Vīrietim ir jāprot viss – gan garšīgu maltīti pagatavot, gan mašīnu saremontēt

Izvēlēties konditora profesiju Armandu mudinājušas bērnības atmiņas par vecomammu, kas cepusi daudz dažādu gardumu. Pieaugot Armandam arī pašam gribējies mācēt gatavot ēdienus, kas citiem patīk un garšo. Kad bija jāizvēlas, ko mācīties, jaunietis izvērtējis piedāvājuma klāstu un sapratis, ka tieši konditora profesija ir vistuvāk sirdij: "Par automehāniķi mācīties negribēju, jo mašīnas mani ne īpaši interesē. Apkalpojošā sfēra arī man sākotnēji nepatika, lai gan šobrīd es šajā jomā paralēli mācībām strādāju. Kopumā, man šķiet, katram puisim un vīrietim ir jāprot viss – gan garšīgu maltīti pagatavot, gan mašīnu saremontēt," stāsta Armands. Saldumi viņam bērnībā ļoti garšojuši, taču tagad, apgūstot profesiju, to ir apēsts tik daudz, ka roka pēc tiem veikalā vairs nestiepjas.

Mācībās gan nākas gatavot ne tikai saldos našķus, bet arī sāļos ēdienus – dažāda veida mīklas, siermaizītes un citus pikantākus konditorijas izstrādājumus. "Mūsu skolotāja cenšas veidot apmācību procesu tā, lai mums būtu interesanti un mēs iemācītos gatavot visdažādākās lietas," tā Armands. Par mācību procesu jaunietis stāsta, ka paralēli standarta vidusskolas priekšmetiem pāris dienas nedēļā tiek apgūta tieši izvēlētā profesija, sākot no teorijas, kas ietver, piemēram, dažādas tehnoloģiskās kartes un kalkulācijas, un beidzot ar praktisko ēdienu gatavošanu, kas noslēdzas ar sagatavotā kopīgu degustāciju. Visinteresantākā mācību procesā Armandam šķiet tieši pati ēdienu gatavošana, turklāt ne tikai pašiem sev, bet arī kā pārsteigumu un apsveikumu, piemēram, Skolotāju dienā. "Šogad mēs Skolotāju dienā gatavojām medus kūciņas, un izaicinājums bija šīs kūciņas sagatavot tādas, lai skolotājas runātu visu gadu un gribētu atkārtot," Armands ar smaidu piebilst. Viņš skaidro, ka gatavošanai katram audzēknim ir pieejams neliels daudzums produktu, tāpēc esot īpašs izaicinājums no nedaudzām sastāvdaļām vienmēr ko jaunu izdomāt, piemēram, pievienot kādu neparastu garšu eklēriem un tādējādi eksperimentēt.

Mācību procesā pirmais kurss viņam šķitis pats grūtākais, jo tajā tiek apgūta visa galvenā teorija: "Viss jāpieraksta, man vienam priekšmetam no pirmā kursa ir pat septiņas klades," atzīst Armands. Otrajā, trešajā un ceturtajā kursā apgūtā teorija tiek likta lietā – praksē: "Tas jau ir vienkārši, jo teorētiskā bāze visam jau ir, un kontroldarbi aiziet kā pa sviestu," viņš nosaka.

Ikdienā profesionālo iedvesmu Armandam sniedz skolotāja, kas pati aktīvi darbojas kā konditore, viņas radītie izstrādājumi esot tik skaisti un garšīgi, ka kalpo puisim par piemēru, kādam jābūt sagatavotajam ēdienam no A līdz Z. Pēc mācību beigšanas Armands gribētu atvērt pats savu restorānu vai kafejnīcu, kurā pats strādātu par pavāru vai konditoru. Viņaprāt, lai būtu labs konditors, bez tīri praktiskām zināšanām nepieciešama arī laba saliedētība ar komandu, jo bieži vien, kūku gatavojot vairākiem cilvēkiem, rezultāts atkarīgs no veiksmīgas sadarbības starp šiem cilvēkiem.

Vienā grupā ar Armandu Rēzeknes tehnikumā šobrīd mācās 8 meitenes un bez viņa vēl viens zēns. Vaicāts, kāpēc konditora specialitātē zēni tomēr ir mazākumā, viņš saka: "It kā jau ir pieņemts, ka zēni vairāk izvēlas fizisku, tehnisku darbu, bet es esmu piemērs, ka var izvēlēties darīt un mācīties jebko, kas ir tuvāk sirdij. Es zinu meitenes, kas mācās mehatroniku, strādā ar automašīnām, kas agrāk varbūt nebija pārāk izplatīts, bet tagad neviens uz to vairs neskatās. Arī man draugi sākumā vaicāja – ko tu aizgāji uz tiem konditoriem? Es atbildēju – man patīk gatavot, uz ko viņi atkal noteica, ka man esot stulbums galvā. Tagad, kad sēžam kopā, tēju dzerot, viņi jau saprot, ka nevajag neko pirkt, ja blakus ir konditors. Dāvanām tortes arī vienmēr var pasūtīt, tas arī vērtīgi," Armands ar lepnumu atzīst, piebilstot, ka konditora profesiju iesaka apgūt visiem, kam vien par šo jomu ir interese. "Gatavot var iemācīties jebkurš, pat tāds, kuram līdz šim nekas ēdams lāgā nav sanācis. Arī šo cilvēku manā skolā gatavot iemācīs," Armands ir pārliecināts.

Projekta "Bez aizspriedumiem profesijas izvēlē" mērķis ir radīt iespēju Latgales reģiona vispārējās izglītības iestāžu jauniešiem atbrīvoties no dominējošām klišejām un aizspriedumiem profesijas izvēlē un karjeras veidošanā, aplūkot profesionālo pasauli no "dzimumneitrālas" perspektīvas un tādējādi nākotnē iegūt lielāku pārliecību un konkurētspēju mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Projektu realizē Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) un finansē Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Rīgā.