Foto: Raimonds Volonts

No šī gada 1. jūlija Latvijā spēkā stājas izmaiņas Dabas resursu nodoklī, to piemērojot tekstila izstrādājumiem, apģērbam, apaviem. Uzņēmējiem jāizvēlas, vai, iekļaujoties Ražotāja atbildības sistēmā (RAS), pārstrādāt tekstilu un saņemt nodokļa atvieglojumu, vai tomēr maksāt nodokli. Vai ar jauno nodokli nolietotā tekstila apsaimniekošana ir veiksmīgi atrisināta? Jāatzīst, ka nodoklis ir tikai sākums pārmaiņām un tekstila pārstrādes pilnveidošanā speram vien pirmos soļus.

Tik tiešām, nodokļa ieviešana ir svarīgs, bet tikai pirmais solis, lai tekstila apsaimniekošanā Latvijā ieviestu un nostiprinātu jaunus paradumus. Nodoklis paredz 50 centu maksu par 1 kilogramu tekstila vai, iekļaujoties RAS, trešajai pusei uzticēt tekstila pārstrādi un nodokļa administrēšanas procesu.

Jāatzīst, ka līdz ar jaunā nodokļa administrēšanu, cerams, būs iespēja ievākt tik gaidītos statistikas datus par tekstila apriti Latvijā, tajā skaitā, redzot faktisko nolietotā tekstila apjomu. Tāpat varēsim izsekot, vai uzņēmēji iesaistās tekstila pārstrādē, vai priekšroku tomēr dod nodokļa apmaksai. Es ļoti ceru, ka nodoklis kalpos kā instruments jaunu paradumu veidošanai, un uzņēmēji biežāk izvēlēsies tekstilu pārstrādāt.

Jāatzīst, ka šobrīd aktuālie dati ir visai skopi, bet, cik zināms, tad laikā no 2010. līdz 2019. gadam Latvijas tirgū ik gadu vidēji tika ievesti aptuveni 12 tūkstoši tonnu lietotu tekstilizstrādājumu; 2019. gadā ievesto lietoto tekstilizstrādājumu apjoms sasniedza 15,5 tūkstošus tonnu, veidojot 57% no visa ievestā apģērbu apjoma. No tiem tikai 0,3% tiek pārstrādāti vietējā tirgū, bet 62% – izvesti.

"Lindstrom" prakse vēl pirms šīs nodokļa ieviešanas vienmēr ir bijusi savu laiku nolietoto tekstilu pārstrādāt. Pērn globālā līmenī esam pārstrādājuši 74% no apritē esošā tekstila, savukārt salabotas ir 4.8 miljoni tekstila vienības, lai tās turpinātu vēl kalpot. Tieši labojot un pārstrādājot tekstilu, tiek pagarināts tā dzīvescikls, samazinot negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau šobrīd sadarbībā ar Somijas uzņēmumu "Rester" pārstrādei nododam tekstilu, procesā saglabājot materiālu vērtību, un to turpināsim darīt arī nākotnē. Gaidāmā nodokļa kontekstā likumsakarīgi esam iekļāvušies Ražotāja atbildības sistēmā (RAS), kas nodrošina radīto atkritumu apsaimniekošanu. Esam noslēguši sadarbības līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu "AJ Power Recycling" par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu, kā arī daļu no nolietotā tekstila nodošanu. "Lindstrom" turpmāk "AJ Power Recycling" nodos 100% visus paklājus un industriālos dvieļus, uzņēmumam uzticot visa tekstila apsaimniekošanas administratīvo pusi – gan tā, kuru nododam Latvijā, gan Somijā.

Jāatzīst, ka jaunais nodoklis ir sava veida atskaites punkts, kas ieskicē jaunus uzdevumus, uz kuru izpildi mums kā valstij ir jātiecas. Manā skatījumā šobrīd svarīgākais mērķis ir sekmēt tekstilizstrādājumu pārstrādes iespēju paplašināšanu, saglabājot tekstilmateriālu vērtību. Tas ne tikai paildzinātu tekstila dzīves ciklu un lietderības koeficientu, bet arī Latvijas uzņēmējiem pavērtu jaunas uzņēmējdarbības iespējas, piemēram, no atbilstoši pārstrādāta tekstila šķiedrām ražojot jaunus audumus, filca apdares un izolācijas materiālus. Visprimitīvākais pārstrādes risinājums ir tekstila atkritumus dedzināt un rezultātā iegūt enerģiju, taču šādā veidā netiek saglabāta materiāla vērtība un tā aprites cikls tiek pārtraukts.

Latvijā nav pietiekamas kapacitātes efektīvai tekstilmateriālu pārstrādei, kas saglabātu tekstila materiāla vērtību, tāpēc jāattīsta tekstila pārstrādes infrastruktūra, kas nodrošina materiāla vērtības saglabāšanos. Tas ir nākamais uzdevums ceļā uz atbildīgāku un videi draudzīgāku izvēli. Ar nodokļa ieviešanu rūpes par apkārtējo vidi nebeidzas.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!