Saeima trešdien, 15. novembrī, ārkārtas sēdē lēma nodot izvērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātās izmaiņas Izglītības likumā, ar kurām drošības apsvērumu vārdā izglītības iestādes vadītājam tiktu piešķirtas tiesības pārmeklēt izglītojamā mantas.
Ar grozījumiem Izglītības likumā rosināts noteikt, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē.
Gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par vardarbības draudiem vai par to, ka pie izglītojamā atrodas aizliegtas vai bīstamas vielas vai priekšmeti, kas var apdraudēt izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu dzīvību vai veselību, izglītības iestādes vadītājam ir tiesības pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas viņa klātbūtnē, neaizskarot izglītojamā cieņu. Šādā pārbaudē pieaicina vismaz divus pedagogus, paredz likumprojekts.
Par pārbaudes faktu un rezultātiem izglītības iestādes vadītājs nekavējoties informē izglītojamā vecākus (personas, kas realizē aizgādību). Pārbaudes laikā atrastās izglītības iestādē aizliegtās vielas vai priekšmetus, kuru aprite nav aizliegta, nodod izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē aizgādību). Par citu izglītības iestādē aizliegtu vielu vai priekšmetu atrašanu, kuru aprite ir aizliegta, nekavējoties tiek informēta Valsts policija.
Likuma izmaiņas arī paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktās informācijas apzinātu nesniegšanu izglītības iestādei piemēro naudas sodu no 100 eiro līdz 700 eiro.
Izglītības likumprojekta anotācijā teikts, ka pēdējā laikā visu Latviju ir satricinājuši vairāki gadījumi, kad šķietami drošā vidē - izglītības iestādē - ir norisinājušies konflikti, kuros ir cietuši gan bērni, gan pieaugušie. Šādu situāciju cēlonis ir bijis gan tas, ka izglītojamais izglītības iestādē ir ienesis bīstamus priekšmetus, gan tas, kad nav notikusi pienācīga sadarbība starp izglītojamā vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā izglītības iestādes rīcībā nav bijusi visa nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu.
Lai arī patlaban normatīvie akti jau abas minētās jomas regulē, tomēr faktiskās situācijas norāda uz to, ka nepieciešams precīzāks tiesiskais regulējums, kas novērstu šaubas par regulējuma saturu un atvieglotu tā piemērošanu.
"Izglītības iestādē tiesības justies droši ir gan pedagogiem, gan skolēniem, gan pārējam izglītības iestādes personālam. Uzskatu, ka likumdevējam ir jārīkojas, lai Izglītības likumā iekļautu skaidru regulējumu gadījumiem, kad pastāv pamatotas bažas par vardarbības draudiem vai par citiem nozīmīgiem drošības riskiem izglītības iestādē, ko var radīt bīstamas vielas un priekšmeti, kas, iespējams, atrodas izglītojamā rīcībā," pauž Valsts prezidents.
Viņš uzsver, ka šādu gadījumu nepieļaušanai vai savlaicīgai novēršanai ierosinu likumā iekļaut nepārprotamu regulējumu, kas izglītības iestādes vadītājam piešķir tiesības pārmeklēt izglītojamā personīgās mantas.
"Likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses," pauž prezidents.
Par minēto jautājumu 15. novembrī diskutēja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas uzklausīja ekspertu domas par šo jautājumu un vienojās, ka tiks izstrādāti konkrēti mehānismi, lai varētu noteikt, kādos gadījumos skolēna mantas drīkst pārmeklēt un kurš to darīs.
Deputāti vienojās jautājumu nodot Izglītības komisijai, lai tā strādā pie konkrētiem kritērijiem, lai noteiktu, kuros gadījumos skolēna mantas var pārmeklēt un kāda ir skolas turpmākā rīcība gadījumā, ja pie skolēna tiek atklāti aizliegti priekšmeti un vielas.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai jāpieņem trijos lasījumos.