1945. gada 13. maijs, Nīderlande. Eiropā 2. pasaules karš pirms piecām dienām jau bija beidzies. Šajā dienā vācu armijas militārā tiesa, formāli atrodoties Kanādas armijas gūstā, divus vācu dezertierus notiesā uz nāvi un drīz pēc tam, izmantojot kanādiešu iedotās šautenes, nošauj. Traģiskie notikumi Amsterdamā atklājās tikai 20 gadus pēc kara, un neviens, kas bija atbildīgs par divu cilvēku prettiesisku nogalināšanu, savu sodu tā arī nesaņēma.

1945. gada 5. maijā kanādiešu spēki lēnām devās iekšā atbrīvotajā Nīderlandē, drīz vien sasniedzot arī Amsterdamu. "Tomēr vācu armija Nīderlandē joprojām bija nopietns spēks. Vācieši joprojām kontrolēja lielas Nīderlandes administratīvās, sakaru un transporta infrastruktūras daļas. Daudzi Nīderlandes civiliedzīvotāji pirmajās dienās pēc kapitulācijas nevarēja saprast, kādēļ, piemēram, bruņoti Kanādas karavīri soļo pa vienu ceļa pusi un bruņoti vācieši dodas pa otru pusi, viens otram netraucējot. Vācijas militārie formējumi turpināja savus regulāros uzdevumus saskaņā ar padošanās līgumu," norāda kanādiešu militārais vēsturnieks Kriss Madsens, kurš īpaši ir pētījis kara beigu notikumus Nīderlandē.

Attiecīgi vācu armijas vadība Nīderlandē pat pēc kapitulācijas aizvien bija atbildīga par savu karavīru disciplīnu. Pēc kapitulācijas daudzi nīderlandieši bija sašutuši, kāpēc pa viņu pilsētām joprojām brīvi staigā nīstie vācieši, kuri piecus gadus bija turējuši Nīderlandi okupācijā. Tāpēc vietējie aktīvisti sāka uzbrukt un nogalināt vientuļus vācu karavīrus, kuri vakarā gāja pa ielu, un pat uzbrukt vāciešu nometnēm. Kanādieši savā tolerancē aizgāja pat tik tālu, ka vāciešiem atdeva atpakaļ daļu ieroču, lai viņi varētu aizsargāties pret saniknotajiem holandiešiem.

Maija vidū kanādieši sāka koncentrēt sagūstītos Vācijas Jūras spēku karavīrus bijušās "Ford" rūpnīcas teritorijā Amsterdamas pievārtē, norāda Madsens. Vēsturnieks uzsver, ka kanādieši brīvi interpretēja starptautiskos noteikumus – viņi Nīderlandē sagūstītos vāciešus definēja nevis kā karagūstekņus, bet gan "ienaidnieka karavīrus, kuri ir padevušies". Attiecīgi arī pēc kara vācu vienības palika kara laika sastāvā ar komandieriem un vadības struktūru.

Visa šī kanādiešu "auklēšanās" ar vāciešiem arī noveda pie traģiskajiem 13. maija notikumiem

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!