Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

NATO sabiedrotie ir sākuši solīto iznīcinātāju F-16 nodošanu Ukrainai, lai stiprinātu aizsardzību pret Krieviju, trešdien paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Dānija un Nīderlande ir sākušas lidmašīnu nodošanu, bet Beļģija un Norvēģija ir apņēmušās nodrošināt vēl citas lidmašīnas, teikts Baltā nama paziņojumā.

"Šobrīd, kad mēs runājam, notiek iznīcinātāju F-16 nodošana no Dānijas, no Nīderlandes," Blinkens sacīja NATO 75. gadadienas samitā Vašingtonā.

"Šīs lidmašīnas šovasar lidos Ukrainas debesīs, lai nodrošinātu, ka Ukraina var turpināt efektīvi aizsargāties pret Krievijas agresiju," viņš teica.

Blinkens sacīja, ka lidmašīnu nodošanai vajadzētu būt signālam Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

"Tas koncentrē Vladimira Putina prātu uz faktu, ka viņš nepārvarēs Ukrainu, viņš nepārvarēs mūs, un, ja viņš turpinās, kaitējums, kas tiks nodarīts Krievijai un tās interesēm, tikai padziļināsies," teica Blinkens.

"Ātrākais veids, kā panākt mieru, ir ar spēcīgu Ukrainu," piebilda Blinkens.

Norvēģija līdz 2024. gada beigām nodos Ukrainai sešus iznīcinātājus F-16, trešdien NATO samitā paziņojis Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre.

Norvēģija 2021. gadā atteicās no F-16 iznīcinātājiem, pakāpeniski ieviešot jaunus iznīcinātājus F-35. Norvēģija pārdeva 32 iznīcinātājus F-16 Rumānijai, taču tai joprojām ir sava F-16 flote.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nesen norādīja, ka Ukrainai nepieciešami 128 Rietumu iznīcinātāji, piemēram, F-16, lai Ukrainas spēki gaisā būtu līdzvērtīgi Krievijas.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis alianses dalībvalstis aktīvāk atbalstīt Ukrainu, kas aizstāvas pret Krievijas agresiju.

"Šī kara iznākums noteiks globālo drošības sistēmu uz gadu desmitiem," Vašingtonā atklājot NATO samitu, norādīja Stoltenbergs.

Ar tādu agresīvu kaimiņu kās Krievija nav variantu, "kas neradītu zaudējumus un risku", atzina NATO ģenerālsekretārs.

"Lielākās izmaksas un lielākais risks būtu Krievijas uzvara Ukrainā. Mēs to nedrīkstam pieļaut," uzsvēra Stoltenvergs.

Viņš norādīja, ka uzvara karā mudinātu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kā arī citus diktatorus Irānā, Ziemeļkorejā un Ķīnā uz tālāku agresiju.

"Tagad pienācis laiks iestāties par brīvību un demokrātiju," uzsvēra Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš pauda atbalstu jaunu valstu, tajā skaitā Ukrainas, uzņemšanai NATO.

Ģenerālsekretārs norādīja, ka alianses paplašināšanās pēc Aukstā kara beigām vienoja Eiropu, pavēra ceļu integrācijai un atnesa kontinentam mieru un labklājību. Tāpat kā toreiz, arī šodien ir vajadzīga "skaidrība un apņēmība", viņš uzsvēra.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!