Foto: AFP/Scanpix/LETA

Galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) svētdien uzvarējusi Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanu pirmajā kārtā, liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas, kuru rezultāti publicēti drīz pēc iecirkņu slēgšanas.

Makrona pārstāvētā centristu nometne viņa dibinātās partijas "Renesanse" vadībā ierindojusies trešajā vietā aiz kreisajiem, liecina aptauju rezultāti.

Tie rāda, ka RN saņēmusi 34,5% balsu, kreiso partiju alianse Jaunā tautas fronte, kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija", komunistus un zaļos, ieguvusi 28,5-29,1% balsu, savukārt Makrona centristi - 20,5%-21,5%.

Sākotnējās aplēses liecina, ka RN ar sabiedrotajiem varētu iegūt 230-280 no 577 Francijas parlamenta apakšpalātas deputātu mandātiem, tomēr tie varētu arī neiegūt absolūto vairākumu jeb 289 vietas.

Kreisajiem spēkiem varētu būt 125-200 mandātu, bet Makrona nometne varētu iegūt tikai 60-100 mandātus parlamentā.

Lepēna saviem atbalstītājiem uzvaras runā uzsvēra, ka partijai 7.jūlijā gaidāmajā otrajā kārtā ir jāiegūst absolūts vairākums, lai tās priekšsēdētājs Žordāns Bardella kļūtu par premjerministru.

"Nekas nav uzvarēts, un otrā kārta ir izšķiroša," Lepēna teica atbalstītājiem, uzsverot, ka "mums ir nepieciešams absolūts vairākums, lai Emanuels Makrons pēc astoņām dienām par premjerministru izvirzītu Žordānu Bardellu".

Savukārt Makrons aicināja uz plašu aliansi pret galēji labējiem otrajā kārtā.

Galēji kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), kas ir vadošais spēks Jaunajā tautas frontē (NFP), līderis Žans-Liks Melenšons svētdien uzsvēra, ka Makrona alianse ir piedzīvojusi "smagu un neapstrīdamu sakāvi".

Viņš solīja, ka LFI pirms otrās kārtas atsauks savus kandidātus vēlēšanu apgabalos, kur tie palika trešajā vietā un RN ir līdere. "Mūsu instrukcijas ir vienkāršas, tiešas un skaidras. Vairs nevienu balsi, vairs nevienu mandātu RN," viņš paskaidroja.

Vēlēšanās, pirms kurām jau tika prognozēts, ka RN pirmo reizi valsts vēsturē varētu nonākt pie varas, aktivitāte bijusi augstākā vairāk nekā 40 gadu laikā.

7.jūlijā gaidāmajā vēlēšanu otrajā kārtā notiks balsojums par mandātiem, kuros neviens kandidāts neieguva absolūtu vairākumu, un tādējādi tiks noskaidroti visi 577 deputāti.

Pēc otrās kārtas galēji labējie pie varas varētu nonākt pirmo reizi kopš nacistu okupācijas Otrā pasaules kara laikā un 28 gadus vecais Bardella, kurš ilgstoši ir bijis Lepēnas protežē, iegūtu iespēju veidot valdību.

Svētdien Bardella paziņoja, ka "Francijas tauta ir pasludinājusi skaidru spriedumu". Viņš sacīja, ka vēlas būt "visas Francijas" premjerministrs, kas ciena konstitūcija "līdzāspastāvot" ar prezidentu Emanuelu Makronu, taču "bez kompromisiem". Viņš atkārtoti pauda, ka valdību veidos tikai tad, ja RN iegūs absolūto vairākumu parlamentā.

Viņa kļūšana par premjerministru apgrūtinātu Makrona atlikušos trīs gadus prezidenta amatā. Francijā prezidents ir atbildīgs par ārpolitiku un aizsardzību, taču valdībai ir lielākas pilnvaras iekšpolitikā.

Bardella, kuram nav pieredzes valdībā, ir teicis, ka izmantos premjerministra pilnvaras, lai atturētu Makronu no tāla darbības rādiusa ieroču piegādes Ukrainai, kas turpina aizstāvēties pret Krievijas agresijas karu.

RN arī apšaubījusi Francijā dzimušo cilvēku tiesības uz pilsonību un vēlas ierobežot Francijas pilsoņu ar dubultpilsonību tiesības. Kritiķi uzskata, ka tas grauj cilvēktiesības un apdraud Francijas demokrātijas ideālus.

Jūnija sākumā pēc tam, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās pret imigrāciju noskaņotā RN ieguva pārliecinošu pārsvaru pār Makrona mērenajiem spēkiem, Francijas prezidents izsludināja ārkārtas vēlēšanas.

Makrona negaidītais lēmums izraisīja politisku satricinājumu Francijā un nestabilitāti Eiropas otrā lielākajā ekonomikā.

Piektdien publiskotie dati liecina, ka Parīzes birža jūnijā piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo divu gadu laikā, biržas indeksam mēneša laikā sarūkot par 6,4%.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!