"Augstā inflācija un pieaugošās procentu likmes palēninās ekonomisko aktivitāti eirozonā. Gada atlikušajos mēnešos izaugsme eirozonā stagnēs un piedzīvos mērenu atgūšanos nākamgad. Ķīnas ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, bet ASV piedzīvos mīksto nosēšanos. Ārkārtas laikapstākļi ir radījuši jautājumus par to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi, sākot no bada līdz inflācijai un tirdzniecības konfliktu ietekmei. Gaidāmās vēlēšanas ASV, ES un citviet nākamgad var palielināt politiskā riska prēmijas. Daudzas centrālās bankas ir sasniegušas vai ir tuvu procentu likmju maksimumam. Reālais procentu likmes pieaugums būs vēl vienas galvassāpes centrālajām bankām, kas ietekmēs to monetāro politiku," skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Sarežģīti izaicinājumi arī Baltijas ekonomikās
Eksports un rūpnieciskā aktivitāte samazinās, ko ietekmē sarežģījumi galvenajos eksporta tirgos, īpaši Eiropā, un piesardzīgo uzņēmēju investīciju aktivitāte. Privātais patēriņš vēl izjūt augstās inflācijas ietekmi, kaut tā strauji mazinās. Tādēļ sagaidāms, ka bezdarbs nedaudz pieaugs. Straujais algu kāpums ļaus turpmāk pirktspējai pakāpeniski atgūties.
Igaunijas ekonomikā notiekošais atbalsosies vissmagāk, kur ekonomika šogad saruks par 1,8%, bet nākamgad atjaunosies par 1,5%. Neliels kritums par 0,2% šogad gaidāms arī Lietuvas ekonomikā, bet nākamgad izaugsme atgūsies par 1,8%. Arī Latvijas ekonomikā situācija būs saspīlēta, kaut šogad izaugsme varētu uzrādīt nelielu kāpumu par 0,4%, paātrinoties līdz 2,5% nākamgad. Ārējo risku ietekme var ievilkties, kas nozīmē arī zemākas izaugsmes perspektīvas 2024. gadā.
6. septembrī plkst. 10.00 aicinām pievienoties tiešsaistes prezentācijai, kurā SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis dalīsies ar jaunākajām ekonomikas rādītājiem un prognozēm, savukārt Colliers Konsultāciju nodaļas direktore Agija Vērdiņa ieskicēs, kādas tendences šobrīd vērojamas komercīpašumu un mājokļu segmentā Rīgā un Pierīgā.