Kādu pārtikas ražošanu vēlētos redzēt sabiedrība, no kuras kabatām nāk miljardi lauksaimnieku atbalstam?

Diemžēl plašāka sabiedrība lauksaimniecības politikas jautājumos tiek iesaistīta maz. Subsīdiju sadalījums tiek ģenerēts Zemkopības ministrijas virtuālajos gaiteņos un kabinetos. Tāpēc atbildes uz šo jautājumu nav. Tomēr lauksaimnieku un vides organizācijas brīdina par plaisu, kas izveidojusies starp Eiropas Komisijas izvirzītajiem zaļajiem mērķiem un plānoto atbalsta sadalījumu Latvijā.

Politizētā plaisa šķeļ arī pašus zemniekus, kam trūkst orientieru par to, kā vajadzētu strādāt tuvākā un tālākā nākotnē, jo ir skaidrs, ka tādi jautājumi lauksaimniecības radītais piesārņojums un dabas daudzveidības samazināšanās tikai pieņemsies spēkā. Gan globāli, gan tepat, Latvijā. Un par tiem atcerēsimies ne tikai rapša ziedēšanas laikā.

Iecerētie pasākumi lauksaimnieku atbalstam nedos ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un vides aizsardzības jomā, pasliktinās bioloģiskās daudzveidības stāvokli, kā arī neveicinās bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmi. Tādējādi vairāku gadu garumā tapušais subsīdiju politikas plāns apdraud bišu, nelielo saimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības pastāvēšanu. Tā secinājušas lauksaimnieku un vides organizācijas, kas izanalizējušas Zemkopības ministrijas piedāvātās subsīdiju sadales ieceres jeb Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam. Galvenais fokuss vairāk nekā piecsimt lappušu apjomīgajā dokumentā, kuru vēl vērtēs Eiropas Komisija, ir nepārprotams, secina organizācijas. Atbalsts mērķēts uz šauras un īpatsvara ziņā arī nelielas lauksaimnieku grupas – industriāli strādājošu konvencionālo saimniecību – stiprināšanu.

Lai izceltu kopējās lauksaimniecības politikas trūkumus, ar kopīgu paziņojumu pie sabiedrības vērsusies Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Biškopības biedrība, Latvijas Dabas fonds un Vides konsultatīvā padome, kas apvieno aktīvākās vides organizācijas.

Pretēji Eiropas Zaļā kursa uzstādījumam jau šajā desmitgadē samazināt pesticīdu izmantošanu par 50 procentiem, Latvijā sintētisko augu aizsardzības lietošana tuvākajos gados var pat turpināt straujo augšupeju. Par to brīdina organizācijas, norādot, ka Latvijas lauksaimniecības politikas virzība notiks pretēji "Zaļā kursa" uzstādījumiem, jo tajā nav līdzsvara starp ekonomiskajiem, vides un sociālajiem ieguvumiem, pievēršoties tikai ekonomisko interešu stiprināšanai.

Eksperti, vērtējot atbalsta pasākumus vides un klimata mērķu īstenošanai, secinājuši, ka nosacījumi it kā videi draudzīgās prakses atbalstam (kopumā aptuveni 700 miljoni eiro) ne tikai jāpārraksta, bet atsevišķos gadījumos vērtējami pat kā zaļmaldināšana. Maskējoties zem zaļiem pasākumu nosaukumiem, vērienīgus līdzekļus piešķirot par tādu prasību izpildi, kuru lietderīgums vides stāvokļa uzturēšanā ir stipri apšaubāms. Turklāt neviens no piedāvātajiem pasākumiem (izņemot atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai) lauksaimniekiem neliek samazināt ārējo resursu izmantošanu, jo mērķi pesticīdu un minerālmēslu lietojuma samazināšanā pretēji Eiropas Komisijas nostādnēm Latvijas gadījumā ir definēti tikai aprakstoši, nevis kvantitatīvi.

Līdzīgās domās ir starptautiskie eksperti, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības globālās jumta organizācija IFOAM, kas kritizē dalībvalstu nespēju atteikt industriālās lauksaimniecības lobijam. Tā iespaidā ne tikai Latvijā vien, bet arī citās valstu stratēģiskie plāni izceļas ar zaļmaldināšanas elementiem un nevis veicinās lauksaimnieku pāreju uz ilgtspējīgāku praksi, bet dāsni apmaksās līdzšinējās metodes, kas negatīvi ietekmē dabu un no kā cieš arī sabiedrības veselība.

Vairums patērētāju ir gatavi mainīt savus ēšanas paradumus, lai palīdzētu planētai. Bet viņi to nevar izdarīt vienatnē. Tā iepriekš izteikusies Eiropas Patērētāju organizācija. Latvijas sniegums šajā jomā ir sevišķi vājš, un te jāizceļ arī kuslais atbalsts pašlaik vienīgajai normatīvajos aktos stingri regulētajai un uzraudzītajai ilgtspējīgajai pārtikas ražošanas praksei – bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Kā norādījusi Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere no Eiropas Tautas partijas frakcijas, ķīmisko pesticīdu neapdomīga izmantošana ir būtisks augsnes, ūdens un gaisa piesārņojuma avots, kas negatīvi ietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu veselību. Uz visām deputātes uzskaitītajām problēmām atbildes sniedz Eiropas Komisijas iecerētā bioloģiskās pārtikas ražošanas ekspansija – līdz 2030. gadam bioplatībām vajadzētu pieaugt līdz 25% no kopējās lauksaimniecības zemes Eiropas Savienībā. Taču Latvijas atbilde šim stratēģijā No lauka līdz galdam definētajam mērķim ir kā čukstēšana aizkaros. Ministrijas redzējumā šo mērķi Latvijā nāksies sasniegt bioloģiskajām saimniecībām ar samazinātu atbalstu.

Organizācijas savā kopīgajā paziņojumā kritizē arī stratēģiskā plāna ietekmes uz vidi novērtējumu, taču tajā cita starpā secināts, ka subsīdiju saņemšanai veicamie pasākumi ievērojami stimulēs intensīvās saimniecības, bet tie nepietiekami vērsti uz mazajiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kā arī jaunās lauksaimniecības politikas radītais ieguvums bioloģiskajai daudzveidībai faktiski vērtējums kā negatīvs.

Arī biškopji ir noraizējušies, jo Zemkopības ministrija iecerējusi piegriezt skābekli nozarei, kuru var uzskatīt par lakmusa papīru kopējam vides stāvoklim lauksaimniecības zemēs Latvijā. Šoruden veiksmīgi noslēdzās Eiropas pilsoņu iniciatīva Glābiet bites un lauksaimniekus, kuru atbalstīja vairāk nekā miljons iedzīvotāju (Latvijas pilsoņi bija starp aktīvākajiem iniciatīvas parakstītājiem).

Neskatoties uz to, atbalstu šai nozarei plānots samazināt, jo sevišķi apdalot bioloģiskos biškopjus, kas jau līdz šim cietuši no industriālās lauksaimniecības sprādzienveida izaugsmes tā saucamajās aizaugušajās lauksaimniecības zemēs visā Latvijā un no izrietošā pesticīdu lietošanas pieauguma. Tā rezultātā biobiškopības saimniecību skaits gada laikā samazinājies gandrīz uz pusi (no 512 2018. gadā līdz 284 gadu vēlāk). Bioloģiskās bišu novietnes nedrīkst atrasties tuvāk par trīs kilometriem no industriālajām platībām, kur tiek lietoti pesticīdi. Šādas vietas Latvijā strauji izzūd nepārdomātas lauksaimniecības politikas rezultātā.

"Eiropas mērogā biškopība ir atzīta par prioritāru nozari, jo apputeksnētāju skaits Eiropā samazinās, medus bites un citi apputeksnētāji cieš no pesticīdiem, taču Latvija tajā pašā laikā samazina atbalstu biškopjiem," problēmu iezīmē Latvijas Biškopības biedrības izpilddirektore Rita Bartuševica. Turklāt Zaļā kursa Biodaudzveidības stratēģijā noteikta apņemšanās līdz 2030. gadam novērst apputeksnētāju skaita samazināšanās tendenci Tomēr arī šī stratēģija nav ņemta vērā, plānojot turpmāko lauksaimniecības politiku Latvijā.

Tā kā publiski izskanējis plašs, tomēr ļoti vispārīgs vērtējums par KLP Stratēģiskajā plānā iekļauto atbalsta pasākumu potenciālo ietekmi uz vidi un klimatu, vēlamies sniegt detalizētāku skaidrojumu par izvirzītajiem mērķiem un to īstenošanai paredzētajiem atbalsta instrumentiem.

Mēs ļoti atzinīgi vērtējam lauksaimniekus, kas jau šobrīd izvēlējušies lauksaimnieciskās ražošanas prakses, kas ir īpaši labvēlīgas videi, tomēr Latvijai ir svarīga katra lauku saimniecība, kas ražo pārtiku gan vietējam patēriņam, gan eksportēšanai, jo jebkura saimniecība nozīmē darba un ienākumu iespējas lauku teritoriju iedzīvotājiem. Lauksaimnieciskajai ražošanai (neatkarīgi no pieejamā atbalsta) ir jābūt ekonomiski efektīvai, proti, jānodrošina iespējami lielāka ekonomiskā atdeve ikvienam ražotājam un tautsaimniecībai kopumā.

Kā jau minēts iepriekš, KLP stratēģiskajā plānā paredzēts finansiāls atbalsts dažāda veida lauksaimniecības praksēm (ekoshēmu un agrovides pasākumi), kas sniegtu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā. Prakses ir veidotas tā, lai tās varētu piemērot plašs lauksaimnieku loks dažādos sektoros. Atbilstošas tehnikas un tehnoloģijas izmantošana veicinās arī emisiju samazināšanu, mazināsies pesticīdu lietošana, kā arī ar tiem saistītie riski un noplūdes. Atbalsts ekoshēmu ietvaros tiks sniegts ikgadēja maksājuma veidā par atbalsttiesīgajiem hektāriem. Pārsvarā tas būs kā kompensējošs maksājums, kas tiks piešķirts ņemot vērā lauksaimnieku negūtos ienākumus ieviešos konkrēto praksi vai kompensējot papildus izdevumus, kas rodas ieviešot konkrētu praksi. Ņemot vērā daudzos mērķus, kas ir jānodrošina KLP stratēģiskā plāna ietvaros, ekoshēmu ietvaros tiks atbalstītas tādas prakses, kurām esoša finansējuma ietvaros spējam nodrošināt adekvātu kompensācijas apmēru.

Papildus ekoshēmām KLP Stratēģiskajā plānā paredzēti arī vairāki daudzgadu saistību – agrovides – atbalsta pasākumi. Agrovides pasākumu ietvaros atbalsts tiks piešķirts lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi izvēlēsies uzņemties piecu gadu saistības un saimniekot atbilstoši kādai no agrovides praksēm, t.i. izveidojot un uzturot zaļās joslas gar lauku malām vai starp konvencionāliem un bioloģiskajiem laukiem vai buferjoslas gar ūdensobjektiem, īstenojot videi draudzīgu dārzkopības praksi, saimniekojot ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, uzturot un apsaimniekojot ES nozīmes zālāju biotopus, apsaimniekojot biškopības vienības, kā arī ievēros paaugstinātas labturības un emisiju mazinošas darbības piena un gaļas lopkopības saimniecībām (izņemot bioloģiskos lauksaimniekus).

Savukārt investīciju atbalsta ietvaros tiks veicinātas zaļās investīcijas, nosakot obligātu saimniecību ieguldījumu atbilstoši saimniecības lielumam, investīcijas precīzo tehnoloģiju ieviešanai, tiešai organiskā mēslojuma iestrādei augsnē, investīcijām dzīvnieku ēdināšanas uzlabošanai (barības devu plānošanai, barības kvalitātes uzlabošanai), kūtsmēslu apsaimniekošanai (kūtsmēslu krātuvju nosegšanai vai jaunai būvniecībai), tostarp biogāzes ražošanai saimniecības vajadzībām, ganību apsaimniekošanas uzlabošanai, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, dzīvnieku turēšanas apstākļu uzlabošanai – labturībai, atjaunojamās enerģijas izmantošanai saimniecībā, klimata pārmaiņu risku mazinošu darbību ieviešanai.

Profesionālo zināšanu un prasmju pilnveides pasākumu ietvaros tiks veicināta zināšanu pilnveidošana dažādās jomās, tostarp par bioloģisko lauksaimniecību, jauno tehnoloģiju, saimniekošanas dažādošanas, kā arī zemes un meža apsaimniekošanas, vides un klimata, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanu, antimikrobiālās rezistences un dzīvnieku labturības, atjaunojamo energoresursu un jaunas prakses pielietojamības u.c. jautājumiem.

Tāpat ar vairākiem KLP stratēģiskā plāna atbalsta pasākumiem tiek stiprināta bioloģiskā lauksaimniecība, tostarp vairākos atbalsta pasākumos bioloģiskajiem lauksaimniekiem tiks nodrošināta prioritāte pretendējot uz atbalsta saņemšanu gan ieguldījumiem lauku saimniecībās, mazo saimniecību attīstībā, gan jauno lauksaimnieku saimniecību dibināšanai.

Jaunajā plānošanas periodā plānojam bioloģiski apsaimniekoto platību pieaugumu līdz 20% no kopējās LIZ 2027.gadā, kas mūsu ieskatā arī ir izaicinājums, ņemot vērā šobrīd iespējamās finansiālās iespējas. Lai stiprinātu lauksaimnieka pozīciju pārtikas ķēdē, sadarbojoties ar uzņēmumu, kas pārstrādā lauksaimniecības primāro produkciju, tādejādi veicinot kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, apstrādi un pārstrādi, un nodrošinot produkta nokļūšanu mazumtirdzniecībā, KLP stratēģiskajā plānā ir ietverts atbalsta pasākums "Pārtikas kvalitātes shēmas", kura ietvaros būtiskākais atbalsta apjoms novirzīts bioloģiskajai lauksaimniecībai.