārkliņa, Kārlis Kangeris, Kristīne Beķere, Andris Mellakauls), tiks rādīti dokumentāli materiāli no Vācijas televīzijas arhīviem, fotogrāfijas, mediju publikācijas un tikai pēdējos gados atklāti dokumenti par Vācijas, Lielbritānijas un ASV politiķu sarunām par kongresa aizliegšanu.

Arhīva foto: Aizliegtais trimdas jaunatnes kongress Berlīnē