Foto: Publicitātes foto

Sarunu festivālu "Lampa" šogad apmeklēja arī Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska un piedalījās paneļdiskusijā "Baltijas valstis un ceturtā māsa", apspriežot Baltkrievijas nākotni Eiropas Savienībā.

Diskusiju vadīja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, kurš no 1999. līdz 2001. gadam strādāja kā diplomāts arī Baltkrievijā. Diskusijā piedalījās arī kultūras darbiniece, politiķe, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde ("Jaunā Vienotība").

Robinsons diskusijas sākumā atgādināja par pusotru tūkstoti politieslodzītu Baltkrievijā. ASV vēstnieks Latvijā norādīja, ka ASV ir atbalstījusi Baltkrieviju kopš neatkarības atgūšanas un turpinās to darīt: "Baltkrievija nav Krievija. Mēs aizstāvēsim Baltkrievijas kultūru un neatkarību."

Cihanouska savu runu iesāka ar pateicību Latvijai: "Katru reizi, kad es ierodos Latvijā, es jūtu Latvijas atbalstu mūsu ceļā uz demokrātisku un proeiropisku Baltkrieviju."

Melbārde norādīja, ka Cihanouskas uzvara vēlēšanās ir zīme, ka ir daudz cilvēku, kas atbalsta demokrātiskās vērtības. "Mēs atbalstam demokrātisko opozīciju, bet no otras puses mēs esam spiesti uzbūvēt fizisku žogu, jo Baltkrievijā pastāv autokrātisks režīms, kas pārkāpj cilvēktiesības un veic hibrīdizbrukumus mūsu robežai," sacīja Melbārde.

Cihanouska pauda, ka Baltkrievijas atbrīvošana ir pašu baltkrievu rokās, taču norāda, ka viņiem ir nepieciešami sabiedrotie, lai cīnītos pret Lukašenko diktatūru. Arī Melbārde uzsvēra, ka Latvija kā demokrātiska valsts atbalsta demokrātisko opozīciju, bet situāciju Baltkrievijā nevar izmainīt no ārpuses, tikai Baltkrievijas cilvēki to izdarīt.

Jautāta, kādiem būtu jābūt turpmākajiem starptautiskās sabiedrības soļiem, Cihanouska norādīja uz sankciju jautājumu: "Ir atstāti tik daudz caurumi, kā var izbēgt sankcijas." Viņasprāt, nepieciešams piemērot Krievijai un Baltkrievijai vienādas sankcijas, lai nebūtu iespējams tās apiet. Tomēr viņa norāda, ka jāuzliek sankcijas, kas skartu režīmu, nevis Baltkrievijas cilvēkus, jo sankciju dēļ baltkrieviem retāk izsniedz vīzas, robežas ir slēgtas, kā arī jauniešiem ir mazāk iespēju studēt Eiropā.

"Ir svarīgi nodalīt režīmu un cilvēkus, Krieviju un Baltkrieviju, jo daudzus gadus mēs esam uzskatīti par Krievijas piedēkli, nevis neatkarīgu valsti," sacīja Cihanouska.

Noslēgumā uzdot jautājumus Cihanouskai bija iespēja arī paneļdiskusijas apmeklētājiem. Tika aktualizēts jautājums, vai Latvijai nepieciešams mainīt Baltkrievijas valsts nosaukumu, lai tas nesaistītos ar Krieviju. Cihanouska atbildēja, ka viņa aicina valstis to darīt, turpretim Melbārde norādīja, ka latviešu valodā to būs grūti izdarīt, vienlaikus aicinot diskusijas apmeklētājus piedāvāt idejas, kā to varētu risināt.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!