Foto: Shutterstock

Kuldīgas vecpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tādējādi atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45.sesijā, kas no 10. līdz 25.septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Kā atzīmē Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji, ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību - mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsver, ka Kuldīgas vecpilsētas iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir nozīmīga starptautiska atzinība Latvijai un Kuldīgai. "UNESCO izcilības zīmols veicina atpazīstamību pasaules mērogā, tātad arī tūrisma potenciālu. Lai arī Kuldīgas šarms ir vienmēr piesaistījis apmeklētājus no tuvām un tālām vietām, novēlu, lai šī interese aug un nes taustāmu ieguvumu vietējai ekonomikai. Aicinu apzināties un izmantot iespējas, ko šis starptautiskais novērtējums sniedz!"

Kultūras ministre Agnese Logina (P) norāda, ka "Latvijas panākums, ierakstot Kuldīgas vārdu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, nebūtu iespējams bez pašaizliedzīga kuldīdznieku darba vairāk nekā 20 gadu garumā."

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam") atzīmē, ka kopš 1997.gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina - Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. "Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību."

Savukārt UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika izsaka gandarījumu par kopienas un arhitektūras mantojuma mijiedarbību, proti, Kuldīga ir piemērs tam, kā arhitektūras mantojums mijiedarbojas ar vietējo kopienu, kura rūpējas par šī mantojuma saglabāšanu, tai pat laikā arī radot jaunas un paliekošas vērtības.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis skaidro, ka Kuldīgas senās vēstures liecībām un vēlāku laiku kvalitatīviem uzslāņojumiem piemīt pasaules līmeņa vērtība. Pateicoties vairāku paaudžu kultūras, vietējās pārvaldības un sabiedrības centieniem, šīs vērtības ir saglabātas un veido kvalitatīvu dzīves telpu ar īpašu noskaņu. "UNESCO Pasaules mantojuma statusa piešķiršana vispirms ir vērtības manifestācija, kurai seko atbildība par saglabāšanu."

Kā ziņots, 20 gadu garumā Kuldīgas pašvaldība strādāja, lai radītu priekšnoteikumus vecpilsētas iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 45.sesijas norise sākotnēji bija plānota 2022.gadā Krievijā, taču Krievijas izraisītais pilna mēroga karš Ukrainā izsauca dalībvalstu protestus un tika panākts, ka sesija šogad notiek Saūda Arābijā.

UNESCO Pasaules mantojuma komiteja tiekas ikgadējās sesijās, lai apspriestu esošo Pasaules mantojuma vietu pārvaldību un izvērtētu valstu iesniegtos pieteikumus Pasaules mantojuma sarakstam.

Kā norādīts Kuldīgas novada tīmekļvietnē, gaidāmā komitejas sanāksme nozīmē, ka noslēgumam tuvojas vairāk nekā divdesmit gadus garais posms, kad Kuldīga, veicot izpētes darbus, izstrādājot pārvaldības politiku, iesaistot kuldīdzniekus restaurācijas procesā, radījusi priekšnoteikumus vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Kuldīga ir vienīgā pilsēta pasaulē, kas pilnībā ataino tradicionālo Baltijas valstu arhitektūru, sapludinot latviešu un vācu tradīcijas. Īpaši labi saglabājusies 13. līdz 18.gadsimtā izveidojusies pilsētas struktūra, pilsētvide un gleznainā upes ielejas ainava ir liecība par tradicionālajām apdzīvotajām vietām reģionā. Kuldīga sniedz informāciju par hercogistes pilsētām, darbības nozarēm, amatniecību, tradīcijām un cilvēkiem.

Pasaules kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un aizsardzība ir viens no redzamākajiem UNESCO darbības virzieniem, kas aizsākts pirms vairāk nekā 50 gadiem. Pasaules mantojuma saraksts veidots, lai dotu iespēju saglabāt un pasargāt cilvēcei nozīmīgus dabas un kultūras objektus no nepārdomātas cilvēku rīcības un ārkārtējiem apstākļiem, tai skaitā dabas katastrofām un konfliktiem. Līdz šim brīdim UNESCO sarakstā iekļauti vairāk nekā 1100 kultūras un dabas objekti visā pasaulē.

Nominācijas Pasaules mantojuma sarakstam izvirza valstu valdības, iesakot unikālākās un izcilākās kultūras un dabas mantojuma vērtības. Pirms iekļaušanas sarakstā, vietas vērtēšanā iesaistās eksperti no visas pasaules, pievēršot detalizētu uzmanību autentiskumam un vēsturiskā laika liecību izpētei. Tas ir izcilības zīmols, kas apliecina - vieta, kas uzņemta Pasaules mantojuma sarakstā, ir svarīga kultūras un dabas mantojuma vieta, kuras saglabāšana ir visas cilvēces interesēs.

1997 gadā Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs, novērtējot tā viduslaiku un vēlāko laiku pilsētbūvniecisko struktūru, koka arhitektūru un izcilos jūgendstila paraugus. 2005.gadā sarakstu papildināja izcilā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma "Strūves ģeodēziskais loks", kura divi punkti atrodas arī Jēkabpilī un Sestukalnā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!