Foto: AP/Scanpix/LETA

Kopš Krievija 2022. gada februārī sāka asiņaino pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Kremlis jau vairākkārt ir vicinājies ar kodolkārti. Vai to uztver par blefu vai reāliem draudiem, Maskava pie kodolretorikas mēdz ķerties brīžos, kad notikumi kara laukā vai pasaules politikā nav tādi, kā tos vēlētos Kremlī, un kodolieroču žvadzināšana tad izskatās pēc vēlmes kompensēt zaudēto potenciālu, cenšoties ar citiem līdzekļiem ievirzīt notikumu gaitu sev vēlamajā gultnē.

Par kodolieročiem Maskava atgādina periodiski, starp pēdējiem draudiem jāmin Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un bijušā prezidenta, tagad Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva lāsti maija beigās, kā arī šajā laikā notikušās taktisko kodolieroču mācības.

Lavrovam kodolvārds "paspruka" saistībā ar Ukrainā gaidāmajām kaujas lidmašīnu F-16 piegādēm. Pāris dienas pirms tam Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro ar Ukrainas līderi Volodimiru Zelenski kopīgā preses konferencē paziņoja, ka Beļģija Ukrainai F-16 piegādās, "cik drīz vien iespējams", precizējot, ka pirmie lidaparāti varētu tikt piegādāti vēl šogad. Beļģija solījusi Ukrainai piegādāt kopumā 30 tik nepieciešamās F-16 lidmašīnas.

Lavrovs 30. maijā nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija F-16 piegādes uztver kā "signālu" no NATO. "Viņi mēģina mums pateikt, ka ASV un NATO Ukrainā ne pie kā neapstāsies. Tomēr mēs ceram, ka pašlaik notiekošās Krievijas un Baltkrievijas mācības ar nestratēģisko kodolieroču izmantojumu liks mūsu pretiniekiem aizdomāties, atgādinot par turpmākas kodoleskalācijas katastrofālajām sekām," ministrs teica propagandas aģentūrai "RIA Novosti".

Savukārt F-16 lidmašīnas tikšot notriektas, Lavrovs draudēja.

Nākamajā dienā savu vārdu teica arī Medvedevs, kurš kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma no kādreizējā "liberāļa" ir kļuvis par vanagu politikā un jau iepriekš ir ķēries pie "kodol" vārda.

Medvedevs biedēja, ka Krievija visus Ukrainas izmantotos tālas darbības ieročus uzskata par NATO kontrolētiem, līdz ar to tas jau tiekot uzskatīts par NATO karu pret Krieviju un var izraisīt plašāku konfliktu.

Tāpat kādreizējais premjers un vienu termiņu arī prezidents sprieda par potenciālu kodolieroču triecienu pa vārdā nenosauktām naidīgām valstīm. Savu teikto viņš nostiprināja: "Tā, ak vai, nav ne iebiedēšana, ne blefs."

Ir vai nav Krievijas kodoldraudi blefs, visprecīzāk zinās kāds Kremlī, bet pagaidām varam meklēt atbildi uz šo jautājumu pēc redzamajām pazīmēm un izprotot, kāpēc šādi draudi parādās.

Kad situācija kļūst Krievijai nelabvēlīga

Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis atgādina, ka periodiski kodoldraudi pavada Krievijas iebrukumu Ukrainā kopš tā sākuma, bet kopumā secināms, ka tie parādās brīžos, kad situācija frontē vai Rietumu galvaspilsētās ir izveidojusies vai draud kļūt Krievijai izteikti nelabvēlīga.

"Krievija ar kodolieroču palīdzību mēģina iebiedēt rietumvalstis un atturēt tās no palīdzības sniegšanas. Būtiski, ka Kremlim svarīga auditorija ir ne tikai rietumvalstu politiskā vadība, bet arī plašāka sabiedrība, jo kodolieroču pielietošanas draudi rada psiholoģisku spriedzi un uztraukumu, kam, Kremļa ieskatā, būtu jāizdara spiediens uz Rietumu politisko vadību."

Sekundāri ar šādiem draudiem Maskava pārbauda NATO vienotību ar kodolieročiem bruņota pretinieka priekšā. "Tas kopumā saskan ar Krievijas kodoldoktrīnu, atbilstoši kurai kodolieroči paši par sevi kalpo eskalācijas kontrolei ar mērķi atturēt Krievijas pretiniekus, t.i., rietumvalstis, no iesaistīšanās konfliktā," skaidro Balodis.

Pētnieks norāda, ka ļoti ilgu laiku kodolieroči, jo īpaši runas par to pielietošanu, bija tabu, taču Krievijas politika diemžēl kodolieročus ir normalizējusi.

Pašreizējo kodolieroču žvadzināšanas vilni ir izraisījuši vairāki notikumi, uzskata politologs. Tās ir pēdējā laika diskusijas par NATO valstu militārpersonu potenciālo došanos uz Ukrainu, tuvošanās brīdim, kad Ukrainas spēki kaujas laukā sāks izmantot Rietumu piegādātās F-16 lidmašīnas, kuras Krievijas amatpersonas jau iepriekš ir pielīdzinājušas kodoldraudiem. Tāpat nesen ASV piešķīra Ukrainai lielāku brīvību ieroču izmantošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā, kas pavisam noteikti Krieviju uztrauc, uzsver Balodis.

Ieguvumi būtu apšaubāmi

Dezinformācijas apkarošanas projekts "EuvsDisinfo" savā apskatā pieturas pie uzskata, ka Krievijas kodoldraudi ir tukša skaņa – tie tiek izmantoti kā informatīvā kara ierocis, lai ietekmētu militāro atbalstu Ukrainai un biedētu Rietumu cilvēkus, par ko jau komentēja Balodis.

Taktiskā līmenī ar kodolretoriku Maskava cenšas ierobežot Ukrainas iespējas pilnībā izmantot savas militārās jaudas, piemēram, pret spēku koncentrācijas vietām Krievijā, teikts apskatā. Un, visbeidzot, kodolzobena vicināšana Krievijas auditorijai demonstrē, ka novecojošajiem vadoņiem Kremlī "vēl ir pulveris".

Kamēr daži mazāk nopietnā manierē ir apkopojuši nepilnu sarakstu ar gadījumiem, kad Krievijas draudi, Medvedeva vārdiem runājot, "nebija blefs" (ieraksts zemāk), Ukrainas militārais analītiķis Aleksandrs Kovalenko to pamato ar Krievijas kodolspēku gatavības analīzi.

Specifiski runājot par Maskavas draudiem par kodoltriecienu kādai NATO valstij, viņš pamato, ka Krievijas stratēģisko kodolieroču nesēji un paši ieroči lielā mērā ir nolietoti vai sliktā tehniskajā stāvoklī, savukārt Krievijas pretgaisa aizsardzība trešo gadu notiekošā kara laikā ir būtiski cietusi un parādījusi sevi kā nespējīgu pilnībā apturēt, piemēram, "Storm Shadow", "Scalp" un ATACMS raķetes.

Turpretī Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainā, piemēram, "Patriot", demonstrēja spējas pārtvert jebkuru Krievijas raķeti.

Lai gan kodolieročus pret Rietumiem Krievija var vērst, aizsargāties no atbildes trieciena tai nav nekādu iespēju, viņš uzskata. "Kodolkarš Krievijai beigsies ar totāliem postījumiem un iznīcināšanu," viņš raksta, papildinādams, ka Kremļa kodoldraudi Rietumiem šādā kontekstā skan smieklīgi. Turklāt nevar izslēgt iespēju, ka katrai pret Eiropu palaistai kodolraķetei ir "diezgan liela iespējamība neaizlidot un nokrist Voroņežā", nobeidz Kovalenko.

Balodis piekrīt, ka līdzšinējā Krievijas rīcība demonstrē, ka tā kodolieročus izmanto tikai politiskā un psiholoģiskā spiediena izdarīšanai, bet pašas Krievijas novilkto sarkano līniju pārkāpšana nav novedusi pie būtiskas eskalācijas, kas zināmā mērā šādu retoriku devalvē.

"Tiesa, tas nenozīmē, ka Krievijas kodoldraudus drīkst ignorēt vai uzskatīt par tukšu troksni, pret tiem ir jāizturas atbildīgi. Krievija konsekventi mēģina izaicināt vai pat graut starptautiskos principus attiecībā uz kodolieročiem, piemēram, apturot dalību "New START", kā arī piemērojot veto ANO balsojumā par kodolieroču neizvietošanu kosmosā. Šādi soļi mazina pārredzamību un savstarpējo uzticēšanos, kas ir svarīga daļa no starptautiskās politikas kodolieroču jomā," brīdina eksperts.

Pētnieks papildina, ka ne stratēģisko, ne taktisko kodolieroču pielietošana nav nekāda sudraba lode vai panaceja kara apstākļos. Kodolieroču pielietošana ir situācijas eskalācija, uz ko būtu jāreaģē ne tikai rietumvalstīm, bet arī valstīm, kas mēģina turēties atstatus vai sadarboties ar Krieviju, piemēram, Ķīnai un Indijai. "Abas valstis ir paudušas bažas par Krievijas attieksmi pret kodolieročiem, un reālas pielietošanas gadījumā pastāv iespēja, ka Krievija zaudētu jau tā nedaudzos savus sabiedrotos, līdz ar to politiskie ieguvumi būtu apšaubāmi," rezumē politologs.

Viss iepriekš minētais, protams, jāskata arī kontekstā ar NATO paziņojumiem par savas kodolgatavības paaugstināšanu. Argumentus summējot, kodolieroču pielietošana no Krievijas puses nešķiet pārāk saprātīga, līdz ar to draudi izklausās visumā mazticami.

Foto: DELFI

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!