Foto: EPA/Scanpix/LETA

Ceturtdien, 4. jūlijā, Ukrainas spēki paziņoja, ka ir atkāpušies no stratēģiski nozīmīgās pilsētiņas Časivjaras Kanāla mikrorajona, jo visas pozīcijas tur bijušas sagrautas. Drona uzņemto kadri atklāj, kā pašlaik izskatās šajā apkaimē.

"Mikrorajonu Kanāls, kurā ienāca ienaidnieks, noturēt bija nesaprātīgi. Jo tas apdraudēja karavīru dzīvības un veselību. Mūsu aizstāvju pozīcijas tika sagrautas," ceturtdien paziņoja operatīvi stratēģiskā grupējuma "Hortica" pārstāvis Nazars Vološins.

Kanāla mikrorajons atrodas Siverskijdonecas-Donbasa kanāla austrumu krastā, attiecīgi no pašas uzkalnā izvietotās pilsētas to atdala ūdens šķērslis. Pilsētas rietumu daļā joprojām atrodas un to aizsargā Ukrainas spēki.

Foto: Ekrānuzņēmums no Google maps

Okupantu armija Kanāla mikrorajonā ienāca jau pavasarī un kopš tā brīža par rajonu notika smagas kaujas.

Krievu uzbrukums Časivjarai sākas 4. aprīlī, attiecīgi Kanāla ieņemšana okupantiem aizņēma trīs mēnešus, turklāt prasīja tūkstošiem karavīru dzīvību. Kā aprīļa vidū izskatījās Časivjarā, var redzēt šeit.

"Saskaņā ar pieejamo informāciju kopš Časivjaras kampaņas sākuma Krievijas karaspēks zaudēja 99 000 cilvēku. Un lai gan ne visi no tiem gāja bojā Časivjarā un ap to, nozīmīga viņu daļa, neapšaubāmi, gāja bojā tur," raksta medijs "Forbes".

Atvaļināts Austrālijas armijas ģenerālis Miks Rajans izdevumam komentē, ka, iztērējot tik daudz dzīvību par tik maznozīmīgu ieguvumu, Krievija, domājams, "zaudējusi savu pēdējo iespēju dot izšķirošo triecienu pa Ukrainu šajā karā".

"Forbes" paredz, ka, visticamāk, frontē saglabāsies pēdējo mēnešu tendence – okupantu virzīšanās uz priekšu, ciešot milzīgus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus, kamēr Ukrainas zaudējumi ir daudz zemāki. Par katru ieņemto pilsētu vai pat rajonu krievi apglabā desmitus tūkstošus savu karavīru, uzsver medijs.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!