Vērtēs atteikšanos no krievu valodas zināšanu prasības darba tirgū  (13)

Kā skaidro likuma izmaiņu autori, ar grozījumiem Darba likumā iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanās laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām krievu valodas prasībām.

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā, kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, nevarētu darbiniekiem pieprasīt darba tirgū izplatītāko trešo valstu valodu – krievu valodu, izņemot atsevišķas specifiskas profesijas.

Likumprojekts izstrādāts, lai krievu valodu nevarētu darbiniekam pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas, piemēram, universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls, bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti, rakstnieki, žurnālisti un lingvisti.

"Ņemot vērā, ka krievu valoda nav nedz Latvijas, nedz kādas citas ES dalībvalstu oficiālā valsts valoda, kā arī tādēļ, ka Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem, un Latvijas Saeima Krieviju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu," pauž likumprojekta autori.

NA pārstāvji arī uzsver, ka Valsts valodas centrs un Valsts darba inspekcija apstiprina, ka absolūtais vairākums valsts valodas neievērošanas un pārkāpumu gadījumu, kur konstatēta nepamatota svešvalodas pieprasīšana vai lietošana, ir saistīti tieši ar krievu valodu.

Likumprojekta autori uzskata, ka izmaiņām būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību, jo tas palielinās to iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, kuriem nav trešo valstu valodas zināšanas. Tādējādi tiek mazināti riski par šo personu emigrāciju, kas līdz šim tika novērota, ņemot vērā ierobežotās iespējas stāties darba attiecībās bez krievu valodas prasmēm. Ekonomikas ministrija uzsvērusi, ka šāds regulējums varētu palīdzēt risināt darbaspēka iztrūkumu tautsaimniecībā.

Likumprojekta autori uzskata, ka izmaiņām būs pozitīva ietekme uz sabiedrības attīstību, jo tas stiprinās saliedētību un iedzīvotāju integrāciju vienotā valsts valodā, kā arī mazinās sabiedrības sašķeltību pēc etniskās vai lingvistiskās piederības. Latviešu valodas kā ikdienas saziņas lietošanas valodas stiprināšana atbilst valdībā apstiprinātajām Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm.

Likumprojekts paredz stiprināt latviešu valodu kā Satversmē minēto Latvijas valsts valodu.