Foto: Publicitātes foto

Jau šajā nedēļas nogalē notiks desmitais jubilejas Sarunu festivāls LAMPA. 5. un 6. jūlijā Cēsīs ar 247 rīkotāju piedalīšanos vairāk nekā 350 pasākumos 62 norises vietās ikvienam bez maksas būs iespēja klausīties un pašiem piedalīties diskusijās par visdažādākajām tēmām.

Apmeklētāji var izveidot savu LAMPAS programmu, izmantojot festivāla mājaslapā pieejamo rīku "Mana programma", kas ļauj viegli un pārskatāmi apkopot telefonā īpašo LAMPAS notikumu sarakstu.

Festivāls piedāvā programmu miniLAMPA arī mazākajiem apmeklētājiem, aicinot piedalīties darbnīcās, spēlēt aizraujošas un interaktīvas spēles, kā arī vērot teātra izrādes un raidierakstu dzīvo izpildījumu.

Iedvesmai festivāla organizatori piedāvā dažādu nozaru pārstāvju un sabiedrībā zināmu personību veidoto LAMPAS notikumu TOP 5.

Ar saviem notikumu sarakstiem dalās modele, raidījumu vadītāja, sieva un divu bērnu mamma Māra Sleja, programmētājs, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta entuziasts Elviss Strazdiņš, kurš ikdienā pēta krāpnieku shēmas un čakarē šos nelabvēļus, vides stiliste, dekoratore, dizaina studijas/veikala SVINAM koncepta autore Baiba Prindule-Rence, grupas "Musiqq" solists un brīvdienu mājas "West House Bernāti" dibinātājs Emīls Balceris un žurnālists Māris Zanders.

Foto: Publicitātes foto

Māra Sleja

Politiķu cepiens. 1. vieta! Ir pilnīgi vienalga, kādi un kuri politiķi tiek cepināti, "Politiķu cepiens" ir lielākais LAMPAS notikums, uz kuru kopā pasmieties ierodas ļoti daudz apmeklētāju. Un šī ir arī lieliska iespēja paskatīties, vai, iespējams, tevis mīlēts politiķis patiesībā nesaprot humoru un nemāk labi atspēlēties "cepinātājiem", vai, tieši pretēji, – tevis nīstākais politiķis, izrādās, ir ļoti asprātīgs un ņēmis savu atspēkošanas runu ļoti nopietni, un ir cienījams komiķis! Iesaku no visas sirds.

Politiķu disko. Lai gan festivāls LAMPA patiesi NAV klasisks festivāls tā izpratnē ar dejām, koncertiem un mūziku, "Politiķu disko" tomēr ir lieliska iespēja gan izdejoties kā klasiskā festivālā, gan ieraudzīt DJ Politiķus citā, iespējams, cilvēcīgākā ampluā. Neticēsiet, bet mūzikas gaume TIK daudz ko var pastāstīt par cilvēku!

Saruna "Smagās tēmas bērnu literatūrā" . Manuprāt, uz festivālu LAMPA doties savlaicīgi jau no paša piektdienas rīta ir ļoti vērtīgi, jo tad, piemēram, notiek saruna "Smagās tēmas bērnu literatūrā". Manuprāt, ir ļoti svarīgi ar bērniem runāt par visām tēmām, arī sarežģītajām, jo bērni tāpat pamana, kas un kā notiek apkārt, bet, ja viņam to paskaidro un atbalsta koppārdzīvojumā, manuprāt, tam ir liela vērtība. Un grāmatas ir lielisks skolotājs un atbalsts bērniem, kam varbūt ikdienā aprūpes personas nav spējīgas vai negrib, nespēj runāt par "smagākām" tēmām.

Diskusija "Mūžīgi jauni – kā zināt, ka esam pa īstam pieauguši?" Mentālās veselības telts, manuprāt, ir vieta, kur visa festivāla garumā notiek brīnišķīgas diskusijas, bet īpaši izcelt es vēlos diskusiju "Mūžīgi jauni – kā zināt, ka esam pa īstam pieauguši?", jo mums apkārt ir tik daudz tā saucamie "pāraugušie bērni", kas bieži vien pat nav pamanījuši, ka ir iesprūduši un savu izvēļu rezultātā dara pāri ne tikai sev, bet arī citiem. Jo rūpes par sevi, manuprāt, ir galvenā pamatfunkcija cilvēka dzīvē, un lēmums "būt pieaugušajam" bieži vien patiesi ir lēmums. Ļoti ceru, ka šī diskusija piedāvās ļoti dažādus skatījumus par šo tēmu, un, iespējams, arī es varēšu mainīt, paplašināt savu redzējumu un empātiju pret man nesaprotamo, nepieņemamo.

Diskusija "Mēs tevi izslēdzam!" Kā turpinājums iepriekšējai diskusijai, "Mēs tevi izslēdzam" – par to, ko darīt ar bērniem, kam ir izaicinoša uzvedība, – izslēgt vai paturēt skolā, mācību vidē, – manuprāt, ir lieliska sakne arī tēmā par pieaugšanu. Jo, ja bērnu neatbalsta pieaugušie, kas, iespējams, paši uzvedas kā pārauguši bērni, arī no tā paša neatbalstītā bērna sabiedrībā turpinās atbildības neuzņemšanās cikls. Tēma ir ļoti sarežģīta, bet es ticu, ka diskusijā iesaistītie cilvēki spēs parādīt visus daudzos aspektus, kā mēs varam atbalstīt bērnus, vecākus un arī profesionāļus, kas strādā ar šiem bērniem un vecākiem.

Foto: Publicitātes foto

Elviss Strazdiņš

Diskusija "Mākslīgais intelekts – kā radīt vērtību, bet nezaudēt cilvēcību?" Pārsteidzoši, bet daudzi joprojām ar mākslīgo intelektu ir uz "jūs". "Meta" rīko diskusiju, kura viņiem būs īpaši vērtīga, bet noteikti kaut ko noderīgu atradīs arī tie, kuri ikdienā jau lieto mākslīgo intelektu.

Zandas Rubenes grāmatas "Digitālā bērnība" prezentācija un saruna. Šo prezentāciju noteikti būtu vērtīgi paklausīties visiem vecākiem, lai saprastu, kā veidojas mūsu bērnu bērnība, kura vairs nav nošķirama no digitālajām tehnoloģijām.

Mākslīgā intelekta loma darba devēja un darba ņēmēja attiecību dinamikā. Tiem, kuri darbā vēl neizmanto mākslīgo intelektu, neizbēgami to sāks darīt. Šī varētu būt ļoti vērtīga pieredzes apmaiņa un diskusija visiem.

Darbnīca "Balss kaskā". Tiem, kuri vēl nav dzirdējuši, ko spēj mākslīgais intelekts, šī telts varētu radīt daudz pārdomu. Manuprāt, nekas nespēj tik labi parādīt, ko spēj tehnoloģijas, ar reāliem, praktiskiem piemēriem.

Prezentācija "Krāpniecības progress: mūsdienu tehnoloģiju spožums un posts". Šajā prezentācijā es pats dalīšos savā pieredzē, kuru esmu ieguvis, komunicējot ar krāpniekiem, kā arī pastāstīšu, kā nekļūt par krāpnieku upuriem. Noteikti iesaku visiem to noklausīties un uzzināto pastāstīt arī saviem radiniekiem un draugiem, lai viņi nekad neiekristu krāpnieku lamatās.

Foto: Publicitātes foto

Baiba Prindule-Rence

Darbnīca "Paujautā māksliniekam!" Mans ļoti labs draugs filozofs Helmuts Caune vadīs šo darbnīcu, savukārt mākslinieki, kas piedalīsies, ir savu jomu profesionāļi, kurus vēlētos dzirdēt, atbildot uz jebkāda veida jautājumiem.

Diskusija "Mūžīgi jauni – kā zināt, ka esam pa īstam pieauguši?" Mentālās veselības telts man šķiet viena no vērtīgākajām teltīm/zonām festivālā, jo šīs ir sarunas, kuras ir visgrūtāk atzīt pašiem sev, kur nu vēl par to runāt publiski. Jau gadiem esmu šīs zonas apmeklētāja – sevis un sabiedrības vārdā.

Darbnīca "Atklāj skaņu". Festivāla ietvaros man vienlīdz forši liekas kā diskusijas un sarunas, tā arī dzīvīgums Cēsu ielās. Aicinu tevi iziet arī plašāk Cēsīs, un te – LAMPAs ietvaros – tiek iekustināts arī Brūzis!

Diskusija "Kurš ir atbildīgs par dzīves līdzsvaru un kā to panākt?" Attīstoties un augot uzņēmumam, tā īpašniekam jāsāk ļoti domāt par savu personīgo dzīvi. Tieši šādās krustcelēs es šobrīd esmu, tādēļ šo tēmu specifiski veltu savai šībrīža sajūtai. Un visticamāk, ne es viena…

Diskusija "Vai stilīgas mazpilsētas (tostarp Cēsis) ir overrated?" Esmu dzimusi un augusi Cēsīs. Redzēt, kā tās attīstās un aug, man ir no sirds pacilājoši. Šobrīd par savu mājaspilsētu saucu Rīgu, bet Cēsis ir mīļa vieta, kur atpūsties. Vai tas ir pārvērtēts – nezinu, vai mājas var pārvērtēt?

Foto: DELFI

Māris Zanders

Diskusija "Baltkrievija – viena no Baltijas jūras reģiona valstīm?" Saprotamu iemeslu dēļ Baltkrievija Latvijas un Eiropas kopumā interešu skalā pēdējo divu, trīs gadu laikā ir noslīdējusi krietni zemākās pozīcijās. Tajā pašā laikā nemainīgs ir fakts, ka šajā valstī notiekošais mūs – un arī Ukrainu – ietekmē ļoti tieši. Jā, Lukašenko režīms izskatās nesagraujams, tādēļ it kā nav jēgas par Baltkrieviju interesēties, jo tā ir iecementēta Kremļa ietekmes zonā; tomēr tikpat labi var teikt, ka arī par Krieviju nav jēgas interesēties, jo Putina režīms šķiet neizkustināms. Tomēr mēs saprotam, ka, lai cik pliekani tas skan, pretinieks ir jāpazīst.

Paneļdiskusija "Aizparītdienas arhitektūra". Ir skaidrs, ka mēs globāli neesam gatavi upurēt daļu pierasto ērtību, lai novērstu klimata izmaiņas. Tātad nāksies tām piemēroties. Ja neskaita tādus eksotiskus risinājumus kā ikdienas aktivitāšu pārcelšana uz nakts stundām, viens no kaut cik efektīviem ceļiem ir arhitektūras pielāgošana citiem klimatiskiem apstākļiem. Kaut ko no tā visa jau mēs izsenis redzam zemēs, kur cilvēkam nedraudzīgi vides apstākļi ir tūkstošiem gadu – cilvēki jau ir iemācījušies manipulēt ar gaisa plūsmām, lai dzesētu telpas, ar būvju virsmām un tā tālāk. Tomēr jācer, ka 21. gadsimtā pētnieki un tehnoloģijas spēj piedāvāt arī kaut ko jaunu.

Saruna "Lībiešu pēdas Latvijā". Man subjektīvi ir nelāga sajūta, ka pat tie, kuri kaut ko zina par lībiešiem, šo etnosu ir, lietojot profesionālu žargonu, muzificējuši, padarījuši par etnogrāfisku "elementu", bet ne vairāk. Mēs pamatoti dusmojamies uz pēdējo desmitgažu laikā Latvijā iebraukušajiem, kuri nemaz vai pārāk maz interesējas par Latvijas kultūrvēsturisko kontekstu. Tomēr būs tikai nedaudz sabiezināti teikt, ka mēs jau paši uzvedamies līdzīgi – attieksmē pret lībiešiem. Turklāt tā ir nevis moralizēšana, bet pavisam praktiska būšana – nezinot lībisko, mēs nesaprotam vietvārdus, paražas un tradicionālās kultūras elementus, kurus iedomājamies "tīri latviskus" esam.

Paneļdiskusija "Pašnāvības vienādojums". Mēs dzīvojam laikmetā, kurā ļoti akcentētas ir indivīda tiesības izvēlēties – savu dzimti, daudzas un dažādas pašidentifikācijas formas. Šīs tiesības vismaz daļā sabiedrības tiek uztvertas kā pašsaprotamas. Savukārt tiesības pašam izbeigt savu eksistenci joprojām ir neērta tēma, tā izraisa asas diskusijas pat tā saucamajās liberālajās demokrātijās. Jāatgādina, ka viens no klasiķiem ir teicis – patiesībā viens no galvenajiem jautājumiem filozofijā vispār ir jautājums par pašnāvību.

Diskusija "#Cancel media. Ja nebūtu žurnālistu?". Patiesībā, manuprāt, "kancelēšana" ir jau notikusi, tikai mēs to nevēlamies atzīt. Šī ir tēma, kur grūti uztaustīt kādu jēdzīgu risinājumu. No vienas puses, t. s. tradicionālie mediji vairumā gadījumā ir godam nopelnījuši, lai tos vairs neņemtu vērā. No otras puses, kas nāk šo mediju vietā? Manā subjektīvā skatījumā kaut kas vēl apšaubāmāks. Liekas, ka ir vērts šo tēmu loku apskatīt caur vēstures prizmu, jo vispār situācija, kad monopols – vai daļējs monopols – uz informāciju un zināšanām sāk brukt kopā, nav jauna.

Saruna "Ko zinātne dod sabiedrībai un valsts attīstībai?" Jāatzīst, ka man šajā tēmu lokā vairāk interesē jautājums par komunikāciju. Ja pētnieks ir veiksmīgs komunikācijā, viņam faktiski nav jāsaskaras ar jautājumu par to, ko viņš dod sabiedrībai un valstij. Proti, komunikācijas saturs nosaka to, ka dažādiem "ekspertiem" neveras mute apgalvot, ka konkrētais zinātnes virziens esot pārāk "elitārs", "neaktuāls", "to var atļauties tikai bagātas valstis" un tā tālāk. Te ir sazobe ar skarbo jautājumu par cieņas pret ekspertīzi kritumu globālajā pasaulē, kur tīmeklī viegli sagramstīt kaut kādas drumslas un blēņas, lai pēc tam paziņotu, ka "zinātnieki kļūdās". Ja neizdosies atjaunot izpratni par to, kas vispār ir pētniecība, arvien vairāk personāžu pasaulē uz sarunas jautājumu atbildēs ar "neko nedod".

Foto: Publicitātes foto

Emīls Balceris

Diskusija "Uzliktais zīmogs – vīrietim vienmēr ir jābūt stipram!" Svarīga un nozīmīga tēma, kas liek aizdomāties un saprast lietu nozīmīgumu un izvēles spēku.

Mākslīgā intelekta loma darba devēja un darba ņēmēja attiecību dinamikā. Aktuāla tēma, kas ir interesanta un nepieciešama ikvienam.

Diskusija "Kā neizdegt?" un praktiska meistarklase "Exit Burnout". Ļoti daudzu mūsdienu cilvēku problēma, kas piezogas strauji un spēcīgi. Svarīga tēma, kā to pamanīt savlaicīgi, risināt un izvairīties no tās.

Praktiska diskusija "Mērķi iedvesmo vai nogalina?!". Interesants temats, kurš ļoti viegli veido disonansi starp balts un melns, A un B. Bez mērķiem nevar, bet brīžiem mērķi tieši sagrauj un iznīcina.

Politiķu CEPIENS. Humors, lieliska komanda un ideja. Vērts redzēt!

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!