Pasaulē aptuveni 10 – 12% no visiem uzņēmumiem tiek klasificēti kā sociālie uzņēmumu, nodarbinot simtiem miljoniem cilvēku. Latvijā sociālo uzņēmumu īpatsvars vēl nesasniedz šādus apjomus, tomēr, pateicoties gan mērķtiecīgi veidotai sociālo uzņēmumu atbalsta politikai, gan sociālo uzņēmumu asociācijai, kas aktīvi izglīto sabiedrību, popularizē šo biznesa veidu un konsultē uzņēmumus, arī Latvijā šis biznesa veids kļūst arvien redzamāks.
To rāda arī ALTUM īstenotās valsts atbalsta programmas – pirmā nupat noslēgušies un tās vietā nākusi jaunā ES fondu programma, kurā grantos sociālajiem uzņēmumiem tuvākajos gados tiks izsniegti 7 miljoni eiro.
Kāpēc valsts atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ir tik svarīgs? Sociālie uzņēmumi tiecas apvienot gan finanšu peļņu, gan sociālo ietekmi, vai tā būtu sasniedzama caur visai sabiedrībai aktuālu sociālo vai vides problēmu risināšanu. Šī dubultā mērķa sasniegšana var būt izaicinoša, īpaši agrīnajos posmos, kad resursu ir maz. Tāpēc sociālajiem uzņēmumiem tik svarīgs ir papildu atbalsts, lai uzņēmums ilgtermiņā varētu būt gan finansiāli dzīvotspējīgs, gan arī nodrošināt pozitīvu sociālo ietekmi.
Lai arī finansējuma apjoms, kas šobrīd paredzēts jaunajai sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmai, salīdzinot ar citām ALTUM īstenotajām programmām, nav liels, tā ietekme sniedzas krietni tālāk par konkrētā, valsts atbalstu saņēmušā sociālā uzņēmuma robežām.
To ar pārliecību ļauj teikt arī iepriekšējā programmā atbalstīto vairāk nekā 200 sociālo uzņēmumu biznesa projektu pieredze, kuriem ALTUM grantos piešķīra aptuveni 12 miljonus eiro, un kur vidējais grants vienam uzņēmumam bija 62 tūkstoši eiro. Ja analizējam, kā līdzekļi tika investēti, tad var redzēt, ka 48% gadījumu tie bija ilgtermiņa ieguldījumi, savukārt 26% šo naudu izmantoja apgrozāmajiem līdzekļiem, bet vēl 26% finansējumu izmantoja darba atlīdzībām.
Lūk daži piemēri, kā sociālie uzņēmēji investējuši līdzekļus savās idejās.
Sociālais uzņēmums "Visi Var" no Vidzemes, kas nodarbina personas ar invaliditāti, viņu tuviniekus un cilvēkus no sociāli mazaizsargātām grupām. Savās darbnīcās saražotās preces tiek pārdotas labdarības veikalā, ienākumus novirzot dažādu labdarības projektu īstenošanā, sociālā atbalsta sniegšanā un nepieciešamā aprīkojuma iegādē, lai radīt jaunas darba vietas.
Otrs piemērs – zvanu centrs "Sonido" no Ķekavas, kas nodrošina daudzveidīgus zvanu centr pakalpojumus jebkuras nozares biznesam, nodarbinot cilvēkus no sociālās atstumtības riska grupas. Savukārt no gūtās peļņas, uzņēmums finansē sociālo projektu "Parunāsim", kas ir tālrunis vientulības kliedēšanai tiem, kuri vēlas aprunāties.
Kā trešo piemēru var minēt "RB Cafe" no Rīgas, piedāvājot kvalitatīvas maltītes gan iestādēm, gan uzņēmumiem, kā arī klājot galdus izbraukuma pasākumos. Idejas pamatā ir nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, nodrošināt viņiem stabilas darba vietas, kā arī iespēju apgūt jaunas prasmes, kas noder ikdienā.
Jaunajā programmā, kas tiek finansēta no Eiropas Sociālā Plus fonda, kopumā tiks atbalstīti aptuveni 120 sociālie uzņēmumi, ja vidējais granta lielums būs 50 – 60 tūkstošu eiro apjomā. Redzot milzīgo interesi, jau tagad varam teikt, ka programma tika gaidīta un uzņēmumi izprot iespējas un gatavi ar saviem projektiem sniegt labumu gan konkrētām cilvēku grupām, gan visai sabiedrībai kopumā. Uz grantiem programmā var pretendēt tie uzņēmumi, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apjomu un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis.
Būtiski, ka sociālās uzņēmējdarbības programmu iespējams kombinēt ar citiem ALTUM piedāvātajiem atbalsta mehānismiem. Līdz šim katrs septītais uzņēmums, kas saņēmis sociālās uzņēmējdarbības grantu, izmantojis arī kādu citu ALTUM aizdevumu. Te jāpiemin ALTUM aktuālais piedāvājums, ko ieviesām gada sākumā, lai stimulētu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Tie ir neliela apjoma aizdevumi, kopsummā līdz 100 tūkstošiem eiro, ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām.
Latvijā sociālā uzņēmuma statusu, ko piešķir Labklājības ministrija, ir ieguvuši nedaudz vairāk kā 200 uzņēmumi. Arī Igaunijā un Lietuvā šo uzņēmumu ir apmēram tikpat un tie darbojas visdažādākajās jomās. Raugoties uz datiem par sociālo uzņēmumu īpatsvaru Eiropā un pasaulē, droši var teikt, ka sociālo uzņēmumu attīstībai Latvijā vēl ir liels potenciāls, un šajā ceļā liela nozīme joprojām ir valsts iesaistei granta veidā, kas strādā kā atbalsta plecs, uzņēmumam sākot darbību vai attīstot jaunu projektu.
Šajā stadijā citas investīcijas piesaistīt ir teju neiespējami, savukārt pozitīvā ietekme no uzņēmuma veiktā darba ir redzama uzreiz – nodarbinātas tiek sabiedrībā jūtīgās grupas, tiek īstenoti veselības aprūpes, vides aizsardzības projekti un daudzi citi biznesi, kas fokusējas un labuma sniegšanu noteiktām iedzīvotāju grupām un visai sabiedrībai kopumā. Aicinu atbalstu izmantot gan jau esošos sociālos uzņēmumus, gan arī citus uzņēmums aicinu apsvērt, vai tā darbībā iespējams integrēt sociālā biznesa principus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!