Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru anotācijā norādītais mērķis ir ieviest jaunus reklāmas ierobežojumus patēriņa kreditētājiem. Tomēr vairāki Saeimas deputāti jau cēluši trauksmi, ka notiks tieši pretējais un ar likuma grozījumiem atkal tiks veicinātas ātro kredītu reklāmas. Kāpēc nepieciešams mainīt patēriņa kreditēšanas regulējumu attiecībā uz reklāmām un to saturu, kādus riskus pašreizējā likumprojekta versijā saskata daļa deputātu un kādēļ ātro kredītu veicināšana varētu būtu kaitīga, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini (ZZS) un Saeimas deputātu, bijušo ekonomikas un satiksmes ministru Jāni Vitenbergu (NA).
No 2019. gada 1. jūlija Latvijā ir aizliegts reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Izņēmums ir gadījumi, kad tas notiek kredīta devēja vai starpnieka telpās, to mājaslapā vai mobilajā lietotnē, vai arī personīgi uzrunājot iespējamo klientu klātienē vai telefoniski. Tāpat izņēmums ir pasta vai elektroniskie sūtījumi patērētajiem, ja patērētājs piekritis tos saņemt.
Tomēr šobrīd Saeimā nonākuši Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesības aizsardzības likumā, kas spēles noteikumus varētu mainīt, – patēriņa kredītus varētu reklamēt, bet ar noteiktiem ierobežojumiem. Ekonomikas ministrija pēc likumprojekta atbalstīšanas Ministru kabinetā skaidroja, ka likumā plānots ietvert normas patērētāju kreditēšanas regulējuma pilnveidei attiecībā uz reklāmām un to saturu. Lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad kredīts tiek maldinoši pārdots patērētājiem, kredītlīgumu reklāmā būs jāiekļauj brīdinājums patērētājiem par to, ka naudas aizņemšanās maksā naudu, izmantojot formulējumu "Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu".
Savukārt likuma izmaiņu anotācijā norādīts, ka grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par "zaļās pārkārtošanās procesa" vecināšanu, nodrošinot labāku aizsardzību pret negodīgu praksi. ES "zaļās pārkārtošanās akts" paredz, ka tirgotājiem tiek noteikts pienākums sniegt skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, un tiek ieviesti īpaši noteikumi, ar kuriem tiktu novērsta negodīga komercprakse, kas šobrīd maldina patērētājus un liedz viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli.
Ekonomikas ministrija arī paudusi, ka vēl šā gada 22. aprīlī izveidota darba grupu patērētāju kreditēšanas regulējuma pilnveidei, tai skaitā reklāmas, kredītspējas vērtēšanas, patērētāju informēšanas, kreditētāju profesionālās ētikas, kā arī patērētāju parādu konsultācijām. Un tieši šīs darba grupas ietvaros izstrādāti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tostarp lai ieviestu ES direktīvu par patērētāju kredītlīgumiem.
Šobrīd minētais likumprojekts Saeimā ir guvis atbalstu pirmajā lasījumā, pret to balsojot Nacionālās apvienības, Apvienotā saraksta un partijas "Stabilitātei!" deputātiem.
Likumprojekta neatbalstītāji norādījuši, ka virzītajos grozījumos saskata ātro kredītu lobiju. Piemēram, deputāts Edgars Tavars (AS), lai gan atzinīgi novērtējis "zaļā pārkārtošanās akta" mērķi par ilgtspējīgu preču pieejamību, patērētāju informētību un viņu aizsardzību no negodīgas komercprakses, norādījis, ka konkrētās likuma izmaiņas ir maldinošas. "Labs mērķis, lai mēs cilvēkiem ar reklāmas palīdzību neiesmērētu vienkārši brāķi un nekvalitatīvu produktu, bet Ekonomikas ministrija ar likuma izmaiņām pati nodarbojas ar maldināšanu, jo likumā paredzēts ieslēpt ātro kredītu reklāmu atjaunošanu. Mēs nevaram atbalstīt šādu maldinošu likumprojektu," uzsvēris deputāts.
Savukārt deputāts Jānis Vitenbergs (NA) paudis, ka likumprojektu virza "ātro kredītu lobisti, fani, draugi un pārējie". Viņa ieskatā ar šiem grozījumiem paredzēts atcelt ātro kredītu reklāmas ierobežojumus, par kuriem Saeima lēma vēl 2018. gadā.
Arī vairāki koalīcijā esošo partiju deputāti ir pauduši bažas par pašreizējo likumprojekta versiju. Piemēram, partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atzinis, ka šajā jautājumā viņa pārstāvētais politiskais spēks domā līdzīgi ar Nacionālo apvienību. Viņš likumprojektā saskata "zaļās pārkārtošanās akta" prasības un atsevišķi jautājumu par patēriņa kreditētājiem un to reklamēšanu.
Pēc Šuvajeva teiktā, "Progresīvie" otrajā lasījumā rosinās svītrot grozījumus, kas paredz atcelt patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotajiem datiem 2023. gadā patērētāju (nebanku) kredītdevēji turpināja palielināt no jauna izsniegto kredītu apjomus. Licencētie tirgus dalībnieki 2023. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā vienu miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 744,25 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 8% vairāk un summā par teju 12% vairāk nekā 2022. gadā.
PTAC atzinis, ka minētā summa – 744,25 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!