Kā pareizi skriet, lai nenodarītu sev pāri – tāds bija galvenais jautājums, uz kuru meklējām atbildes šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē. Skriešana ir viens no vispieejamākajiem fizisko aktivitāšu veidiem, ar ko var nodarboties gandrīz katrs. Taču arī to ir jāprot darīt. Citādi – durs sānā, ģīmis sarkans, prieka nekāda un rezultāta nav. Podkāsta gaitā ar ultramaratonistu Andri Ronimoisu un sporta ārsti Lailu Ušacku atspēkojam arī populārākos mītus par skriešanu. Piemēram, ka skriešana neizbēgami novedīs pie sabojātiem ceļgaliem.

Gandrīz jebkura fiziskā aktivitāte ir koks ar diviem galiem. Darot to pareizi, veselība uzlabojas, kļūstam stiprāki. Taču ja zināšanu nav, tad traumas un nepatīkama pieredze gandrīz garantēta. Ar ko visbiežāk grēko skrējēji–iesācēji?

Ronimoisa pieredze ir tāda, ka cilvēki aizvien neprot vai negrib mācīties no citu kļūdām un mācās tikai no savām. Pat ja treneris saka – nedari tā, esmu redzējis simtiem tādus kā tu –, ieteikumi netiks ņemti vērā, iekams sūrā pieredze nebūs izjusta uz savas ādas. Visbiežāk nākas saskarties ar divām kļūdām. Pirmkārt, iesācēji treniņos skrien pārāk ātri. Otrkārt, sākot jauno nodarbi, mēdz pārlieku aizrauties un skrien pārāk daudz. Kā trenēties pareizi, lai veselību uzlabotu, ne sabojātu – klausies podkāstā, kas pieejams "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī video formātā vietnē "YouTube".

Raidījumā iztaujājām ekspertus gan par piemērotākajiem apaviem un segumiem veselīgai skriešanai, gan par to, vai var uzticēties viedpulksteņu mērījumiem. Cik daudz un vai pirms skriešanas ir jāēd? Vai skriešanas laikā var iztikt bez dzeršanas un kas labāk veselībai – skriet garas distances lēnāk vai tomēr īsāki krosiņi, taču ar augstāku intensitāti.

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !