Foto: Shutterstock

Neiecietības ekonomiskā cena Latvijā ir pielīdzināma 0,85 līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, kas atbilst no 278 miljoniem līdz 656 miljoniem eiro gadā, par revīzijas un nodokļu konsultāciju uzņēmuma "KPMG Latvijā" aplēsēm informēja "Riga Pride" organizatori.

Minētā informācija šodien publiskota "Riga Pride" pasākumu laikā notiekošajā Baltijas Dažādības biznesa forumā "Think Diversity!", kur tika prezentēts pirmo reizi par šo jautājumu veikts pētījums "Neiecietības patiesā cena Latvijā: LGBTQ perspektīva", kurā analizēta un aprēķināta iekļaujošas politikas trūkuma ietekme uz tautsaimniecību.

Kā būtiskākie faktori, kas rada ekonomiskos zaudējumus neiekļaujošas politikas rezultātā, tiek norādīti emigrācijas radītās izmaksas ap 140 miljoniem eiro, ekonomiskās diskriminācijas un zaudētas produktivitātes izmaksas ap 88 miljoniem eiro, paaugstinātās depresijas izplatības radītās izmaksas ap 24 miljoniem eiro, LGBTQ pašnāvību radītās izmaksas zaudēto ienākumu apmērā ap 22 miljoniem eiro un paaugstināta alkohola patēriņa rezultātā invaliditātes koriģēto dzīves gadu dēļ radītās ekonomiskās izmaksas ap četriem miljoniem eiro.

"Būt iekļaujošai un līdztiesīgai sabiedrībai ir ne tikai labi un pareizi, bet, kā parāda šis pētījums - tas sniedz arī finansiālus ieguvumus," norāda KPMG Latvijā partnere Evija Šturca. Kā skaidro LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis, tas ir tikai likumsakarīgs rezultāts ilgstoši nesakārtotai likumdošanai.

"Diskriminācija un neiecietība neietekmē tikai pašu LGBTQ kopienu, bet rada negatīvu ietekmi uz mūsu visu kopējo labklājības līmeni. Latvija jau šobrīd dažādos ekonomiskajos rādītājos būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur šī politika ir daudz iekļaujošāka," uzsver Zālītis.

"Mozaīkas" pārstāvis norāda, ka cena, ko mēs maksājam ir pārāk liela, ievērojami samazinot Latvijas konkurētspēju un neiegūstot potenciāli nomaksātos nodokļus, kurus varētu novirzīt būtiskāku problēmu risināšanā. "Politikas veidotājiem ir pienākums rūpēties par saviem iedzīvotājiem un Civilās savienības likums noteikti ir pirmais solis," uzsver Zālītis.

Civilās savienības likumprojektu līdz šim Saeimā nav izdevies pieņemt kvoruma trūkuma dēļ.

Šodien biznesa forumā tika parakstīta arī Latvijas Dažādības harta, kurai pievienojās Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), "Sennder" un "LMI Translations", vēlreiz apliecinot mērķi veicināt cieņpilnu attieksmi un dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu savā darbībā.

"SIF misija ir stiprināt valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību. Mēs savā institūcijas darbā gan ieviešam dažādības vadības principus, gan palīdzam arī citiem darba devējiem un darba ņēmējiem atrast labākos veidus, kā strādāt ar šiem jautājumiem," atzīmē SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Pūce arī pozitīvi novērtē, ka SIF ir pirmā valsts pārvaldes iestāde, kas kļuvusi par praida oficiālajiem atbalstītājiem Rīgā. "Ceram ar savu piemēru iedvesmot arī citas valsts pārvaldes institūcijas būt atvērtas dažādībai," uzsver iestādes vadītāja.

Savukārt "Riga Pride" organizētāji atgādina, ka sestdien, 18. jūnijā, ar "Gājienu par Brīvību kopā ar Kijivas Praidu" noslēgsies cilvēktiesību notikumu nedēļa "Riga Pride", solidarizējoties ar cilvēkiem un kopienu Ukrainā. Pulcēšanās gājienam sākas plkst.12 Vērmanes dārzā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!