"No auglības, veselības un labā sarga Jāņuguns nereti pārvērsta par potenciālu draudu veselībai un dabai, ja ugunskurā dedzinātas lietas, kuras nedrīkst mest ugunī," uzsver Kubliņa.
Lai neiespringtu par dažādu sadedzināšanai nepiemērotu atkritumu utilizāciju, "Zaļā josta" iesaka gatavoties svētku svinībām laikus, padomājot gan par to, cik daudz un ko vajadzētu likt galdā, lai nerastos pārtikas atkritumi. Kā arī ieteikts vienreizlietojamo trauku vietā izmantot daudzkārt lietojamos traukus.
Tiek uzsvērts, ka izplatītākā atkritumu vienība, ko cilvēki neapdomīgi dedzina Jāņu ugunskurā, ir plastmasu saturoši pārtikas iesaiņojumi un vienreizlietojamie trauki un izstrādājumi.
Kubliņa min, ka šķietami nevainīgais materiāls polivinilhlorīds (PVC) sadeg vairāk nekā 1000 grādi pēc Celsija temperatūrā, savukārt ugunskura temperatūra nepārsniedz 300-400 grādi pēc Celsija. PVC materiālam nepilnīgi sadaloties, gaisā izplatās vielas, kuras ieelpojot, nodarām pāri gan savai veselībai, gan apkārtējai videi, piesārņojot gaisu, ko paši elpojam.
Uzkrājoties cilvēka organismā, plastmasas nepilnīgas sadegšanas laikā radušās kaitīgās vielas izraisa dažādas saslimšanas, bojā endokrīno un reproduktīvo sistēmu, palielina audzēju risku.
Lai arī veikalu plauktos vienreizlietojamie polistirola (PS) trauki vairs nav sastopami, tomēr PS kā iesaiņojuma materiāla veids turpina tikt plaši izmantots pārtikas produktu fasēšanai. Uzņēmums vēsta, ka nereti ugunskurā tiek utilizētas arī videi kaitīgas preces kā auto riepas, saplīsušais piepūšamais matracis vai izlietotas baterijas. Piemēram, riepas, kā arī citi gumijas izstrādājumi, sadegot izdala sēra organiskos un neorganiskos savienojumus, kam ir elpceļus kairinoša un smacējoša iedarbība, un ir īpaši bīstama astmas slimniekiem.
"Zaļā josta" aicina par konstatētu atkritumu dedzināšanu informēt pašvaldības policiju. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods – fiziskai personai līdz 1000 eiro, savukārt juridiskai personai līdz 2800 eiro.