"Neviens nav skatījies uz projektu kopskatā," – tas ir citāts no parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Andra Kulberga secinājumiem par "Rail Baltica" projektu, kurš esot nogājis no sliedēm jau 2013.–2014. gadā. Šie secinājumi kaut ko atgādina. Šķiet, atklāj mūsu ilgspēlējošo pieeju dažādu problēmu risināšanā. Nesākt ar kopskatu un jēgu, sadalīt visu nepārskatāmos elementos. Neanalizēt reālo situāciju sākumpunktā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas organizē tad, kad kaut kur ir pazudusi nauda un nav sasniegts vēlamais mērķis.
Jau vairākus gadus tiek veikts projekts, kas atstās vēl lielāku iespaidu uz mūsu dzīvi nekā "Rail Baltica". Tas ir projekts "Skola2030". Pie tā tiek un tika ļoti daudz strādāts. Šķiet, ka, uzsākot jaunu izglītības pieeju, vispirms ir jāstrādā izglītības sistēmas vadītājiem, lai nodrošinātu skolas ar šī projekta īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.
Tomēr 2023. gada septembrī mēs medijos lasām, ka Valsts izglītības satura centram nav noteiktas kārtības, kā notiek mācību līdzekļu pasūtīšana, izvērtēšana, recenzēšana un publicēšana. Tā ziņo Inita Juhņēviča, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja. Šie secinājumi varētu mums likt domāt, ka projekts "Skola2030" vēl nav sācies.
Skolu tīkla reorganizācija ir vistiešākajā pretrunā ar projektu "Skola2030". Lai sasniegtu tā izcilos mērķus, ir nepieciešamas mazas darba grupas, nevis milzīgas klases. Tas, kas ir ļoti pozitīvs, ir pozitīvi nākotnes redzējumi, cik brīnišķīgas sekas būs visai šai darbībai. Man tas atgādina laiku, kad Hruščovs (PSRS 60. gadu līderis) atbrauca no ASV, ticēja un ieviesa citiem ticību, ka kukurūzas audzēšana atrisinās pārtikas problēmas PSRS.
Tāpat arī daži ļoti izcili termini, tādi kā kompetenču izglītība un super vērtēšanas sistēma, nevar atrisināt dziļās problēmas, kas skar šodienas bērnus.
Bērniem, kuri cieš lielajās skolās, ir vajadzīgas īpašas skolas, un tās nedrīkst būt lielas. Šādam bērnam ir vajadzīgi konkrēti cilvēki un personīgs atbalsts. Tā vietā mazās skolas tiek slēgtas un kā attaisnojums veidotas unificētas sistēmas, lai visi krīzes situācijās rīkotos identiski. Skat. IZM 27.08. noteikumus. Tātad rīkosimies pēc priekšā uzrakstītas shēmas un būsim nevainīgi, jo izpildījām priekšrakstus. Kas notiks ar bērniem? Vai cilvēks vispār ir paredzēts, lai dzīvotu pēc shēmas?
Runājot par atbalstu bērniem, nezin kāpēc medijos netiek apspriestas jaunās iespējas. Ierosinu izveidot Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, pirms kaut kur ir iztērēti līdzekļi un sākti kādi projekti, kuriem, jau iepriekš paredzams, nebūs nekādu īpašo rezultātu.
Šobrīd ir viens tāds projekts. Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 483 paredz, ka sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai izglītojamajiem integrētās skola-kopiena sadarbības programmas ietvaros būs pieejami gandrīz 16 miljoni eiro.
Vispirms mēs aizslēdzam mazās skolas, kurās ir iespējams to visu īstenot, – un tālāk? Ko mēs darīsim ar šiem miljoniem? Varbūt izlietosim, lai atlīdzinātu par minēto noteikumu izstrādi uz papīra, atvainojos, uz ekrāna. Vai mēs tos izšķīdināsim lielo skolu programmās, kas neatrisinās šo atstumtību. Varbūt mēs apmaksāsim daudzās vizītes pie psihologa. Ja bērns paliks tajā pašā vidē, viņš turpinās justies tikpat slikti. Daudzās lauku skolās tas viss jau tika risināts, bija šīs skolas-kopienas iestrādnes. Un būtu bijis iespējams sniegt atbalstu, lai to turpinātu. Kādēļ kādās skolās samazinājās bērnu skaits? Jo vecāki tiek pakļauti masīvai propagandai, ko veic IZM.
Tikai lielās skolas var būt labas. Un tāpat jau aizslēgs. Labāk tad jau uzreiz uz pilsētu. Arī skolu valdēs neatrodas cilvēki, kuri ieteiktu vecākiem mazo skolu, jo bērns ir pārāk jūtīgs, ar UDHS, ar socializēšanās grūtībām utt.
Tāpat pētījuma "Privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā" rezultāti tika publicēti 2023. gada jūnijā. Un secinājumi bija ļoti pozitīvi: privātajās skolās skolēni mazāk izjūt sociālo atstumtību un viņiem ir lielāks atbalsts personības attīstībai. Pētījumu par privātskolām finansē Izglītības ministrija, bet, mainoties ministriem, šo pētījumu kaut kur pazaudēja.
Protams, naudas taupīšana ir ļoti svarīga lieta, jo neviens nevar atļauties tērēt pāri savām iespējām. Pirmais, ko vajadzētu darīt, – novākt bezjēdzīgos tēriņus, piemēram, 300 000 eiro par Rupjmaizes programmu. It kā šo rupjmaizi bērniem nevarētu iedot pusdienās tajā pašā ēdināšanas programmā, ko veic pašvaldības un IZM.
Lasu lsm.lv, ka "RTU zinātnieki izstrādā modelēšanas rīku pedagogu trūkuma mazināšanai". Par to jau arī kāds maksāja. Secinājumi tādi, kas sen zināmi un sen notiek. Brīnumu nav. Labāk būtu izstrādājuši virtuālo skolotāju.
Neapšaubāmi, nauda ir svarīga. Raugoties no naudas viedokļa, ir pilnīgi skaidrs, ka šodienas skolu politika radīs nākotnes Latvijai ļoti lielas finansiālās un citu veidu problēmas. Ja mēs šodien pieņemam kādu nederīgu lēmumu attiecībā uz bērniem, tad tas nesīs augļus vēlāk. Mēs visi atceramies, ka bija rīkojums, ka bērni skolā nedrīkst strādāt. Šobrīd mēs gaužamies, ka jaunā paaudze nevēlas strādāt. Ko sējam, to arī pļaujam.
Esmu dzirdējusi viedokli, ka izglītības sistēmai nevajadzētu likties zinis par to, kā bērni izdzīvo, tas esot Labklājības ministrijas kompetencē. Bērna dzīvi sadalīsim frakcijās, bet šī dzīve risinās kopā. Tas ir viņš, kurš atnāk uz skolu bez brokastīm utt. Mūsu izglītības sistēma ir vērsta uz iluzoru, ideālu ģimeni, kurā bērns saņem visu audzināšanu un aprūpi, un skolai atliek viņu tikai izglītot. Kādreiz ir arī tā, bet ne bieži.
Manuprāt, tieši otrādi, visām organizācijām, kuras rūpējas par bērniem, vajadzētu strādāt saskaņoti, lai neviens bērns nepazustu izglītības sistēmā un neaizietu no skolas vispār, vai arī nekļūtu par cilvēku, kurš nekad neticēs saviem spēkiem.
Visu laiku kaut kas tiek mainīts. Tas uztur stresu izglītības sistēmā. Sistēma ir jāpiemēro cilvēkiem. Cilvēki izglītības sistēmā nav laimīgi. Mēs esam ļoti maza tauta, un mūsu ar katru dienu kļūst mazāk. Tādēļ, ka daudzi attiecības, kādas valda citās Eiropas valstīs, uzskata par labākām, nekā tās ir mūsu zemē. Diemžēl. Katrs cilvēks, katrs bērns ir ļoti svarīgs, lai mēs viņu nepazaudētu. Bērnus mēs varam pazaudēt jau sākumskolas klasēs. Šķiet, ka visi pedagoģijas pamatprincipi izmesti no skolas. Ir termins "tuvākās attīstības zona" – tas, ko bērns var izdarīt ar skolotāju atbalstu. Skolotājam nav iespējams šo atbalstu sniegt, ja bērnu ir par daudz.
Kad cīnījāmies par savas neatkarības atjaunošanu, mēs visi strādājām kopā. Tas bija ne tikai drosmes un auglīgas sadarbības paraugs, bet arī sirsnīgas, mīlošas attieksmes vienam pret otru paraugs.
Šīs izglītības reformas notiek bez cieņas pret bērniem, skolotājiem un vecākiem. Unifikācija ir piesavinājusies vienotības vārdu. Identiskas sistēmas veidošana nav vienotība, bet nonivelēšana. Sistēma domāta, lai palīdzētu cilvēkiem, nevis tos pakļautu. Varbūt padomju mantojums ir saistošs ne tikai Krievijai? Brīva valsts nav savienojama ar nonivelēšanu, bezpersoniskumu, sistēmas primārumu pār personību. Vienotība ir daudzveidībā. Padomju laikā mēs centāmies apiet sistēmu. Tagad skolās notiek tas pats. Sistēma nepalīdz, bet traucē.
Nupat dzirdējām, ka vidusskolā ir atgriezusies vēsture. Un ISC direktore Diāna Šavalgina pateicās par vēstures skolotāju asociācijas palīdzību. Bet ISC to pirms tam izjauca. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Un cik šī bezjēdzība izmaksāja? Un sociālās zinības, kam būtu jādara brīnumi bērna attīstībā, – patiesībā ļoti dīvains un neizstrādāts priekšmets. Tāpat kā daudzas lietas. IZM nav izpildījusi mājas darbus. Kurš par to maksā? Mēs to zinām.
Hruščovs mūs ar kukurūzu neizglāba. Mēs vienu gadu nodzīvojām bez baltmaizes, un nākamajā gadā nopirka kviešus no Kanādas par zeltu.
Satiku Rīgas puiku. "Gribi iet uz skolu?" es vaicāju. "Nē," viņš atbildēja, "puse klases nemācās." "Un ko tad ar to dara?" tā es. "Viņi sēž pa kreisi, " atbildēja 3. klases zēns. Es esmu pietiekami veca. Bet baidos, ka jūsu nākotne būs stipri atkarīga no tiem, kas sēž pa kreisi.
*Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!