Foto: Viesturs Radovics/DELFI

Dobelnieks Laimonis Ezergailis savas gaitas neplāno vairāk kā divas dienas uz priekšu. Kad pirmdien viņu sazvanu un sarunāju tikšanos uz piektdienu, Ezergaiļa kungs piebilst, lai drošības pēc piezvanu vēl dienu pirms intervijas un piesakos, ka tiešām braukšu. Šādai rīcībai sirmajam kungam ir savs pamats – 18. novembrī Laimonis Ezergailis svinēs savu 101. dzimšanas dienu.

Tomēr, neskatoties uz sirmo vecumu, viņš joprojām ir mundrs un labprāt dalās atmiņās par garajā mūžā pieredzēto, arī 2. pasaules kara laikā, kad nācās izvairīties gan no pretinieku lodēm, gan artilērijas šāviņiem.

Dobelē mani sagaida stalts kungs Zemessardzes džemperī, kura piedurkni, tāpat kā 1944. gadā, rotā vairodziņš Latvijas karoga krāsās. "Es esmu budža dēls un leģionārs," priecīgi ar sevi iepazīstina Laimonis. Pirms sarunas viņš izrāda privātmāju, kurā dzīvo, un stāsta, ka pats to ir būvējis. "Man tagad viss nāk no augšas," turpina jokot sirmgalvis un rāda uz saules paneļiem, kas uz piebūves jumta ražo elektrību.

Tā kā jaunākie Latviešu leģionā ieskautie bija dzimuši 1926. gadā, šobrīd dzīvie Latviešu leģiona veterāni ir vismaz 98 gadus veci. Lai arī nav precīzu datu, patlaban Latvija varētu būt vēl aptuveni 20 bijušie leģionāri.

No čaklas dzimtas

Laimonis Ezergailis ir piecus gadus jaunāks par Latviju, viņš ir dzimis 1923. gada 18. novembrī Dzērbenes pagastā, bet viņa tēvs drīz vien iegādājies saimniecību Valmieras novada Kauguru pagastā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!