Fоtо: Privātais arhīvs

Tikai pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka trīs Saeimas opozīcijas (Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ) frakcijas deputāti ir ’’cieti’’ vienojušies par parlamentārās izmeklēšanas komisijas (turpmāk PIK) izveidošanu Rail Baltic lietā, valdība atguvās no sava letarģiskā stinguma, sāka sasparoties. No izvairīgām publiskām atrunām par nepieciešamību saprast projekta ’’tiesisko pārvaldīšanas rāmi’’ utt. Evika Siliņa sāk pēkšņi sludināt, ka ’’projekta pašplūsma ir beigusies’’, un LTV 1 ’’Šodienas jautājums’’ pat ’’atklāj’’ kaut kādus valdības sēžu grafikus, kuros tad spriedīšot par Rail Baltic problēmas risinājumu. Ir parādījusies arī informācija, ka kaut ko pēta arī KNAB un prokuratūra. Ko īsti, nav skaidrs, it kā ’’amatpersonu atbildību’’. Laikam līdz PIK bija jāgaida, lai premjerei beidzot būtu ’’radušās šaubas par likumību Rail Baltic lietā’’, lai attiecīgi vērstos tiesībsargājošajās iestādēs.

Skaidrs, ka PIK ir galējais līdzeklis, valdībai nespējot tik galā ar Rail Baltic. Parlamentārā izmeklēšana nevar aizvietot tiesībsargu darbu, un tam tā arī ir nav paredzēta. Tomēr ir acīmredzami, ka jau tikai pati PIK izveidošana ir bijis, kā starta signāls valdībai, ka ilgāk ’’vilkt gumiju’’ nevar.

Nekad nevajadzētu noniecināt amatpersonu bailes no to atbildības publiskošanas Saeimā. Ierēdņi zina, kā var izgrozīties valdības koridoros, bet Saeimas sēžu zālēs tie vienmēr jūtas apjukuši un pamatoti jūt bailes no Saeimas komisijām, kas nav prognozējamas. Turklāt atšķirībā no citiem parlamentārās kontroles veidiem, jautājumiem un pieprasījumiem, PIK ir stiprināta ar speciālu Parlamentārās izmeklēšanas likumu un Krimināllikumu (Skatīt 272. un 272.1 pantus). Ja kāda PIK uzaicināta persona izvairās ierasties pie deputātiem, tad viņu var arī aizgādāt uz komisijas sēdi piespiedu kārtā un ar policijas rokudzelžiem. To nosaka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums. Jā gan, tas nevienu reizi vēl nav atgadījies, jo neviens nevēlas izmēģināt šādu eskortu. Uz PIK sēdēm ir nācis gan bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle, gan arī Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis, par parastiem cilvēkiem nemaz nerunājot. Tāpat Krimināllikumā noteikts sods tiem, kuri sadomātu PIK melot vai sniegt nepatiesas ziņas. PIK aicinātiem ļaudīm jābūt gataviem, ka tos var notiesāt ar naudas sodu vai noteikt probācijas uzraudzību par šādām lietām. Ļoti bargs sods (līdz pat astoņiem gadiem cietumā) būtu tiem, kuri sadomātu iespaidot PIK lieciniekus. PIK sēdēs pēc deputātu lūguma parasti tiek norīkots speciāls prokurors. Prokuratūra, kā zināms, neatkarīgi no deputātiem veic uzraudzību pār likumības ievērošanu un, saduroties ar acīmredzamām nozieguma pazīmēm ’’aci pret aci’’, prokuratūrai ir jāuzsāk kriminālvajāšanu.

1.Noziegumu pazīmes Rail Baltic lietā

Prokuratūras atturīgums (kūtrums) Rail Baltic lietā uzsākt patstāvīgu kriminālprocesu tikai dod lielāku mandātu parlamentārās komisijas darbam. Atšķirībā no daudziem citiem gadījumiem konkrētā parlamentārā izmeklēšana nedublē tiesībsargu izmeklēšanu.

Tajā pašā laikā konkrētajā Rail Baltic gadījumā, kā tāds ’’īlēns no maisa’’ lien ārā vairākas iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Ir acīmredzami, ka Satiksmes ministrija, Eiropas dzelzceļa līnijas un arī RB Rail nav godprātīgi pildījuši savus pienākumus saskaņā ar deleģēšanas līgumu, kamdēļ šo amatpersonu darbībā ’’nolasās’’ vairāku Krimināllikumā ietvertu normu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes. Tās pat veido noteiktu noziedzīgu nodarījumu kopību. Valsts kapitālsabiedrības ’’Eiropas dzelzceļa līnijas’’ (turpmāk – EDZL) un Satiksmes ministrijas amatpersonu darbībā ir saskatāmas vairāku Krimināllikuma normu pazīmes - 197. pants [Nolaidība]; 196. pants [Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana]; 272. pants [Nepatiesu ziņu sniegšana valsts institūcijai]. Turklāt attiecībā pret Satiksmes ministrijas amatpersonām kā ierēdņiem kvalificējošās pazīmes norāda uz noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts 89. pantā [Kaitniecība]. Miljoniem liels sadārdzinājums, kas radies, iegrūžot ’’betonā un dzelžos’’ miljonus, kas nemaz nav paredzēti budžetā, nu nevar būt ’’cilvēciska kļūda aprēķinos’’ vai inflācijas sekas, bet norāda uz apzinātu kaitniecību pret valsts interesēm. Sak, uzcelsim un ’’tad jau kaut kā šie naudiņu sameklēs’’… No vienas puses, nepatiesas informācijas sniegšana, tās slēpšana un, no otras puses, Satiksmes ministrijas atbildīgo bezdarbība savu pilnvaru izpildē, kontrolējot EDZL. Tas viss vedina uz domām tomēr par apzinātu rīcību. Tiesību literatūrā un Augstākās tiesas praksē tiek skaidrots, ka noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, un noziedzīga nodarījuma organizēšana var izpausties arī ar tā atbalstīšanu. Jā, ģenerālprokuroram, manuprāt, Rail Baltic lieta var izvērsties par principiālu eksāmenu viņa spējām valstiski skatīties uz valdības radīto haosu, izdarot krietni aptverošākus secinājumus, nekā prokuratūrai to nāktos darīt. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šī afēra uzrāda nopietnas problēmas ar pārvaldību, kontroli un uzraudzību principā.

2.Ko vajadzētu noskaidrot Rail Baltic izmeklēšanas komisijai

Vispār jau no Saeimas tribīnes deputāts Andris Kulbergs ir precīzi norādījis, ka EDZL pārvaldībā ir sistēmiskas kļūdas, kas izpaudušās interešu konfliktā uzraudzībā pār projektu. Kā RB Rail var pārraudzīt EDZL, ja EDZL ir RB Rail akcionārs? Ja tu esi 100% akcionāra pārstāvis, kā var nebūt atbildība!?! Būtu jāuzzin, kāds vārds un uzvārds ir tiem ziķeriem, kuri izdomāja un izdabūja cauru šādu modeli. Gan jau Satiksmes ministrijā vai Valsts kancelejā izdomāja modeli, kura rezultātā uzraugāmie uzrauga paši sevi. Lai nenotiktu tas, ko nu jau aizsaulē aizgājušais policijas priekšnieks Juris Rekšņa nosaucis par ’’klaudzināšanu pa sliedēm izliekoties, ka brauc tramvajs, kas patiesos darba darītājus vien traucē, jo atrauj no darba…’’, ir jānoskaidro precīzi jautājumi.

  • Ko zināja un šai lietā darīja premjers Arturs Krišjānis Kariņš, viņa birojs un Valsts kanceleja?

  • Ko, sākot no projekta sākšanās brīža, zināja katrs no Satiksmes ministriem?

  • Kāpēc Valsts prezidenta Egila Levita parakstītajā un Krišjāņa Kariņa valdības sagatavotajā Rail Baltic likumā1, ko pieņēma 13. Saeimā, tiek runāts par koku aizsardzību, topogrāfisko plānu, rīcību ar bezmantinieku mantu, servitūtiem un kultūras pieminekļiem, bet tajā nav ne vārda par atbildību un kontroli? Kur Satiksmes ministrijas atbildība šai gadījumā? Konkrēti kura kļūda tā ir?

  • Kāpēc tukši izrādījās Satiksmes ministra Ulda Auguļa 2018. gada 28. decembrī noslēgtajā deleģēšanas līgumā Nr. SM 2018/-56 ietvertie nosacījumi, ka EDZL pilnībā apņēmās nodrošināt Satiksmes ministriju ar visu tās rīcībā esošo informāciju un dokumentāciju par projektu. Līgumā taču EDZL apņēmās atmaksāt visus zaudējumus, kas izveidojas saistībā ar tās darbību, bezdarbību vai nolaidību (punkti 43.,44. un 51.). Tāpat EDZL savam uzraugam - Satiksmes ministrijai apņēmās sniegt visu informāciju par projekta gaitu, aprēķiniem un sniegt atskaites. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta trešo daļu Satiksmes ministrija ar šo deleģēšanas līguma noslēgšanu ir uzņēmusies uzraudzību pār EDZL darbu izpildi. Un kā tas viss izrādījās, ir tikai vārdu kalambūrs, jo esam tur, kur esam, EDZL esot uz maksātnespējas ceļa!?!

  • Kāpēc tika ignorēta 2019. gadā veiktā Valsts kontroles revīzija par Rail Baltica projekta realizāciju? Kāpēc Satiksmes ministrija ignorēja valsts auditoru secinājumus par tuvojošo katastrofu?! Šai revīzijā jau pirms pieciem gadiem (!) tika secināts, ka laika posmā no 2014. gada līdz 2019. gadam Latvijā nav īstenota efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība, norādot, ka ir slikta sākotnējā plānošana attiecībā uz Rail Baltica projekta aktivitāšu īstenošanas (1) laika grafiku; (2) apjomu un (3) finansējuma aplēsēm. Valsts galvenā audita institūcija savā revīzijā konstatēja, ka CEF finansēšanas līgumos nevis tiek iekļauti sākotnēji noteiktie nosacījumi, bet tie tiek grozīti atbilstoši faktiskajai situācijai. Attiecībā par Satiksmes ministrijas īstenoto uzraudzību revīzijā secināts, ka ’’pār deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildi Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidei līdz šim nav bijusi pilnīga un efektīva’’. Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu Satiksmes ministrijā tikai 2018. gada decembrī tika izveidota atsevišķa struktūrvienība, kurai uzticēts uzraudzīt Rail Baltica projekta īstenošanu. Par Satiksmes ministrijas veikto uzraudzību Valsts kontrole izsakās skarbi: ’’Nav tikusi savlaicīgi nodrošināta projekta uzraudzības procesa caurskatāmība, izsekojamība un informācijas pēctecība, kā arī koordinācija starp ministrijas struktūrvienībām.’’ Tāpat Valsts kontrole secina, ka Rail Baltica projektā Latvijā nav tikusi nodrošināta pietiekami efektīva, atbildīga un regulāra risku vadība. Satiksmes ministrijas īstenotie projekta risku vadības pasākumi un darbības esot bijuši novēloti un nav bijuši pietiekami, lai novērstu projekta aktivitāšu īstenošanas kavējumus. Pastāvot trūkumi arī pašā projekta pārvaldībā. Revīzijā daudz kritikas veltīts pašai atskaišu kvalitātei, ko saņem Satiksmes ministrija. Esot nekavējoties jāuzlabo finanšu disciplīna un jāpilnveido risku vadība EDLZ. Visbeidzot Valsts kontroles ieskatā, ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, Rail Baltica projektā pastāv risks, ka arī citās aktivitātēs ir iespējamas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnēji plānotajām izmaksām un darbu apjomiem.

  • Kā varēja notikt, ka pēc 2019. gada iznīcinošā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ne tikai Satiksmes ministrija neuzlaboja situāciju, bet tika darīts pretējais. 2020. gada 7. janvārī Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar EDZL valdes priekšsēdētāju Kasparu Vingri parakstīja grozījumus 2018. gadā noslēgtajā deleģēšanas līgumā, kas cita starpā būtiski vājināja Satiksmes ministrijas kontroli par EDZL darbību. No līguma tiek svītrots 52. punkts, kas paredzēja, ka EDZL atmaksā kapitālsabiedrības vainas dēļ radušos neatbilstošus izdevumus. Tāpat no līguma pazudis 42. punkts, kas paredzēja sankcijas par Satiksmes ministrijai laikā neiesniegtiem vai kļūdainiem dokumentiem par izdevumiem. Vai tā nav skaidra liecība, ka amatpersonas jau pirms četriem gadiem labi apzinājās, ka var nākties atbildēt par nepilnīgiem datiem, ko tie sniedz ministrijai?

  • Vai nav aizdomīgi, ka līdzīgi rīkojās arī RB Rail attiecībā pret EDLZ uzraudzību? RB Rail 2021., 2020. gadā svītroja sākotnējos (2016) apstiprinātos RB Rail statūtus. Un no tiem pazuda punkti 6.4.26. un 6.4.28., kuros attiecīgi ir atrunāta uzraudzība pār EDLZ veiktajiem darbiem un līgumiem.’’6.4.26. jebkādu ar dzelzceļa projektēšanu vai būvniecību saistītu valsts iepirkumu vispārējo noteikumu un apjoma apstiprināšana (neatkarīgi no iepirkuma summas);’’6.4.28. apstiprinājums jebkādu līgumu slēgšanai par dzelzceļa projektēšanu un/vai būvniecību, šādu līgumu grozīšana un izbeigšana’’ Vai tas uzskatāmi neapliecina, ka pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, atbildīgās amatpersonas rada juridiskus '’spilvenus’’ un mīkstina atbildību?

  • Kāpēc šī gada 26. aprīlī, sākoties nopietnai publiskai rezonansei, aizbildinoties ar personīgiem iemesliem, savu amatu EDLZ pameta tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, un viņa piemēram sekoja arī valdes loceklis Arnis Staltmanis, kura pienākumos ietilpa EDLZ administratīvās vadības un finanšu jautājumi. 2 Tas vedina uz domām, ka notiek bēgšana no atbildības. Ko gan var prasīt no EDLZ valdes priekšsēdētāja Ērika Diļeva, kurš savā amatā apstiprināts vien pirms pāris nedēļām - šī gada 3. maijā?!? Vai Satiksmes ministra Kaspara Briškena klusējošs atbalsts šādai bēgšanai nav saistīta ar to, ka ministrs no 2014. līdz 2019. gadam pats ir strādājis atbildīgos amatos Rail Baltica projekta kopuzņēmumā RB Rail AS un labi pazīstams ar minētajiem personāžiem. Kā lai notic K.Briškena kā augstākās ministrijas amatpersonas centieniem godprātīgi pārraudzīt procesu, ja viņš pats vēl nesen bija Rail Baltica projekta koordinators un uzraugs?!

  • Ko īsti atklāja jokainā tematiskā grupa, ko Siliņa izveidoja Rail Baltic jautājuma risināšanai? Būtu lietderīgi, ka Briškens par to iesniegtu rakstisku ziņojumu PIK!

Noslēgumā

Man ’’neliekas kopā’’ arī tas, ka pašlaik valdība nevar tikt skaidrībā, kas Satiksmes ministrijā un EDZL ir atbildīgs par projekta aprēķiniem. Tiesiskā valstī, kas turklāt vēl ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tas ir neiedomājami. Valsts interesēm, starptautiskai reputācijai un, pēc visa spriežot, arī valsts budžetam ar minētajām darbībām un bezdarbību ir nodarīts katastrofāls kaitējums. Skaidrs, ka tas radies EDLZ amatpersonu darbības rezultātā un valdības - konkrēti Satiksmes ministrijas vājās kontroles sakarā. Latvijai draud iespējamas sankcijas no Eiropas Savienības. Ir notikusi lielākā finansiālā afēra Latvijas vēsturē. Valsts ir nokļuvusi ķīlnieka lomā, un joprojām pilnā sparā notiek noziedzīgu nodarījumu piesegšana.

Noslēdzot savas pārdomas, atļaušos ar vieglu ironijas devu teikt, ka parlamentārajiem izmeklētājiem būtu jāklausa premjere, kura no Saeimas tribīnes pagājušonedēļ teica, ka Rail Baltic lietā ’’ir jāizvērtē iepriekš pieļautās kļūdas, cik tas ir iespējams’’. Der ieklausīties arī interešu konfliktos sapinušajā Satiksmes ministrā Kasparā Briškenā, kurš Domburšovā aicināja izvērtēt ’’atbildīgo ķēdi’’ projektā.

* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.

1 Rail Baltica projekta īstenošanas likums. Latvijas Vēstnesis, 211A, 31.10.2022. https://likumi.lv/ta/id/336848

2 Andris Linužs, kurš bija parakstījis deleģēšanas līgumu no EDLZ puses uzņēmumu ir pametis jau 2019.gadā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !