Ukrainas triecienā uz ilgu laiku no ierindas izsisti vai pilnībā iznīcināti divi peldlīdzekļi – desanta kuģis "Minska" un zemūdene "Rostova pie Donas".

"Ja liels desanta kuģis tika skarts jau trešo reizi, tad trāpījums zemūdenei ir unikāls notikums, kas jau pavisam noteikti ir iegājis vēsturē. Ukrainai nav standarta spējas cīņai pret Krievijas zemūdenēm. Pati par sevi zemūdene ir ārkārtīgi sarežģīts mērķis, kas prasa veselu līdzekļu kompleksu ar pretzemūdeņu kuģiem, lidmašīnām un helikopteriem, savām zemūdenēm. Bet Ukrainai nekā no uzskaitīta tagad vienkārši nav," raksta medijs.

Tāpēc vienīgais veids, kā Ukraina var vērsties pret Krievijas zemūdenēm, ir iznīcināt tās virsūdens pozīcijā. Ņemot vērā, ka pat dīzeļa elektriskās zemūdenes uzdevumus visu laiku izpilda zem ūdens, vienīgais iespēju logs ir vērsties pret tām līcī.

"Un tieši to izdarīja Ukrainas lidotāji. Un tas ir vēsturē pirmais gadījums, kad spārnotās raķetes izmantotas zemūdenes iznīcināšanai, turklāt uzreiz rezultatīvi," tā "Defense Express".

Ar lielu pārliecību var teikt, ka zemūdene "Rostova pie Donas" ir padarīta pilnīgi nelietojama. Par to liecina ne tikai ugunsgrēks, kas pēc uzbrukuma pārņēma sauso doku, bet arī fakts, ka triecienam, visticamāk, izmantotas "Storm Shadow" raķetes ar 450 kilogramus smagu kaujas galviņu.

Nakts uzbrukumu un tā sekas aculiecinieki ir publicējuši sociālajos tīklos. Trešdien pa dienu parādījās arī foto ar triecienā cietušo desanta kuģi "Minska".

#Ukraine: The Pr. 775 "Minsk" landing ship, which was hit during the attack on the Sevastopol Shipyard, suffered serious damage on the superstructure. The aftermath of a heavy fire is also visible.

Given the ship's age and level of damage - it is likely beyond economic repair. pic.twitter.com/XbTKn7dTqI
— 🇺🇦 Ukraine Weapons Tracker (@UAWeapons) September 13, 2023

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Pirmo reizi vēsturē zemūdene iznīcināta ar spārnoto raķeti, secina medijs