Foto: Publicitātes foto

Sirds un asinsvadu slimības (SAS) jau gadiem nemainīgi ir galvenais nāves cēlonis Latvijā – 2023. gadā tās izraisīja vairāk nekā pusi no visiem nāves gadījumiem1. Lai gan pēdējo 50 gadu laikā ir gūti ievērojami panākumi, uzlabojot SAS profilaksi un akūto aprūpi, SAS, galvenokārt sirdslēkmes un insulti, joprojām ir galvenais nāves cēlonis arī Eiropā. Taču ir valstis, kas spējušas panākt būtiskus uzlabojumus šajā jomā. Ko varam mācīties, lai apturētu SAS postu Latvijā?

Kanādas sirds veselības stratēģija: Veiksmīgs veselības politikas piemērs

Citu valstu veiksmīgā pieredze rāda, ka būtiska loma SAS apkarošanā ir stratēģiskai veselības politikas plānošanai un īstenošanai. Piemēram, Kanādas sirds veselības stratēģija, kas tika ieviesta 2005. gadā, ir panākusi ievērojamus rezultātus, veicinot iedzīvotāju veselību un samazinot SAS izraisīto mirstību. Stratēģijas galvenie elementi ir sabiedrības izglītošana un veselīga dzīvesveida veicināšana, SAS riska faktoru kontrole un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana, tostarp valsts atbalstīta telemedicīnas pakalpojumu ieviešana, kas deva iespēju attālo reģionu iedzīvotājiem nodrošināt ārsta uzraudzību. Laika posmā no 2000. līdz 2017. gadam SAS izraisītā mirstība Kanādā samazinājās par aptuveni 40%1. Būtiskus panākumus šī rezultāta sasniegšanā ir sniegusi tieši SAS riska faktoru kontroles uzlabošana. Piemēram, programmas holesterīna līmeņa kontrolei ir būtiski samazinājušas šī riska faktora ietekmi uz SAS attīstību. Tāpat sabiedrības izglītošana un efektīvu ārstēšanas metožu pieejamība ir palielinājusi to iedzīvotāju skaitu, kas ārsta uzraudzībā kontrolē paaugstinātu asinsspiedienu. Gadu gaitā uzlabotā diabēta aprūpe ir samazinājusi SAS risku diabēta pacientiem, jo viņiem ir pieejama iespēja regulāri apmeklēt ārstu un saņemt nepieciešamos medikamentus. Ne mazāk nozīmīgu lomu spēlē arī papildu finansējuma piešķiršana pētniecības projektiem, kas vērsti uz jaunu ārstēšanas metožu un tehnoloģiju izstrādi SAS diagnostikai un ārstēšanai.

Jāiesaista visa sabiedrība

SAS jomā veiksmīgās valstis savos stratēģiskajos plānos atvēl būtisku vietu arī vispatverošas, multidisciplināras aprūpes nodrošināšanai, kas paredz nepārtrauktu blakusslimību un riska faktoru uzraudzību un vadību. Piemēram, Īrijas SAS plāns iezīmēja dažādu iestāžu – primārās aprūpes, slimnīcu un neatliekamās palīdzības dienestu - sadarbību, kā arī kopienas lomu SAS pacientu aprūpē. Savukārt Anglijas plāns rosināja izveidot kopienu centrus, piemēram, vietējās aptiekās, iesaistot tos SAS pacientu dažādo atbalsta vajadzību nodrošināšanā.

Cik veca ir Tava sirds? Sabiedrības izglītošana un paradumu maiņa

Būtiska loma SAS mazināšanā ir sabiedrības informētībai. 2015. gadā Lielbritānijā tika īstenota liela valsts mēroga informatīvā kampaņa, kas mudināja iedzīvotājus noteikt savu "sirds vecumu", aizpildot īpaši veidotu interneta aptauju, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu SAS riska faktorus. Piecu gadu laikā aptauju aizpildīja pieci miljoni cilvēku. Daudziem iedzīvotājiem šīs aptaujas aizpildīšana bija pirmais solis sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas virzienā. Pētījumi, kas vērtē šīs kampaņas rezultātus, norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju, saņemot testa rezultātu, kas uzrāda, ka viņu sirds ir vecāka nekā tā ir patiesībā, plāno vai jau ir sākuši ieviest dzīvesveida izmaiņas ikdienā.

Jāpiebilst, ka no Lielbritānijas varam mācīties arī skaidru un izmērāmu rezultatīvo rādītāju noteikšanu, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai plāns būtu pietiekami ambiciozs un lai varam sekot līdzi tā izpildei. Piemēram, 2019. gadā nacionālā plāna ietvaros Lielbritānija apņēmās novērst 150 000 insultu desmit gadu laikā.

Dati ikviena veiksmīga plāna pamatā

Dati nepieciešami ne tikai, lai labāk pārzinātu pacientu skaitu, bet arī, lai uzlabotu ārstēšanās procesu, piemēram, sekundārās profilakses ietvaros, kas galvenokārt balstās uz riska faktoru kontroli, tostarp kontrolējot asinsspiediena, holesterīna un cukura līmeni. Noteicošā loma šeit ir regulārai medikamentu lietošanai, piemēram, lai samazinātu glikozes līmeni asinīs.

Šajā jomā Zviedrija ir valsts, kuras piemēram varētu sekot. Tur mērķtiecīgi tiek apkopoti un publicēti dati par pacientu rezultātiem. Piemēram, tiek mērīta pacientu procentuālā daļa, kas sasniedz asinsspiediena, zema blīvuma holesterīna, glikozes, smēķēšanas, diētas, fizisko aktivitāšu un citu mērķu līmeņus, un šadā veidā tiek sekots līdzi vadlīnijās noteikto rādītāju sasniegšanai.

Vienlaikus jāizmanto jau esošie starptautiskie resursi, piemēram, pievienojoties EuroHeart iniciatīvai. Tās mērķis ir noteikt kopīgus rādītājus aprūpes kvalitātei un nodrošināt viegli pieejamus, harmonizētus pacientu datus visās dalībvalstīs, ieskaitot datus par terapiju, intervencēm un ierīcēm. Igaunija un Lietuva šim projektam jau ir pievienojusies.

Par Latvijas SAS plānu daudz jautājumu

Šie starptautiskie piemēri parāda, ka efektīvs, adekvāti finansēts sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plāns, kas fokusējas gan uz primāro un sekundāro profilaksi, gan modernām diagnostikas un ārstēšanas metodēm, tostarp mūsdienīgu medikamentu pieejamību, ir vienīgais efektīvais ceļš Latvijas skaudrās SAS statistikas uzlabošanai.

Pozitīvi, ka arī Latvijas Veselības ministrija izstrādā Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plānu 2025. – 2027. gadam. Cerams, līdz gada beigām, kad plāns varētu tapt gatavs, plāna izstrādes darba grupai izdosies rast atbildes uz šobrīd neatbildētajiem jautājumiem, tostarp, kādas būs plāna prioritātes, kur tiks rasts finansējums, lai plāns nepaliktu tikai "uz papīra", kā plāns būs saistīs ar citiem veselības politikas dokumentiem, kā SAS aprūpē tiks nodrošināta integrēta un multidisciplināra pieeja visā aprūpes ceļā.

Sirds veselībai ir jākļūst par būtisku prioritāti, nosakot pietiekami ambiciozus mērķus mirstības samazināšanai.

1 https://bmcpublichealth.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12889-021-10429-0#citeas

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!