Tas nav daiļdārzs. Tas nav arī košumdārzs. Tas ir puķu prieks. Tā par savu aizraušanos ar puķēm jau piecpadsmit gadu garumā, kas vainagojušās ar puķu dobēm divu hektāru platībā, saka penkulniece Aiga Kuģe.

Kādreizējā vīramātes īpašumā nu jau 15 gadus saimnieko Aiga ar savu ģimeni, kura uz Penkules pagasta "Lielkuģiem" atnāca no Dobeles. Tagad te viss mainījies. Gandrīz divu hektāru platībā ir tikai puķu dobes un zālājs. Mīļākās Aigai esot ziemcietes.

Cik sugu un šķirņu ziedu mīt dobēs, saimniece nemākot pateikt, bet, ja kāds viņai pirms gadiem divdesmit būtu teicis, ka viņas prieka avots būs puķes, viņa to noteikti nebūtu uztvērusi nopietni. "Bērnībā mammai bija mazdārziņš ārpus Dobeles. Viņa mani ņēma līdzi, un es slēpos citā pagalmā, lai man nebūtu jābrauc uz dārzu. Ja kāds man būtu teicis, ka pēc 40 gadu vecuma stādīšu puķes un pirkšu kaut kādus augus, es teiktu, ka viņš ir jocīgs. Nē, nē, dārzs man absolūti bija sveša vieta, arī nepatika. Ap 2010. gadu man darba kolēģes sāka piedāvāt kaut kādus stādus. Tad es kaut ko iestādīju un sāku interesēties."

Tā saimniece noskaidrojusi, ka puķu ir ļoti daudz. Tagad, izrādot daudzkrāsainās dobes, puķu nosaukumi tiek saukti tik raiti – kā bērnībā iemācīts dzejolītis. "Pirmsākumos tā bija kā daudzām puķu mīlēm. Šī sarkanā puķe man patīk, es to gribu. Šobrīd patiesībā jau var teikt, ka izvēlos augus. Laimīgie neko neskaita. Es zinu, ka daudz. Esmu pierakstījusi gandrenes, kas man ir mīļas. Flokšus esmu pierakstījusi, jo to ir daudz."

Visas dobes ir liela izmēra, un stādījumi tajās biezi. Tam esot vairāki iemesli. Pirmkārt, lauku sētai, kur platība liela, piestāv biezs raibums. Otrkārt, tādā nezāles paliek zaudētājos. Saimniece stāsta, lai vasarā mazāk jānodarbojas ar ravēšanu, tas jāsāk darīt agrā pavasarī.

"Ir viena gudrība. Martā, kad zeme tikko ir atlaidusies, ja paspēj izskriet un izraustīt nezāles, kas vēl nav ar saknēm ieķērušās, to nav daudz. Dobes ir tīrākas. Vēlāk nav jāravē, bet jāstaigā ar ķerru un šķērēm. Jānogriež noziedējušie, jāpiegriež tas, kas ir izgāzies un jāsastutē. Ir gana daudz darba."

Saimniece stāsta, ka maijvaboļu dārzā netrūkst, bet vismaz Spānijas kailgliemežu neesot, neraugoties uz to, ka lielākoties stādus iegādājas ārvalstu internetveikalos. "Kailgliemežus atradusi neesmu. Es pakaisu limacīda granulas. Bija arī pudeļpīles, kuras šovasar diemžēl lapsa aiznesa. Vienu vakaru aizmirsām durtiņas aizvērt, pīlīšu vairs nebija. Preventīvie pasākumi ir jāveic. Vislabāk augus pirkt ar kailām saknēm. Ja pērk podiņos, tad noturēt karantīnā, izmērcēt ūdenī un pašķetināt saknītes."

Plašajā dārzā ir visdažādāko krāsu ziedi un dekoratīvie augi. Daudzas puķes šogad jau noziedējušas, bet krāšņo ziedu rotu izrāda dekoratīvie sīpoli un citi augi. Lai kārtīgi iepazītu saimnieces puķu prieku, būtu nepieciešamas vismaz dažas stundas. Vairāk dobju gan nebūs, tikai vēl viena... kura pavisam neviļus ieguvusi Latvijas kontūru un kurā augs ēnu mīlošie augi.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !