Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Vācija tradicionāli ir bijusi viens no galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un investoriem mūsu valstī. Statistika par 2023. gadu rāda, ka Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Vāciju pārsniedza 5 miljardus eiro, un Vācija bija mūsu trešais lielākais partneris eksportā, un otrais lielākais importā. Šī gada jūnijā pēc ieguldījumiem Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Vācija ierindojās 4. vietā aiz Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas ar kopējo ieguldījumu gandrīz 800 miljoniem eiro un 1075 aktīviem uzņēmumiem.

Šie skaitļi ir saprotami, ņemot vērā, ka mūs vieno gan ļoti tuvas vēsturiskās, politiskās un kultūras saites, gan mentalitāte, gan ģeogrāfiskais tuvums un Baltijas jūras ostas. Taču es vēlētos uzsvērt, ka tieši pēdējā laikā mūsu sadarbībā vērojamas jaunas aktīvas tendences, pēc sākotnējā sava veida apmulsuma "Covid" laikā un Ukrainas kara sākumā atjaunojoties intensīvam politiskajam dialogam un arī abu pušu uzņēmēju interesei par sadarbības paplašināšanu.

Es pat teiktu, ka mūsu attiecībās ir sācies jauns posms, ko īpaši raksturo Vācijai kādreiz neraksturīgi aktīva iesaistīšanās drošības jautājumu risināšanā – gan attiecībā uz militāro palīdzību Ukrainai, gan Baltijas valstu drošības stiprināšanu NATO ietvaros. Daudzi pamanīja Vācijas kanclera Olafa Šolca nepārprotamos izteikumus tikšanās laikā ar Baltijas valstu premjerministrēm šī gada 6. maijā Rīgā, kur O. Šolcs apliecināja Vācijas gatavību iesaistītes jebkuras NATO valsts aizstāvēšanā "no pirmā centimetra".

Vēlētos uzsvērt, ka līdzīgu apņemšanos nepieciešamības gadījumā palīdzēt "cik daudz nepieciešams, un cik ilgi nepieciešams" man apliecināja arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeijers pirms divām nedēļām Berlīnē, kur mēs tikāmies Ukrainas atjaunošanas konferences ievaros. Šī konference bija ļoti vērienīga un piesātināta – tajā piedalījās daudzu Rietumvalstu valdību un reģionu pārstāvji, nevalstisko organizāciju, finanšu institūciju un uzņēmumu vadītāji.

Man tās ietvaros bija tikšanās arī ar Vācijas aizsardzības industrijas milža "Diehl Defence" (ap 18 000 darbinieku, 4 miljardu eiro apgrozījums 2023. gadā) vadību, kas līdz ar pērn 30. novembrī noslēgto līgumu par "IRIS-T" vidējas darbības pretgaisa aizsardzības raķešu piegādi Latvijai 600 miljonu eiro vērtībā ir kļuvis par vienu no galvenajiem Latvijas industriālajiem partneriem ārvalstīs. Mūsu saruna bija par šīs sadarbības paplašināšanu, kopīgos projektos iesaistot arī Latvijas uzņēmumus.

Taču, protams, sadarbība aizsardzības jomā ir tikai jauns virziens papildus daudziem jau aizsāktajiem. Jau kopš stājos ekonomikas ministra amatā, saišu stiprināšana ar Vāciju, vācu uzņēmumu iepazīstināšana ar iespējām, kas tiem paveras Latvijā, un Latvijas uzņēmumu reklamēšana Vācijas tirgū ir bijusi viena no manām prioritātēm ārējo ekonomisko sakaru jomā.

Kādēļ? Papildus jau sākumā minētajiem vēsturiskajiem, kultūras, politiskajiem un drošības faktoriem ir jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas Savienības lielākā ekonomika. Tā ir galvenā spēlētāja mūsu reģionā, kas nupat sāk iziet ārā no īslaicīga stagnācijas perioda, ko izraisīja Eiropas ekonomikas satricinājumi pandēmijas un jaunās ģeopolitiskās situācijas dēļ, kurā sadarbība ar Krieviju ir kļuvusi politiski un ētiski nepieņemama. Tā rezultātā arī Vācija ir spiesta būtiski pārkārtot savu ekonomiku – gan "reģionalizēt" piegāžu ķēdes, gan mainīt investīciju ģeogrāfiju, gan meklēt jaunus eksporta un importa partnerus. Kas paver milzīgas iespējas arī Latvijas uzņēmējiem.

Vēl vairāk – es pat teiktu, ka tad, ja mums veiksmīgi izdosies stiprināt un paplašināt sadarbību ar Vāciju visdažādākajās jomās, esmu pārliecināts, ka tas dos būtisku ieguldījumu mūsu izvirzītā izaugsmes mērķa sasniegšanai – Latvijas ekonomikas apjoma dubultošanai līdz 2035. gadam!

Taču te ir svarīgs mērķtiecīgs darbs ar Vācijas partneriem dažādās jomās, kur es mēģinu maksimāli dot arī savu artavu. Kopš stāšanās ministra amatā esmu devies vizītēs uz Vāciju jau vairākas reizes. Nupat Ukrainas rekonstrukcijas konferences ietvaros man bija iespēja tikties gan ar vācu uzņēmējiem, gan augstāko politisko vadību – jau pieminēto Šteinmeijera kungu, kā arī Bundesrāta (Federālās padomes) prezidenti Manuelu Švesigu, kura vienlaikus ir Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes premjerministre. To pašu ir darījuši arī citi ministri, premjerministre, Ekonomikas ministrijas augstākā ierēdniecība un mana biroja cilvēki. Mēs esam neskaitāmas reizes Latvijā uz vietas tikušies gan ar Vācijas vēstniecības, gan federālo zemju, gan Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras, gan vācu uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī piedalījušos vērienīgos pasākumos Vācijā, piemēram, Hamburgas ostas svētkos šī gada maijā. Šī gada otrā pusē ir plānotas vēl vairākas augsta līmeņa vizītes Vācijā, tostarp Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Berlīnē septembrī.

Iepriekšējo vizīšu un pasākumu laikā ir izkristalizējušies vairāki virzieni, kuros Vācijas uzņēmumi labprāt attīstītu un jau attīsta sadarbību ar Latviju papildus tradicionālajai sadarbībai kokapstrādes un metālapstrādes jomās, un kuros mums ir visas iespējas izmantot mūsu salīdzinošās priekšrocības. Piemēram, IKT un mākslīgā intelekta tehnoloģijas, farmācija, viedie materiāli, biomedicīna, ostas un loģistika, "Rail Baltica" projekts, kā, arī, protams, atjaunojamā enerģija, ūdeņraža tehnoloģijas un "zaļā ekonomika" kopumā. Vācu investoriem ļoti būtiska ir atbilstība augstākajiem ilgtspējas standartiem, tādēļ izvēloties vietu investīcijām tiek ļoti novērtēta Latvijas enerģijas pārsvarā "zaļā" izcelsme Daugavas HES kaskādē. Neapšaubāmi, Vācijas iesaiste ir ļoti būtiska Latvijas un Igaunijas lieljaudas atkrastes vēja parku "ELWIND" projekta īstenošanā. Vācijas interese būtu iesaistīties gan vēja parku būvniecībā, gan tehnoloģiju piegādē, gan saražotās elektroenerģijas iepirkšanā, gan investīcijās plašākas vērtību ķēdes radīšanai, projektam pieslēdzot ūdeņraža ražotņu attīstību.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!