Diena, kurā tu pamostoties izlem spert soli tuvāk savam sapnim, nav nodzīvota velti

Toreiz, 18 gadu vecumā, kad sperti pirmie soļi modes pasaulē, skolasbiedri par šo viņa aizraušanos neesot zinājuši: "Ja godīgi, es toreiz to īpaši nereklamēju, jo pats vēl īsti nesapratu, vai tas ir labi vai slikti. Man nebija pat nojausmas, kas modes dizainers ir par profesiju, un skolā par to nerunāju. Skolasbiedri redzēja, ka man padodas radošās lietas, māksla, un arī skolotāji teica, ka ar šo virzienu man savu karjeru vajadzētu saistīt, bet man nebija nekāda priekšstata, ka māksla var būt arī bizness. Vairāk uz to skatījos kā uz hobiju, un mākslinieciska persona manā apziņā saistījās ar bohēmu un nabadzību. Diemžēl kultūras vēstures stundās vairāk tika apspriesti mākslinieku darbi, nevis viņi kā veiksmīgas un turīgas personas. Apziņa, ka, strādājot mākslā un īpaši skaistumkopšanā, ar to var arī labi pelnīt, man nāca daudz vēlāk," Mārtiņš atceras pirmsākumus. Ar modi viss sācies 12. klasē, kad, gatavojoties izlaidumam, viņš aizgājis pie dizaineres Natālijas Jansones pašūt kaklasaiti, bet ieraudzījis pie viņas strādājam sava vecuma puisi. Esot nobrīnījies, ko tas čalītis tur dara, un uzzinājis, ka viņš ir modes dizaineres asistents. Tālāk nejauši noskatīta filma "Versace", un interese iedegusies tiktāl, ka Mārtiņš mēģinājis mājās pašrocīgi kādu apģērbu uzmodelēt. Paralēli tam viņa rokās nonācis žurnāls "Pastaiga" ar visu tā laika Latvijas modes dizaineru telefona numuriem. Starp šiem cilvēkiem bijis arī ekstravagantais dizainers Dāvids. Mārtiņš viņam piezvanījis, aizgājis pie viņa kā žurnālists uz interviju, lai saprastu, kas mode vispār ir un kas jādara, lai kļūtu par dizaineru. Dāvids tā arī pateicis: "Ja gribi būt dizainers, ej un šuj!"

"Dāvids man deva pārliecību, ka varu sākt darboties modē, un palīdzēja sarunāt pirmās skates iznācienu ar pirmajiem pašdarinātajiem modeļiem. Savukārt ar šūšanu mājās sākumā palīdzēja mamma, kas ir šuvēja un ar kuru kopā strādājam arī šodien," stāsta Mārtiņš. Atsauksmes par pirmo skati bijušas tik labas, ka bijis āķis lūpā to visu turpināt, un divu gadu laikā Mārtiņš ar savu apģērbu kolekciju jau bija daudz kur piedalījies un strādāja pie nākamās kolekcijas. Vēl pēc dažiem gadiem Mārtiņam radās iespēja apgūt apģērba dizainu Milānas modes augstskolā "Istituto Marangoni". Tur nākusi apziņa, ka teju svarīgākā apģērba dizaina sastāvdaļa ir tieši pārdošana: "Skolā mani darbi nereti tika rādīti kā paraugs citiem, tomēr maniem tā laika mācību biedriem, kas bija no visas pasaules, bija daudz lielāka pārliecība par savu talantu nekā man. Toreiz nesapratu, ko man darīt, mainīt savu uzvārdu un vārdu, jo kas tas par starptautisku zīmolu – "Mārtiņš Pūpols"? Draugi jokodamies nosauca par "Margio Pupolino", teica – tas labāk kā zīmols skanot. Skolotāja man teica – nē, tev nav nekas jāmaina, esi tas, kas esi. Ar milzīgu interesi par to, kā itāļi veido zīmolus, un šo pārliecību es pēc modes studijām turpināju mācīties zīmola menedžmentu un arī sapratu, kāpēc ir svarīgi nemainīties, jo cilvēks ir vērtība tur, kur viņš ir, un ar to, kas viņš ir, nevis kā kopija kādam."

Vislielāko prieku viņam sagādājot brīži, kad redz – radītais apģērbs klientam patīk: "Tālāk virza cilvēku atzinība un fakts, ka klienti grib iegādāties manu apģērbu. Ja neviens neteiktu, ka viņam patīk tas, ko es šuju, tad sen jau tas viss būtu apstājies. Tajā pašā laikā svarīga ir arī atzinība no tiem, kas manu apģērbu nepērk, bet kam tas patīk ar acīm un kas novērtē šo apģērbu radīšanā ieguldīto darbu."

Skaistumkopšanas pasaulē Mārtiņš ienācis no frizieru jomas, viņa draugi, itāļu pāris, gribējuši Latvijā sākt izplatīt profesionālo matu kosmētiku un piesaistījuši Mārtiņu kā mārketinga cilvēku. Tomēr itāļu pāra plāni par braukšanu uz Latviju mainījušies, jo tam pieteicies mazais, taču, tā kā visi priekšdarbi tirdzniecības uzsākšanai jau bija veikti, Mārtiņam pašam piespiedu kārtā nācies apgūt dažādas matu kopšanas procedūras, lai varētu produkciju frizieriem veiksmīgi tirgot. "Jāsaka godīgi, sākumā no šīs jomas nesapratu neko, kur nu vēl no produktu demonstrēšanas un skaidrošanas, kādās procedūrās un kā tos lietot matu atjaunošanas procedūrām. Taču līdz ar visu šo procesu ienācu skaistumkopšanā un pamazām sapratu, kā šī nozare darbojas," stāsta Mārtiņš, sakot, ka šobrīd jau ir paplašinājis savu darbalauku arī līdz kosmetologiem un ārstiem. Viņš saka, ka skaistumkopšanas pasaulē esot iejuties labi, neesot bijis problēmu ar to, ka viņu kā vīrieti šajā jomā nebūtu uztvēruši nopietni, gluži pretēji, reakcija bijusi ļoti pozitīva. "Galvenais ir profesionalitāte – ja tev ir zināšanas par to, ko stāsti, ir elementāras prezentācijas prasmes un esi atvērts komunikācijai, tad viss ir kārtībā. Klientam jau patiesībā ir vienalga – esi vīrietis vai sieviete, viņš grib, lai viņa problēma tiek atrisināta. Ja tu to vari, tev uzticēsies," uzskata Mārtiņš.

Tagad viņš strādā pie dažādiem digitalizācijas projektiem skaistumkopšanas un sporta jomā. "Ikdienā šobrīd strādāju, pārstāvot kosmētikas zīmolu "mesoestetic". Piemēram, jaunākais projekts top sadarbībā ar Latvijas Estētiskās ginekoloģijas asociācijas prezidenti, ginekoloģi Elizabeti Ārgali (iepriekš – Pumpure). Tas ir "digitālais ginekologs", kas ir domāts delikātu jautājumu uzdošanai un atbilžu saņemšanai tiešsaistē. "Cilvēkiem pie mums nereti joprojām ir grūti par šādiem jautājumiem aci pret aci runāt – tas tāds bijušo padomju valstu mentālais mantojums. Tāpēc arī nolēmām radīt šādu projektu," paskaidro Mārtiņš.

Vaicāts, vai uzskata, ka profesijas izvēlē ir vērts sekot savai sirdsbalsij, Mārtiņš atbild apstiprinoši. "Pats svarīgākais cilvēkam ir atrast, no kā pašam iedvesmoties, tas ir arī tas, kā es savu ceļu sāku. Mūsdienās internets ļoti daudz ko atvieglo, jo vari piesekot teju jebkuram elkam, uzrakstīt un pat saņemt atbildi. Fakts ir tāds, ka neviens nenāks un nejautās, kādi talanti tevī snauž, ja pats nesāksi tos realizēt un par savām interesēm runāt. Dzīvē nav laimīgāku cilvēku par tiem, kas nodarbojas ar savu sirdslietu. To neviens nevar atņemt, turklāt tad nekad arī neapsīkst dziņa augt un mācīties. Katra diena, kurā tu pamosties un izlem spert soli tuvāk savam sapnim, nav velti nodzīvota, un visu, ko tu šajā procesā iemācies, tu iemācies sevis labā," uzskata Mārtiņš.

Projekta "Bez aizspriedumiem profesijas izvēlē" mērķis ir radīt iespēju Latgales reģiona vispārējās izglītības iestāžu jauniešiem atbrīvoties no dominējošām klišejām un aizspriedumiem profesijas izvēlē un karjeras veidošanā, aplūkot profesionālo pasauli no "dzimumneitrālas" perspektīvas un tādējādi nākotnē iegūt lielāku pārliecību un konkurētspēju mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Projektu realizē Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) un finansē Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Rīgā.