Foto: Latvijas Republikas Saeima

Neskaitāmiem Latvijas iedzīvotājiem bijusi saskarsme ar parādu piedzinējiem. Šī saskarsme izpaužas kā agresīvas īsziņas, e-pasti un draudi iekļaut cilvēku parādvēstures datubāzē, lai liegtu vai mazinātu viņam iespēju saņemt bankās kredītu vai citus aizdevumus.

Ja visi parādi būtu reāli, šāda attieksme nebūtu problēma. Diemžēl šādi notiek arī tad, kad nav nekāda parāda vai tas objektīvi ir daudz mazāks! Un parasti par objektīvi mazām summām, kas nesasniedz pat simts eiro. Arī šādos gadījumos parādu piedzinēji ir tikpat agresīvi – sak, maksā vai sabojāsim tavu kredītvēsturi!

Tādēļ daudzi patērētāji samierinās un samaksā nesamērīgi lielu rēķinu, teiksim, par autostāvvietu.

Tā tam nevajadzētu būt. Tādēļ kā Saeimas deputāts piedāvāju grozīt Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, lai tad, ja parāds ir strīdīgs, informācija par to nekur publiski neparādītos. Proti, parādu piedzinējiem vairs nebūtu tik ērts godprātīgu iedzīvotāju šantāžas elements.

Saeimas otrajā lasījumā vairākums deputātu manu ierosinājumu atbalstīja (pret A.Judins un A.Krasta no JV). Taču šobrīd uz trešo lasījumu, pakļaujoties parādu piedzinēju lobijam, atgriežamies pie tā, kas bijis. Vienīgais solis pretīm godprātīgo iedzīvotāju interesēm: parādvēstures reģistrā parādīsies atzīme, ka iedzīvotājs apstrīd parādu. Bet tas ir tāpat kā ielikt cilvēku cietumā ar norādi, ka cietumnieks šādai rīcībai nepiekrīt! Šāda atzīme neatrisina problēmu, kas rodas godprātīgiem cilvēkiem, nonākot šādā reģistrā. Tas nav pat pussolis pretī godprātīgiem iedzīvotājiem, tā ir vienkārši darbības imitācija.

Jānorāda, ka parādu piedzinējiem parādu piedzīšana ir īpaši ienesīgs bizness. Piemēram, 2023. gadā piedzinēji no iedzīvotājiem atguva gandrīz 400 miljonus eiro, no kuriem 20-30% ir piedzinēju izdevumi. Piedzinēju peļņu šeit varam tikai nojaust, Ekonomikas ministrija acīmredzot pati to nezina.

Ekonomikas ministrija saka, ka, atceļot šo normu, tiesās radīsies pārslodze. Bet tā ir demagoģija! Pirmkārt, nav nekādu datu, kas to pierāda. Otrkārt, šādas lietas (par nelielām summām) tiesas izskata rakstveidā, kas procesu paātrina. Un, visbeidzot, kā Saeimas deputāts tomēr vēlos norādīt, ka Latvijas iedzīvotājs, arī tāds, kuram uzrēķināts neesošs parāds, ir tiesīgs uz taisnīgu tiesu!

Parādu piedzinēju asociācija apelē pie visdažādākajiem datiem un statistikas, taču tās uzrādītie dati ir tendenciozi tādēļ, ka tiem trūkst to novērtēšanai svarīga konteksta. Esmu sazinājies ar vairākiem kreditoriem, kuri ikdienā sadarbojas ar parādu piedzinējiem. Manas aplēses rāda, ka parādu piedzinēji patērētājiem vidēji mēnesī nosūta ap 20 000 – 30 000 paziņojumus, gadā tātad 12 reizes vairāk. Mums kā deputātiem nav nekādas informācijas par to, kāda ir tiesu prakse strīdīgu parādu piedziņas lietās, kādu īpatsvaru no patērētāju sūdzībām neatkarīga institūcija – tiesa! - atzīst par pamatotām. Un mēs arī nezinām, mums nav iespēju uzzināt, cik daudz nepamatoti uzrēķinātu parādu Latvijā tiek samaksāti tikai tādēļ, ka patērētājam bail bojāt savu kredītvēsturi.

Saeimas sēdē 13. jūnijā tika skatīts jautājums un godprātīgu iedzīvotāju terors turpināsies. Saeimas deputāti atbalstīja parādu piedzinēju lobēšanu.

* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!