Foto: Publicitātes foto

Lietuvā un citās Eiropas valstīs jau vairākus gadu desmitus darbojas "anastasijiešu" kustība. Tās pārstāvji propagandē ekoloģisku dzīvesveidu, taču kustības ideoloģiskais pamats bieži netiek līdz galam izvērtēts. Lietuvas "Delfi" pētījuma laikā tika noskaidrots, ka tā ir neoreliģiska kustība, kuras ideoloģijas pamatā ir Kremļa režīmu un Krievijas prezidentu atklāti atbalstošā krievu rakstnieka Vladimira Megres idejas.

Foto: Publicitātes foto

Pētot "anastasijiešus", kuri darbojas Lietuvā, tika konstatēti vairāki atzari: radikālais, kas ir atklāti prokrievisks un saistīts ar Kremļa atbalstītājiem, otrs – neitrālāks atzars, kas publiski atbalstu Krievijai nepauž, uzsver politisko neitralitāti, kā arī personas, kuras pieņem atsevišķas V. Megres idejas, parasti – par ekoloģisku dzīvesveidu, taču atklāti sevi šai kustībai nepieskaita.

Foto: Publicitātes foto

Ekoloģiska dzīvesveida aizsegā – "garīgās Krievijas" propaganda un Rietumu noniecināšana

"Anastasijiešu" jeb Anastasijas kustība Lietuvā sāka darboties pirms vairākām desmitgadēm. Sākumā tie bija neformāli krievu rakstnieka Vladimira Megres grāmatu sērijas "Skanošais ciedrs" lasītāju klubi.

V. Megres grāmatās attēlotā galvenā varone – mistiska Sibīrijas iedzīvotāja Anastasija, kura pieder senajai "vēdrusu" rasei un kurai piemīt pārdabiskas spējas. V. Megre darbojas kā medijs: savās grāmatās viņš lasītajiem nodod Anastasijas mācību, pārliecina, ka viņa nav izdomāts personāžs, bet gan reāli eksistējoša sieviete, attiecībās ar kuru viņam ir dzimuši vairāki bērni. Tiesa, pats autors tiesas procesa par autortiesībām laikā atzina, ka Anastasija ir viņa radīts literārs tēls.

Anastasijas mācības, kuru V. Megre izstrādā savās grāmatās, pamats pēc būtības ir "Jaunā laikmeta" (angļu val. "New Age") filozofija un dažādu reliģisko doktrīnu un ezotērisko teoriju sajaukums. Krievu uzņēmējs savās grāmatās stāsta par nepieciešamību atgriezties pie savām saknēm, atpakaļ pie dabas, dzīvot harmonijā ar vidi un veicināt ekoloģijas idejas. Daudz uzmanības tiek veltīts arī ģimenes modelim, bērnu audzināšanai, tiek mudināts tos mācīt kopienās, tādējādi pasargājot viņus no mūsdienu sabiedrības kaitīgās ietekmes.

Foto: Publicitātes foto

Viens no galvenajiem "anastasijiešu" dzīvesveida elementiem ir tā saucamā dzimtas sēta, no ekoloģiskiem materiāliem, parasti salmiem vai māla, būvētas ēkas, kas izvietotas 1 hektāra lielā zemesgabalā kopā ar citiem svarīgiem elementiem, piemēram, vieta dārzam, mežam, ūdenstilpne. Visi šie elementi, kā skaidro V. Megre, ir būtiski, lai atjaunotu dabisku ekosistēmu un nodrošinātu harmonisku dzīvi.

Dzimtas sētā norit ģimenes dzīve: dzimst bērni (liela daļa kustības pārstāvju propagandē dzemdības mājās), placenta tiek aprakta zem koka, zemesgabalā ir paredzēta arī atdusas vieta mirušajiem ģimenes locekļiem. Uzturā tiek mudināts lietot pašu izaudzēto ekoloģisko pārtiku. Dzimtas sētas pēc sava darbības modeļa atgādina naturālo saimniecību, nepieciešamie produkti vai izejvielas tiek iegūtas maiņas ceļā no citiem kopienas locekļiem.

Tas viss – "anastasijiešu" kustības redzamā puse. Tās biedri cenšas parādīt sevi kā pozitīvus, dabu mīlošus utopiskas sabiedrības veidotājus. Patiesībā par kustības guru sauktajam krievu rakstniekam V. Megre nav svešas atklāta antisemītisma, krieviskā nacisma – krievu pārākuma pār citām tautām – idejas, tā saucamā "krievu garīguma" propagandēšana, dažādas sazvērestības teorijas.

Foto: Publicitātes foto

V. Megres konstruētajā ideoloģijā, kas Anastasijas vārdā tiek pausta grāmatu sērijā "Skanošais ciedrs", Rietumu pasaule un Eiropa tiek attēlota kā materiāla, tāda, kas zaudējusi jebkādu garīgumu, bet eiropieši nereti tiek dēvēti par "biorobotiem". Pats V. Megre ir minējis, ka gada laikā Eiropā ar psihiskām slimībām saslimst 10% iedzīvotāju.

Acīmredzams, ka šā vēstījuma kontekstā Krievija tiek attēlota kā vienīgā alternatīva materiālajiem un globālistu pakļautajiem Rietumiem, kā pēdējais garīguma bastions, kuram ir vērts līdzināties.

Šīs idejas tiek paustas gan V. Megres grāmatās, gan arī citos kustībai tuvos rakstveida avotos, paša krievu autora izteikumos. Pētījuma laikā, pētot avotus, tika konstatēts apgalvojums, ka Lietuvas "anastasijieši" nereti dalās ar krievisku saturu. Tas izskaidrojams ar to, ka kustības pirmsākumi meklējami Krievijā, tajā dzīvo arī pats V. Megre, tiek rīkotas dažādas tikšanās, pasākumi, semināri.

Foto: Publicitātes foto

Veikt pētījumu pamudināja skandalozā bēgšana uz Krieviju

Šo "Lietuvas Delfi" pētījumu iedvesmoja bezprecedenta gadījums, kad 2023. gada 27. augustā, nolaupot savu ar krūti zīdāmo meitu, 37 gadus vecais Aļģirds Švanis (Algirdas Švanys) ar gumijas laivu šķērsoja upi un aizbēga uz Krievijas Federāciju, Kaļiņingradas apgabalu. Iepriekš viņš bija pazīstams kā zinātnieks, kurš studējis vairākās ārzemju valstīs, dažādu ekoloģisku iniciatīvu autors, kurš izplatīja harmoniskas līdzāspastāvēšanas ar dabu idejas, aktīvi darbojās "anastasijiešu" kopienā, organizēja pasākumus.

Sākot iedziļināties šā cilvēka darbībā un uzskatos, viņa sakaros, kļuva skaidrs, ka tādu kā viņš Lietuvā ir pietiekami daudz. No pirmā skatiena nevainīgas ekoloģiskas kustības aizsegā slēpjas radikāli prokrieviska ideoloģija, kas deklarē krievu pārākuma pār citām tautām ideju. Pēc ekspertu vērtējuma, krievu un slāvu slavēšanu vajadzētu vērtēt kā vēl vienu rasisma formu.

Foto: Publicitātes foto

Jāpiemin, ka "anastasijiešu" kustība Lietuvā darbojas jau vairākus gadu desmitus, taču līdz šim nebija veikts neviens komplekss pētījums par šo neoreliģisko grupu, analizēts tās biedru pasaules redzējums šobrīd notiekošo ģeopolitisko notikumu, Krievijas sāktā kara kontekstā. Mūsuprāt, tas ir būtiski, jo saskaramies ar Kremlim noderīgu, Krievijas "garīgumu" un slāvu pārākumu slavinošu ideoloģiju, kas var tikt izmantota un tiek izmantota hibrīdkara operācijās.

Starp personām, ar kurām uz Krieviju aizbēgušais A. Švanis uzturēja ciešus sakarus, ir atklāti prokrieviskas idejas izplatošas un tādēļ Valsts drošības departamenta redzeslokā nonākušas personas. Pēc "Lietuvas Delfi" avotu datiem, viņš uzsvēra slāvu rases pārākumu un paredzēto misiju valdīt pār pasauli, kopā ar domubiedriem asi kritizēja "globālistu pakļautos" Rietumus un idealizēja Krieviju un Baltkrieviju, kurā valda autoritārais režīms.

Veicot pētījumu, tika noskaidrots, ka "anastasijiešu" kustība, kas darbojas Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un atsevišķās Āzijas valstīs, nav viendabīga. Nav viena izteikta līdera, kustības biedru darbības pamats ir V. Megres grāmatās izklāstītā ideja. "Lietuvas Delfi" aptaujātie avoti, kuri šo kopienu lieliski pazīst no iekšienes, apstiprināja, ka ir vairākas "anastasijiešu" grupas. Viena no tām, salīdzinoši neliela – indoktrinēti radikāļi, kuri atklāti atbalsta Krievijas režīmu, uztur sakarus ar Kremļa atbalstītajiem. Šīs personas mēdz apšaubīt un noliegt Lietuvas institūciju un pašas valsts leģitimitāti, tādējādi ir tuvi tā saucamajai "suverēnajai" kustībai, kas arī ir radusies Krievijā.

Otrs, iespējams, plašāk pārstāvētais "anastasijiešu" kustības atzars – personas, kuras propagandē ekoloģisku dzīvesveidu, seko V. Megres idejām, taču atklāti pretvalstiskus uzskatus un atbalstu Kremļa režīmam nepauž. Vērojama tendence, ka, Krievijai uzsākot karu Ukrainā, Lietuvas "anastasijiešu" kustība ievērojami saruka, no tās atdalījās ekoloģisku dzīvesvietu idejas atbalstītāji. Tiem, kuri vēlas mierīgi dzīvot pie dabas, šķita nepieņemams atsevišķu biedru kategoriskums, prokrieviskums un radikālisms. Viens no šādiem radikāļiem, pēc avotu teiktā, bija ar zīdaini uz Krieviju aizbēgušais A. Švanis.

Trešo "anastasijiešu" kustības grupu veido cilvēki, kuri aizraujas ar ekoloģijas idejām un kuri ne obligāti ir pazīstami ar V. Megres pausto ideoloģiju vai tic grāmatās paustajām sazvērestības teorijām. Viņiem var būt pieņemamas citos avotos iepazītas planētas saglabāšanas, veģetārisma, vegānisma, ekoloģiskas lauksaimniecības, atgriešanās pie saknēm un harmoniskas līdzāspastāvēšanas ar dabu idejas.

Eiropā skan trauksmes zvani: nemieru rada kustības prokrieviskums un izplatītais antisemītisms

V. Megres idejas ir izplatījušās ne tikai bijušās Padomju Savienības teritorijā, bet arī citās pasaules valstīs, īpaši vāciski runājošās Eiropas valstīs. Tā pamatā ir viņa grāmatu tulkojumi dažādās pasaules valodās, taču visvairāk – ekoloģiska dzīvesveida tendences, garīguma meklējumi, kas kļūst aizvien stiprāki.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, kad cilvēki aizvien aktīvāk sāka pārcelties uz laukiem, Šveicē, Vācijā un Austrijā sāka pievērst uzmanību "anastasijiešiem". Nemieru šo valstu institūcijām rada kustības ideologa V. Megres izteiktais atbalsts Vladimiram Putinam un Kremļa režīmam, īpaši negatīvi tiek vērtēts fakts, ka rakstnieka domubiedri Krievijā bija nodibinājuši politisku partiju. Gan viņi, gan arī pats V. Megre atklāti atbalstīja V. Putinu.

Vēl viens nemieru raisošs faktors, ka "anastasijiešiem" Eiropas valstīs sāk pievienoties galēji labie radikāļi.

Vācijā un Austrijā, kas līdz šim pauda nožēlu par nacistu veiktajiem noziegumiem pret cilvēci, īpaši sensitīvi tiek reaģēts uz jebkādām antisemītisma izpausmēm. Bet tādas ir sastopamas divās V. Megres grāmatās, kurām neapdomīgi tic "anastasijieši".

Tajās tiek pausti uzskati par to, ka pie Holokausta ir vainīgi paši ebreji, respektīvi, tas ir viņu liktenis. Tiek skaidrots, ka ebreji valda pār pasauli, viņu mērķis – kontrolēt visus naudas līdzekļus, un tas viņiem lieliski izdodas. Tieši tāpēc notiek uzbrukumi ebrejiem, liekot saprast, ka pie tā ir vainīgi paši ebreji.

V. Megres daiļradē atrodama arī daudzslāņaina antisemītisma sazvērestības teorija. Kā atbrīvojot ebrejus no iepriekš ieprogrammētās "vainas", tiek apgalvots, ka viņi, lai arī valda pār pasauli, plašsaziņas līdzekļiem un finansēm, paši ir tikai instrumenti senās priesteru kastas levītu pēcteču rokās.

Levīti tiek mistificēti, tiem tiek piešķirts viltīgu pasaules pārvaldnieku un aprēķinātāju statuss. Tie tiek saistīti arī ar kristietības rašanos, apgalvojot, ka levīti investēja savus finanšu līdzekļus Kristus mācības izplatīšanā, jo, pateicoties jaunajai reliģijai, saskatīja iespēju paverdzināt veselas tautas, pārvēršot cilvēkus par biorobotiem.

Šo ideju izplatība, V. Megres grāmatās izplatītās sazvērestības teorijas un krievu pārākums, kā arī garīgā Krievija kā pretstats globālistu pakļautajiem un degradētajiem Rietumiem, un visbeidzot – galēji labo radikāļu pievienošanās kustībai, Eiropas valstīs rada pamatotu satraukumu.

Kāpēc ir grūti precīzi pateikt, cik daudz "anastasijiešu" ir Lietuvā?

Analizējot "anastasijiešu" kustības Lietuvā darbības veidus un V. Megres ideoloģijas ietekmi uz sabiedrību, ir jāvērš uzmanība uz to, ka šai kopienai nav nepārprotama, harismātiska līdera, kuram varētu sekot. Ikviens "anastasijiešu" dzimtas sētu ciemats var ņemt vērā dažādus līdzāspastāvēšanas principus. Kaut arī par līderi pretendē kļūt Anastasijas ideoloģiju izplatošo grāmatu autors V. Megre, tomēr viņš pats ir izteicis nepieciešamību decentralizēt kustību. Turklāt grāmatās V. Megre nerunā savā vārdā, bet kā medijs translē Sibīrijas mežos dzīvojošās vientuļnieces Anastasijas mācību.

Pēc Vītauta Dižā Universitātes (VDU) socioloģes un reliģijas pētnieces profesores Mildas Aļšauskienes (Milda Ališauskienė) teiktā, "anastasijiešu" kustība ir drīzāk tīkls, nevis organizācija. Šo īpatnību ir pamanījuši arī citi analītiķi, pielīdzinot "anastasijiešus" atsevišķām islāma kustībām, kuru pamatā ir sekošana daudz agrāk izplatītai idejai. Nereti šādas kustības darbojas pēc atsevišķu kopu principa, to biedri bieži nezina par domubiedru, kuri darbojas citā reģionā, plāniem.

"Es teiktu, ka tā ir mūsdienu organizēšanās forma. Ir idejas, kas izplatās, cilvēki pieder kaut kādām virtuālām kopienām, kaut ko apspriež, pulcējoties sociālajos tīklos. Tāpēc pateikt, cik lielā mērā šīs idejas ir izplatītas, – ir praktiski neiespējami", – "Lietuvas Delfi" rīkotās diskusijas laikā pauda prof. M. Aļšauskiene.

Viņa minēja, ka "anastasijiešu" mērķis ir dzīvot pašu izveidotā utopiskā pasaulē. Analizējot pasaules redzējumu, zinātniece minēja galvenos domāšanas kritērijus: pilsētās cilvēki atsvešinās, tāpēc skatiens tiek vērsts uz dabu, kurā tie būvēs savas sētas, dzīvos kopā, apraks placentas zem kokiem, audzēs dārzeņus.

Tā kā "anastasijiešu" kustībai nav skaidras struktūras, tās darbības pamats ir sekošana pašai idejai, vienlaikus var darboties vairāki, cits ar citu nesaistīti, arī savstarpēji pretrunīgi tīkli, noteikt precīzu kustības biedru skaitu ir ļoti grūti. Turklāt nevar arī uzticēties paša V. Megres vai kustības biedru sniegtajiem skaitļiem. Līdzīgas organizācijas mēdz biedru skaitu mākslīgi palielināt ar mērķi radīt iespaidu, ka kustība ir spēcīgāka vai nozīmīgāka, nekā tas patiesībā ir. Mēģinājumus saskaitīt "anastasijiešus" apgrūtina arī tas, ka atsevišķās kopienās atšķiras biedru iesaistīšanās līmenis. Tomēr, paši "Lietuvas Delfi" aptaujātie kopienas biedri apgalvo, ka par "anastasijieti" var saukt cilvēku, kurš ir izlasījis visas V. Megres "Skanošais ciedrs" sērijas grāmatas.

Foto: Publicitātes foto

Kā "anastasijiešu" kustību saviem mērķiem izmanto Kremļa režīms?

Analizējot "anastasijiešu" ideoloģiju, redzams, ka Krievijas varas sviras darbojas tieši ar tā saucamā garīguma, pasaules saglabāšanas un harmonijas ar dabu ideju starpniecību. Šajā aizsegā tiek mēģināts paslēpt slāvu pārākuma pār Rietumu pasauli idejas – krievu nacismu.

Parlamentārietis, bijušais valsts aizsardzības ministrs, vēsturnieks un rakstnieks Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), kurš arī piedalījās "Lietuvas Delfi" diskusijā, akcentēja, ka Krievija izmanto Eiropas valstu demokrātiskās iekārtas garantētās vārda un reliģiskās pārliecības brīvības, izmanto situāciju, mēģina iesaistīties galvenajās tēmās, par kurām tiek diskutēts: zaļā kustība, ekoloģija, planētas saglabāšana.

"Putiniskās krievu diplomātijas īpatnība ir tāda, ka viņi izmanto tās iespējas, kuras pastāv demokrātiskās valstīs, gan reliģiskās pārliecības, gan visas pārējās brīvības. Izmanto tiem parocīgu situāciju, attīstot paralēlu, horizontālu, reizēm – slepenu darbību, taču pārlieku neafišējot savus patiesos mērķus," – konstatēja parlamentārietis A. Anušausks.

Slāvu pārākuma slavināšana, Rietumu noniecināšana, Krievijas kā valsts, kas saglabājusi garīgumu, pozicionēšana un acīmredzams antisemītisms – tas viss ir skaidri redzams "anastasijiešu" ideoloģijā, bet šos elementus Krievija izmanto hibrīdkarā kā propagandas ieroci.

Darbojoties kompleksi, izplatot sazvērestības teorijas, vienlaikus prezentējot Krieviju un tās garīgumu kā reālu alternatīvu Rietumiem, kas gāžas bezdibenī un strauji degradējas, tiek mēģināts graut uzticību valsts institūcijām un pašai valstij. Visbeidzot tiek propagandēta pašas valsts noliegšana, veicinātas "suverēnajai" kustībai tuvas idejas, ka cilvēks var funkcionēt bez valsts. Tādējādi tiek atcelts pilsoņu pienākums aizstāvēt valsti, maksāt nodokļus, ievērot likumus.

Visi šie elementi kopā ar Krievijas slavināšanu ir īpaši noderīgi karu uzsākušajam Kremļa režīmam, kas neatsakās no ambicioziem ģeopolitiskajiem plāniem.

Acīmredzams pierādījums, ka šī neoreliģiskās kustības Kremļa propagandistu izmantotā ideoloģija ir izdevniecības "Baltosios gulbės", kas izdod V. Megres grāmatas lietuviešu valodā, darbības specifika, kā arī tās vadītājas sakari ar personām, kuras atklāti atbalsta Krieviju. Šajā izdevniecībā ir izdotas Josifu Staļinu slavinošā propagandista Nikolaja Starikova grāmatas, kā arī – dažāda ezotēriskā literatūra. Tās vadītāja, Lietuvas pilsone Natālija Erkelenza (Natalija Erkelenz), neslēpj savus staļinistiskos uzskatus, kas tiek pausti viņas sociālo tīklu kontos.

Foto: Publicitātes foto

Valsts varas sviras var izmantot tikai ārkārtas gadījumā

Bijušais valsts aizsardzības ministrs, parlamentārietis A. Anušausks, kurš piedalījās "Lietuvas Delfi" diskusijā, konstatēja, ka, neskatoties uz destruktīvu ideju izplatību, valstij ir gana ierobežots ietekmes līdzekļu arsenāls, jo demokrātiskā valstī ir jāņem vērā cilvēka tiesības un brīvības.

Parlamentārietis minēja, ka saskata reālu apdraudējumu, ja šīs un līdzīgu kustību biedru bērni tiktu izslēgti no valsts izglītības sistēmas, tiem izveidotos savs pasaules redzējums, un šādu cilvēku, kas noliedz valsti un tās lomu, vai sabiedrības iespēju iejaukties nozīmīgos gadījumos, rastos pietiekami daudz.

"Domāju, ka valsts var iejaukties, ja kaut kas virzās uz kaut kādu galējību pusi. Piemēram, ja ir apdraudēta nacionālā drošība, tiek fiksēti konkrēti sakari," – minēja A. Anušausks.

Tomēr viņš piebilst, ka "anastasijiešus", tāpat kā citu līdzīgu organizāciju biedrus, nevajadzētu vērtēt vienādi, jo atsevišķu biedru iesaistes līmenis ievērojami atšķiras. Vieniem var būt tuvas ekoloģijas idejas, citiem – citas V. Megres grāmatās paustās domas, starp kurām ir arī atklāta antisemītisma un "garīgās Krievzemes" slavināšanas, slāvu rases pārākuma idejas.

Foto: Publicitātes foto

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!