Lielbritānija, kas nolēmusi atteikties no Čagosu salām par labu Maurīcijai, paziņojusi, ka Folklenda salu un Gibraltāra jautājumos nekādas sarunas nav nepieciešamas.
Lielbritānija pagājušo ceturtdien paziņoja, ka atdos Indijas okeānā esošās Čagosu salas Maurīcijai, bet kopā ar ASV saglabās tur militāro bāzi.
Reaģējot uz šīm ziņām, Argentīnas ārlietu ministre Diāna Mondino paziņoja, ka Argentīna "atgūs pilnīgu suverenitāti" pār Folklenda salām Atlantijas okeāna dienvidos.
"Turpinot iet pa iesākto ceļu, mēs ar konkrētām darbībām, nevis tukšu retoriku, atgūsim pilnīgu suverenitāti pār mūsu Malvinu salām," paziņoja Mondino. Argentīna Folklenda salas dēvē par Malvinām.
Vaicāts par Mondino izteikumiem, Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera pārstāvis žurnālistiem sacīja, ka Čagosu salu atdošanai "nebūs nekādas ietekmes uz citām aizjūras teritorijām". Viņš sacīja, ka vienošanos ar Maurīciju nevajadzētu uzskatīt par precedentu citiem strīdiem, jo Čagosu salas ir "unikāla situācija, kuras pamatā ir tās unikālā vēsture un apstākļi".
Stārmera preses pārstāvis piebilda, ka Folklenda salu vai Gibraltāra piederība Lielbritānijai nav apspriežama.
Gibraltārs ir Lielbritānijas aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, un uz to pretendē arī Spānija.
Folklenda salu jautājumā Lielbritānijai ir domstarpības ar Argentīnu. 1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Mārgareta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti. Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!