Foto: Publicitātes foto

Lietas, kuras saistītas ar bērnu interesēm, kas ir sabiedrības sociāli neaizsargātā daļa, un pušu strīdiem šajā jomā, var būt ārkārtīgi sarežģītas, un risinājuma meklēšanai tajās ir nepieciešamas plašas juridiskās zināšanas, kā arī izpratne bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Tas attiecas ne tikai uz iesaistītajām tiesībsargājošo institūciju amatpersonām, bet arī lietas dalībniekiem.

Ievērojot 2006. gada ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendāciju "palielināt pūles, lai nodrošinātu atbilstošu un sistemātisku apmācību bērnu tiesību jautājumos attiecīgo profesiju pārstāvjiem, kas strādā ar bērniem un ar bērnu jautājumiem, tostarp tiesnešiem, juristiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, skolotājiem, veselības aprūpes speciālistiem un sociālajiem darbiniekiem", 2013. gadā veikti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tajā iekļauts pants, kurš nosaka nepieciešamību apgūt speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ikvienai personai, kuras profesionālā darbība, pieņemtie lēmumi var skart bērnu intereses, tostarp tiesnesim, prokuroram, advokātam, bāriņtiesai, policijas darbiniekam un arī pušu pārstāvjiem.

Kārtību, kādā šīs zināšanas apgūstamas, nosaka šā gada 16. aprīļa Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu". Persona, kura ir apguvusi speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, saņem apliecību, kura derīga piecus gadus.

Šķietami 10 gadi ir pietiekams periods, lai iedzīvinātu noteikto kārtību, tomēr praksē novērotais liecina pretējo. Atklājas situācijas, kad pušu pārstāvji lietās, kurās var tikt skartas bērnu intereses, nav apguvuši vai nezina par nepieciešamību apgūt attiecīgās zināšanas.

Atbalstāma un saprotama ir vēlēšanās, risinot strīdus tiesā vai vēršoties citās tiesībsargājošās iestādēs, savu interešu pārstāvībai izvēlēties profesionāli, par kuru saņemtas labas rekomendācijas, kuram ir pārliecinošas juridiskās zināšanas, plaša pieredze līdzīgu strīdu risināšanā. Lietas dalībnieki, izvēloties pārstāvi, parasti nepiešķir nozīmi tam, vai izvēlētais pārstāvis ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Savukārt pārstāvji neinformē klientu par šo zināšanu trūkumu vai paši nav informēti par nepieciešamību apgūt šīs zināšanas.

Latvijā nav noteikumu, kas liegtu personai veikt pārstāvību lietā bez attiecīgajām zināšanām. Bērnu tiesību aizsardzības likuma izvirzītā prasība joprojām bieži tiek ignorēta. Vienlaikus, izvēloties pārstāvi, kurš nav apguvis šīs zināšanas, persona uzņemas risku, ka saņemtā juridiskā palīdzība ne vienmēr atbildīs vislabākajām bērnu interesēm. Padziļinātas izpratnes trūkums bērnu tiesību aizsardzības jautājumos var kavēt bērnu interešu ievērošanu, traucēt konkrētā jautājuma risināšanu vai pat novest pie nepareiza lietas iznākuma.

Juristiem, lemjot par piedāvājumu uzņemties pārstāvību lietā, ir jāizvērtē savas spējas vest konkrēto lietu, zināšanu trūkuma ietekme uz procesu un kaitējums, kādu bērnu interesēm var nodarīt profesionālās darbības veikšana bez attiecīgo zināšanu apguves. Un viennozīmīgi nav pieļaujama situācija, ka pārstāvis, uzņemoties lietas vešanu, neinformē klientu par attiecīgo zināšanu trūkumu vai sniedz nepatiesu informāciju.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!