Šodien dalījums starp meiteņu un zēnu profesijām nepastāv

To intervijā apliecina Latgales Industriālā tehnikuma direktore Ināra Ostrovska. Ar izglītības jomu viņa ir bijusi saistīta visu savu profesionālo mūžu, un skolotājas profesija viņai bijusi ne tikai bērnības sapnis, bet arī sniegusi gandarījumu, prieku un piepildījumu daudzu gadu garumā. Latgales Industriālo tehnikumu viņa vada jau teju 15 gadus, un šo gadu laikā būtiski mainījusies gan pati skola, gan audzēkņu intereses par apgūstamajām profesijām.

"Kad atnācu šeit strādāt, skola bija visai paplukusi, tajā mācījās ap 650 audzēkņu, kas apguva celtnieka profesiju. Tagad mums ir gadā ap 1300 audzēkņu, kas apgūst 33 profesijas trīs mūsu galvenajos izglītības virzienos: būvniecībā, mašīnzinībās un metālapstrādē. Esam ieviesuši arī pieaugušo izglītību. Pateicoties arī ieguldītajiem ES līdzekļiem 17 miljonu eiro apmērā, skola ir kļuvusi par modernu un mūsdienīgu mācību iestādi," stāsta Ostrovska. "Galvenais, ko, sākot šeit darbu, centos dot cilvēkiem, bija ticība, ka viņi var izdarīt daudz vairāk. Kopsapulcē teicu, ka mēs skolu pacelsim un par mums runās gan Latvijā, gan ārzemēs. Sākumā daudzi man neticēja, bet gada laikā mēs tiešām sasparojāmies. Tad nāca "Knauf" konkurss, kurā Rīgā ieguvām 1. vietu, bet Eiropā – 3. vietu. Tas mūs pacēla spārnos," pirmsākumus atceras tehnikuma direktore.

"Arī audzēkņu intereses mainās laikiem līdzi, un izpratne par daudzām lietām ir kļuvusi daudz demokrātiskāka. Šodien pat nevar novilkt robežu profesionālā ziņā starp meitenēm un zēniem. Jaunieši ir kļuvuši daudz vienotāki un draudzīgāki. Datoru un dažādu tehnisko ierīču klātbūtne veicina to, ka mūsdienu jauniešu tehniskās zināšanas ir ļoti labas. Arī meitenes dažādās tehniskās jomās ir kļuvušas ļoti aktīvas un darbīgas un, apgūstot pat metinātājas, mehāniķes vai autokrāsotājas profesiju, sasniedz ļoti labus rezultātus kā mācībās, tā darbā," skaidro Ostrovska, piebilstot, ka tehniskās profesijas apgūšana nebūt nenozīmē, ka darbs iespējams tikai kā strādniekam. "Iegūtās zināšanas dod iespēju gan strādāt dažādu tehnisko iekārtu tirdzniecībā, gan arī vadīt dažādas šo jomu iestādes un uzņēmumus. Darba lauks ir ļoti plašs," uzsver direktore, piebilstot, ka īpaši meitenes mēdz izcelties ar smalku, rūpīgu un kvalitatīvu darbu. "Mūsu tehnikumā mācījās metinātāja, kas Lietuvas sacensībās ieguva 4. vietu. Cita absolvente, kas beidza mehanizatorus, ieguva ļoti labu darbu Igaunijā. Daļa absolventu pie mums atgriežas arī jau mācībspēka statusā," skaidro Ostrovska.

"Šobrīd arī tehniskās profesijas lielā mērā jau ir datorizētas, tāpēc nav nekādas nozīmes, vai konkrēto darbu dara vīrietis vai sieviete. Katram ir iespēja sevi realizēt gan radoši, gan no tehnisko zināšanu un prasmju viedokļa, strādājot modernā, tīrā un kārtīgā darba vidē, kas atbilst visām mūsdienu prasībām. Darba lauks tehnisko profesiju pārstāvjiem ir ļoti plašs, un speciālisti ir augsti pieprasīti, tāpēc es aicinātu pasauli skatīt no daudz krāsainākas perspektīvas, nedalot profesijas pēc dzimumiem, bet gan stiprinot šīs mūsu valsts tautsaimniecības jomas gan ar jauniešiem, gan jaunietēm," uzsver Ināra Ostrovska.

Projekta "Bez aizspriedumiem profesijas izvēlē" mērķis ir radīt iespēju Latgales reģiona vispārējās izglītības iestāžu jauniešiem atbrīvoties no dominējošām klišejām un aizspriedumiem profesijas izvēlē un karjeras veidošanā, aplūkot profesionālo pasauli no "dzimumneitrālas" perspektīvas un tādējādi nākotnē iegūt lielāku pārliecību un konkurētspēju mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Projektu realizē Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) un finansē Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Rīgā.