Foto: NATO

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nav atteicies no mērķa, ka Zviedrija tiks uzņemta NATO pirms alianses samita Viļņā, lai gan Ungārija ir atlikusi lēmumu par Ziemeļvalsts uzņemšanu NATO līdz rudenim un Turcija neatkāpjas no saviem iebildumiem.

"Es neatsakos no Zviedrijas jautājuma," Nausēda ceturtdien teica žurnālistiem pirms Eiropadomes sanāksmes Briselē. "Kamēr ir atlikušas kādas dienas, cerība ir dzīva," viņš saglabāja optimismu, lai gan līdz NATO samitam atlikušas divas nedēļas.

Nausēda uzsvēra, ka, viņaprāt, Zviedrijas uzņemšana NATO ir laika jautājums.

Ungārijas parlaments trešdien nolēma līdz rudens sesijai atlikt balsojumu par Zviedrijas uzņemšanas NATO ratifikāciju, tādējādi samazinot iespējamību, ka Zviedrija 11.-12.jūlijā Viļņā gaidāmajā NATO samitā piedalīsies kā pilntiesīga dalībvalsts.

Lai gan Ungārijas parlaments nesniedza skaidru pamatojumu lēmumam atlikt balsojumu, tas varētu būt saistīts ar Zviedrijas politiķu izteikto kritiku Ungārijai par demokrātijas stāvokli valstī.

Iepriekš bija izskanējis, ka balsojums par Zviedrijas iestāšanās NATO ratifikāciju Ungārijas parlamentā paredzēts līdz 7.jūlijam, tomēr trešdien Ungārijas parlamenta opozīcijas deputāti apstiprināja, ka premjerministra Viktora Orbāna vadītā valdošā partija "Fidesz" neplāno jautājumu iekļaut nākamnedēļ gaidāmajā sēdē.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis ceturtdien paziņoja, ka Budapeštai ir "skaidri jāsaprot", kādas drošības sekas ir tādam lēmumam.

Landsberģis atzina, ka Zviedrijas oficiāla pievienošanās aliansei būtu Viļņas samita "panākumu pirmais rādītājs".

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien vēl pirms Ungārijas lēmuma atlikt balsojumu par ratifikāciju līdz rudenim paziņoja, ka nākamnedēļ Briselē NATO organizēs sarunas par Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

Pērn jūnija beigās NATO oficiāli uzaicināja Somiju un Zviedriju kļūt par dalībvalstīm, sākot uzņemšanas ratifikācijas procesu visās 30 valstīs. Tomēr Turcija un Ungārija ir bremzējušas procesu.

Pēc ilgām sarunām Turcija, kurai ir NATO otra lielākā armija, paziņoja, ka ir gatava ratificēt abu valstu uzņemšanu, tomēr izvirzīja vairākus noteikumus "cīņai pret terorismu". Arī Ungārija pauda iebildumus.

Somijai izdevās vienoties ar Ankaru un Budapeštu, un 4.aprīlī tā oficiāli kļuva par NATO 31.dalībvalsti.

Tikmēr Zviedrijas iestāšanās NATO process joprojām ir iesaldēts. Martā Ungārija pieprasīja Zviedrijai izbeigt tās kritizēšanu. Uz to Zviedrija atbildēja, ka Stokholmas pozīcija Ungārijas jautājumā neatšķiras no Somijas pozīcijas, kuras iesniegums par uzņemšanu tika apstiprināts, un valsts nekādas garantijas nesniegs. Ungārija ir solījusi, ka balsojums par Zviedrijas uzņemšanas NATO ratifikāciju notiks pirms NATO samita.

Reaģējot uz Turcijas prasībām, Zviedrija pieņēma jaunu likumu cīņai pret terorismu, Tas spēkā stājās 1.jūnijā. Pēc tam Turcija solījusi izvērtēt Zviedrijas progresu nosacījumu izpildē.

Rietumvalstis bija cerējušas, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans mīkstinās savu pozīciju Zviedrijas jautājumā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās otrajā kārtā tomēr izcīnīja uzvaru, tomēr jūnija vidū Erdogans paziņoja, ka Turcija atsakās pakļauties pieaugošajam starptautiskajam spiedienam pirms jūlija vidū gaidāmā NATO samita Viļņā beidzot ratificēt Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

Valsts uzņemšanai NATO ir nepieciešams visu alianses dalībvalstu apstiprinājums.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!