"Reuters" publikācijas autori Deivids Fogartijs un Leonora Valeta pauž uzskatu, ka pašreizējā krīze zemestrīces piemeklētajā Fukusimas atomelektrostacijā (AES), visticamāk palielinās iebildumus pret plānotajiem kodolenerģijas projektiem Eiropā, kā arī iedragās kodolenerģijas sektora atdzimšanu ASV, kur jau darbojas vairāk nekā 100 kodolreaktoru.
Japānas notikumu ietekmē Šveice ir atlikusi apstiprinājumu vairākiem AES projektiem, bet Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle pirmdien paziņoja, ka valdības lēmums, kas paredz pagarināt Vācijas AES ekspluatācijas ilgumu, varētu tikt apturēts.
Savukārt ASV Senāta iekšzemes drošības komisijas priekšsēdētājs Džo Lībermans pagājušās nedēļas nogalē izteicās, ka Savienotajām Valstīm vajadzētu nobremzēt jaunu AES būvniecības projektus, kamēr kļūs zināma Japānas kodolkrīzes ietekme.
Taivānas valstij piederošā kompānija "Taipower" paziņoja, ka apsver plānus samazināt kodolenerģijas ražošanu, bet Dienvidkorejas valsts energouzņēmuma vadības pārstāvis pauda pārliecību, ka Japānas notikumu dēļ kodolenerģijas nozare visā pasaulē varētu piedzīvot kritumu.
"Pieaugoša pretestība [kodolenerģijai] ir vērojama attīstītajās valstīs, savukārt attīstības valstīs opozīcija varētu būt mazāka kodolenerģijas deficīta dēļ, ja vien šīs valstis neatrodas seismiski aktīvās zonās," viņš norādīja.
Ķīna, kur darbojas 13 AES un plānots būvēt desmitiem jaunu šādu stāciju, nāca klajā ar paziņojumu, ka tās AES ir drošas. Valdība rūpīgi izvērtēs krīzi Japānā, taču savus kodolenerģijas attīstīšanas plānus nemainīs, paziņoja Ķīnas amatpersonas.
Savukārt Indijas kodolenerģijas ražošanas monopolists NPCIL informēja, ka Japānas notikumu dēļ tiks veiktas drošības pārbaudes Indijas kodolreaktoros.
Arī Somija paziņoja, ka no jauna izvērtē drošību savās AES, bet Zviedrija, kur darbojas 10 kodolrektori, kas nodrošina 50% no valstij nepieciešamās elektrības informēja, ka neplāno veikt izmaiņas savā kodolpolitikā.
Publikācijas autori pauž uzskatu, ka Japānas kodolkrīzes dēļ kodolenerģijas programmas nesagrūs, jo Āzijas reģionā arvien palielinās pieprasījums pēc elektrības, taču ir gaidāms, ka notikušā dēļ tiks no jauna izvērtētas drošības procedūras un turpināsies energoavotu diversifikācijas process.
Vidēja termiņa perspektīvā ieguvējas varētu būt atjaunīgās enerģijas un sašķidrinātās dabas gāzes nozares, norāda publikācijas autori, atsaucoties uz speciālistiem. Analītiķi tomēr vērš uzmanību uz faktu, ka tā dēvētās zaļās enerģijas iespējas pašlaik ir ierobežotas. Pēc viņu uzskata, saules vai vēja industrija tuvākajā vai vidējā termiņā diez vai spēs nomainīt kodolenerģiju.
Kodolenerģija, kuru izmantojot, kaitīgo gāzu izmešu apjoms ir tuvu nullei, pēdējos gados visā pasaulē bija piedzīvojusi atdzimšanu.
Pasaulē lielākais kodolenerģijas ražotājs ir ASV, kur 104 AES saražo 20% no Savienotajām Valstīm nepieciešamās elektroenerģijas. ASV pēc vairāku desmitu gadu pārtraukuma plāno uzbūvēt 14 jaunas AES, bet Ķīnā - aptuveni 30 kodolelektrostaciju.
Eiropā pašlaik darbojas aptuveni 170 kodolspēkstaciju. Kodoljaudu palielināšana ir plānota vai tiek apsvērta Somijā, Rumānijā, Bulgārijā un Čehijā. Savukārt Lietuvā līdz 2020.gadam ar Latvijas un Igaunijas atbalstu plāno uzbūvēt jaunu AES, kas aizstās slēgto Ignalinas AES.
Vēstīts, ka pat Ukraina, kur pirms divām desmitgadēm notika Černobiļas AES avārija, apsver atomenerģijas attīstību. Šīs valsts valdība pirms vairākiem gadiem paziņoja, ka vēlas uzbūvēt līdz 20 jaunām AES. Ukrainā AES nodrošina 50% no valstī saražotās elektroenerģijas apjoma.
Francija, kura 78% no saražotās elektrības iegūst no kodolenerģijas, paudusi vēlmi uzbūvēt trešās un ceturtās paaudzes AES, lai saglabātu pasaulē vadošās civiliem mērķiem paredzētās kodolvalsts statusu. Arī Lielbritānijā, kur gadiem ilgi bija vērojama noliedzoša attieksme pret kodolenerģiju, bija iecerējusi palielināt savu atkarību no kodolenerģijas.