Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Valsts iekšējā un ārējā drošība ir valdības augstākā prioritāte. Krievijas uzbrukums Ukrainai liek mums katram pārskatīt savu rīcību militāra apdraudējuma gadījumā. Mēs turpinām ieguldīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku spējās, aktīvi palielinām NATO Sabiedroto klātbūtni, stiprinām Latvijas aizsardzības industriju. Tomēr svarīga ir arī visu Latvijas iedzīvotāju gatavība. Teiciens – "gribi mieru, gatavojies karam" – kļuvis aktuāls mums katram. To dēvējam arī par savas noturības un "gatavības kultūras" veidošanu, kur mums katram jāiesaistās.

Kāda būs tava rīcība kara gadījumā? Kur būs tā vieta, kur tiksies ģimenes locekļi? Iespējams, nedarbosies telefona sakari un internets vai nebūs laiks ilgām pārdomām – būs jārīkojas nekavējoties. Vai ir pierakstīti visi tuvinieku telefona numuri, vai esat vienojušies par ģimenes rīcības plānu, vai ir sagatavoti ūdens, pārtikas un medikamentu krājumi, vai zini, kur meklēt informāciju un kādiem avotiem uzticēties, vai esi sapratis, kā pielāgot telpas patvērumam un – vai zini, kā vari līdzdarboties valsts aizsardzībā jau šodien.

Uz šiem jautājumiem atbildes var atrast atjaunotajā Aizsardzības ministrijas rokasgrāmatā "72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā", kas ir papildināta ar sadaļām par krājumu veidošanu, par rīcības plāniem ģimenēm. Šīs zināšanas var noderēt jebkurā krīzē. Bet esam spēruši soli tālāk. Ņemot vērā Ukrainas pieredzi, ir sagatavota arī rokasgrāmata iedzīvotājiem "Kā rīkoties kara gadījumā". Tajā vēl detalizētāk apkopoti praktiski padomi par patvērumu ierīkošanu, kā pasargāt sevi karadarbības zonā vai kā saglabāt mentālo veselību.

Tas ir izprotami, ka vēlamies skaidrību par visiem iespējamiem scenārijiem kara gadījumā – gan par pašu iespējām, gan valsts dienestu lomu un uzdevumiem, kā arī kam prasīt palīdzību? Mēs vēlamies iegūt pārliecību, ka militāra apdraudējuma gadījumā katrs zināsim savu lomu, ka valsts mums palīdzēs un, ka visi kopā darbosimies kā pulksteņa zobrats. Tas dod drošības sajūtu.

Tomēr visam pamatā ir arī mūsu katra paša spēja reālistiski pieņemt situāciju un sagatavoties. Tas nozīmē uzņemties atbildību, iedziļināties, mācīties un vienoties ar saviem tuviniekiem par krīzes plāniem. "Gatavības kultūra" nozīmē zināšanas par savu rīcību dažādās krīzes situācijās. Tā ir mūsu katra izvēle rīkoties no drosmes, nevis baiļu pozīcijām.

Sabiedrības "gatavības kultūras" būvēšana ir komandas darbs

Latvija ir izvēlējusies un attīsta visaptverošas valsts aizsardzības pieeju. Tas ir apjomīgs komandas darbs, kur svarīga loma ir arī civilmilitārajai sadarbībai. Būtiska ir visas sabiedrības iesaiste un atbalsts – kodols ir katrs indivīds. Ikdienas "atslēgas kontakta" punkts ir pašvaldības. Tālāk jau krīzes plāni tiek koordinēti savstarpēji ar nozaru ministrijām un valsts iestādēm. Ar valsts aizsardzību saistītus uzdevumus pilda ne tikai Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki. Savi uzdevumi ir arī Iekšlietu ministrijai, piemēram, patvertņu ierīkošana un glābšanas darbu koordinēšana, Ekonomikas ministrijai – degvielas krājumu un citu tautsaimniecības rezervju nodrošināšana, Satiksmes ministrijai – sakaru nodrošinājuma nepārtrauktība un transporta infrastruktūras darbība. Liela loma arī nevaldības organizācijām, kas piedalās krīzes komunikācijas un dažādu atbalsta funkciju nodrošināšanā sabiedrībai. Būtiska ir mūsu pašu Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī sadarbība ar Sabiedrotajiem, kuru klātbūtni Latvijā un atbalstu militāra apdraudējuma vai kara gadījumā nodrošina mūsu līdzdalība kolektīvās drošības sistēmā NATO.

Aizsardzības ministrija ir uzņēmusies vadošo lomu sabiedrības un institūciju izpratnes un rīcības koordinēšanā valsts aizsardzībā militāra apdraudējuma vai kara gadījumā. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu pašvaldību civilās aizsardzības plānu izstrādē, kā arī iesaista pašvaldības, komersantus un nevalstiskās organizācijas apjomīgākajās valsts līmeņa kopējās krīzes gatavības mācībās "Namejs". Kopā ar Latvijas un Sabiedroto bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem mācībās piedalīsies gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī privātais sektors un nevalstiskās organizācijas.

Tomēr tieši pašvaldībām ir galvenā loma civilās aizsardzības sistēmas darbības nodrošināšanā un civilmilitārās sadarbības attīstīšanā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Miera laikā Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu civilās aizsardzības sistēmai, savukārt militāra apdraudējuma gadījumā – pašvaldības kļūst par iedzīvotāju primāro kontakta punktu. Pēdējo mēnešu laikā esam konsultējušies ar Latvijas Pašvaldību savienību. Pats personīgi esmu iesaistījies virknē diskusiju ar pašvaldību vadītājiem un viņu komandām un varu apliecināt, ka mums ir kopīgi nodefinētas skaidras vadlīnijas un rīcības algoritmi kara gadījumā. Ar tām katrs var iepazīties Sargs.lv mājas lapā. Zinu, ka daudzas pašvaldības jau veiksmīgi strādā pie tā, lai iedzīvinātu šos krīžu vadības plānus savos novados un pilsētās.

Pašorganizēšanās instrumenti mūsu rīcībā

Kā maza valsts ar ierobežotiem resursiem mēs nevaram atļauties tikai skatīties viens uz otru un gaidīt, kurš nāks palīgā un visu izdarīs mūsu vietā. Kara gadījumā katram ir savi uzdevumi. Sabiedrības noturības pamatā ir mūsu katra spēja uzņemties atbildību un pašorganizēties. Pats pirmais solis ir iniciatīva un zināšanu iegūšana. Tā ir atbildība pret sevi, saviem tuviniekiem un valsti – krīzes un kara gadījumā parūpēties par sevi un palīdzēt līdzcilvēkiem un dienestiem. Izvairīšanās un vienaldzības taktika šobrīd nav mūsu sabiedrotais.

Arī Ukrainas pieredze rāda, ka sabiedrības noturība – kas vispirms sākas ar katra cilvēka individuālo atbildību, gatavību un pašorganizēšanos – ir tas, ko mēs apbrīnojam un kas ļauj Ukrainai spītīgi stāvēt un cīnīties pretī okupantu karaspēkam jau divarpus gadus.

Jāatgādina, ka sabiedrības un katra iedzīvotāja gatavību varam stiprināt ar pavisam praktisku rīcību arī iesaistoties Zemessardzē, Jaunsardzē, piedaloties 21 dienu ilgajās rezerves karavīru apmācības nometnēs un jauniešiem brīvprātīgi piesakoties Valsts aizsardzības dienestā vai profesionālajā militārajā dienestā. Nākamajā mācību gadā pirmo reizi uzsāksim visaptverošu valsts aizsardzības mācību visās Latvijas vidusskolās. Iespēju sabiedrībai aktīvi iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā ir daudz.

Būtiska loma ir arī iedzīvotāju dalībai visdažādākajās, pat šķietami ar valsts aizsardzību nesaistītu nevaldības organizāciju kopienās. Ukrainas pieredze parāda, ka militāra uzbrukuma gadījumos šīs nevaldības organizāciju "šūniņas" spēj operatīvi mobilizēties, praktiski un morāli atbalstīt savu kopienu.

Tādēļ es aicinu veltīt laiku Aizsardzības ministrijas sagatavoto rokasgrāmatu izpētei un pārrunāt krīzes scenārijus ar savu ģimeni un draugiem. Savukārt, 15.jūnijā 14 Latvijas pilsētās notiks vērienīga informatīvā akcija "Bruņojies ar zināšanām", kur ikviens praktiski varēs pārbaudīt savas zināšanas kopā ar pašvaldībām, Latvijas Zemessardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Apdomā savu rīcības plānu kara gadījumā un pēc iespējas dalies ar šīm zināšanām un padomiem ar saviem līdzcilvēkiem. Bruņojies ar zināšanām!

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!