Fоtо: SIPA/Scanpix/LETA

Vēlētāju aktivitāte Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanu pirmajā kārtā līdz plkst.17 sasniegusi 59,39%, pārspējot 2022.gada vēlēšanu kopējo aktivitāti, paziņoja Iekšlietu ministrija.

Vēlēšanu iecirkņos, kas kontinentālajā Francijas daļā durvis vēra plkst.8 (plkst.9 pēc Latvijas laika), līdz plkst.17 aktivitāte par 20 procenta punktiem pārspēja iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti šajā laika posmā.

Kā lēš ministrija, līdz plkst.20, kad tiks slēgti iecirkņi, nobalsot varētu 67,5-69,7% no 49,5 miljoniem balsstiesīgo.

2022.gada vēlēšanu pirmajā kārtā kopumā nobalsoja 47,5% vēlētāju, tādējādi jau tagad ir pārspēta iepriekšējo vēlēšanu aktivitāte.

Vēlēšanu, kurās pirmo reizi valsts vēsturē pie varas varētu nonākt galēji labējā Nacionālā apvienība (RN), iznākums var būtiski ietekmēt Eiropas finanšu tirgus, Rietumu atbalstu Ukrainai un Francijas kodolarsenāla un globālo militāro spēku pārvaldību.

Daudzi franču vēlētāji ir vīlušies par inflāciju un citām ekonomiskajām problēmām, kā arī par prezidenta Emanuela Makrona vadību, kas tiek uzskatīta par augstprātīgu un atrautu no iedzīvotāju ikdienas dzīves. Marinas Lepēnas pret imigrāciju vērstā RN ir izmantojusi šo neapmierinātību, jo īpaši izmantojot tiešsaistes platformas, piemēram, "TikTok", un bija līdere priekšvēlēšanu sabiedriskās domas aptaujās.

Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 7.jūlijā.

Jūnija sākumā pēc tam, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās pret imigrāciju noskaņotā RN ieguva pārliecinošu pārsvaru pār Makrona mērenajiem spēkiem, Francijas prezidents izsludināja ārkārtas vēlēšanas.

Makrons būs valsts prezidents līdz 2027.gadam un būs atbildīgs par ārpolitiku un aizsardzību, taču viņa prezidentūra tiktu vājināta, ja RN uzvarēs un pārņems varu valdībā un iekšpolitikā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !