Foto: Publicitātes attēli

Vai paspēsim savienot Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu līdz 2030. gadam, kāds būs Latvijas projekta tvērums, vai tam pietiks līdzekļu, un, galu galā, – uz kādiem ieguvumiem ceram? Uz šiem jautājumiem festivālā "Lampa" sarunu šovā "Rail Baltica: necenzēta patiesība" atbildēja "Rail Baltica" projekta ieviesēji.

Diskusiju vadīja "Radio SWH" ētera personība un TV raidījumu vadītāja Sanda Dejus, iztaujājot Satiksmes ministru Kasparu Briškenu, SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētāju Ēriku Diļevu un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieci "Rail Baltica" projekta jautājumos Kristīni Malnaču. Sarunas saturu vizuāli iemūžināja karikatūrists Gatis Šļūka.

Diskusiju apmeklēja arī Saeimas deputāts un Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), kurš norādīja, ka 2017. gadā veiktajās aplēsēs biļete līdz Berlīnei izmaksātu 126 eiro.

Jāatgādina, ka 2015. gadā toreizējā "Rail Baltica" kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa teica, ka biļete Rīga-Berlīne topošajā projekta "Rail Baltica" vilcienā varētu maksāt 30 eiro līdz 50 eiro robežās.

Kulbergs norādīja, ka projekts no tā pirmsākumiem ir krietni sadārdzinājies – no 1,9 līdz 10 miljardiem eiro, tāpēc Satiksmes ministrijas pārstāvjiem jautāja, par cik attiecīgi pieaugs biļešu cena.

Malnača atbildēja, ka ekonomiskā analīze balstās uz pieņēmumiem: "un tie pieņēmumi [2017. gadā] tika izdarīti tajā laikā". Cik izmaksās biļete uz Berlīni, projekta ieviesēji vairs nav rēķinājuši. "Pēdējos aprēķinos mēs esam lēsuši, ka no Rīgas uz Varšavu šī biļete maksās 70 eiro, no Rīgas uz Tallinu – apmēram 35 eiro, bet tas ir mūsu pieņēmums," sacīja Malnača.

Viņa norādīja, ka pirmās aplēses tika veiktas 2017. gadā, kad bija plānots izbūvēt infrastruktūru tikai ātrgaitas vilcienam. Reģionālā satiksme tika ieplānota projekta vēlākos posmos. Satiksmes ministrija uzmodelēja nākotnes satiksmes plūsmu, kurā iekļauti gan autoceļi, gan lidosta, gan "Rail Baltica" projekts. "Cilvēku pieplūdums dzelzceļa līnijai [no reģionālājām pieturvietām] būs daudz, daudz lielāks nekā no ātrgaitas līnijas. Te ir tas ekonomiskais pienesums," teica Malnača, piebilstot, ka tas varētu izlīdzināt projekta sadārdzinājumu.

Savukārt Briškens uzsvēra, ka būtisks faktors ir tas, cik efektīvs tirgus izveidosies "Rail Baltica" pārvadājumiem. "Jāveido koncesijas modelis, jāpiesaista ātrgaitas operators. Es ceru, ka to darīs trīs Baltijas valstis kopā, nevis lietuvieši atsevišķi, un mēs ar igauņiem – kaut ko citu," norādīja Satiksmes ministrs.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!